Laiku pa laikam nākas dzirdēt par datu aizsardzības pārkāpumiem, kad personas dati e-pastā nosūtīti nepareizam saņēmējam. Jautājums ir, kā rīkoties, ja tas ir noticis?

Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.

Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par videonovērošanu - vai to var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja materiālā ir iespēja atpazīt konkrētas personas. Šajā rakstā turpinām par tehniskajiem pasākumiem, kas būtu jāievēro videokameru izvietošanas gadījumā.