Videonovērošanu var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt konkrētas personas. Bieži saņemam jautājumus, vai drīkst uzstādīt videokameras, ja tās vērstas tikai uz teritoriju, ja tajās nav iespējams atpazīt personas, ja videomateriāli netiek saglabāti u.c. Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) darbības joma neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma ietvaros.¹ Šajā rakstā – īsumā par to, kādas darbības jāveic, lai videonovērošana būtu tiesiska.

Videonovērošanas uzstādīšanas nepieciešamība

Pirms videokameras uzstādīšanas jānosaka datu apstrādes nolūks. Var arī būt vairāki apstrādes nolūki, un katram jābūt pamatotam. Tas attiecas arī uz divām vai vairāk kamerām, ja katrai ir savs apstrādes nolūks. Visbiežāk videonovērošanas nolūks ir saistīts ar personas dzīvības, veselības un īpašuma aizsardzību, kā arī zaudējumu konstatēšanu.

Pirms videokameras uzstādīšanas pārzinim jāizvērtē, vai nav kādi citi alternatīvi pasākumi, ko varētu veikt videonovērošanas vietā. Ja videonovērošanu uzstāda īpašuma drošības un aizsardzības dēļ, tad ieteicams dokumentēt, ka ir bijuši notikumi, kas liek pārzinim uzstādīt videokameras. Atsevišķos gadījumos pastāv augsts bīstamības risks un leģitīmas intereses videonovērošanai, piemēram, bankām vai veikaliem, kas pārdod vērtīgas preces, kā arī teritorijām, kur bieži mēdz notikt pret īpašumu vērsti noziegumi.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija piedāvā izvērtēt videonovērošanas alternatīvas:

• nožogot īpašumu;
• noalgot apsardzes darbinieku vai darbiniekus;
• uzstādīt drošības slēdzenes;
• uzstādīt videokameras butaforiju.²

Videonovērošanas tiesiskais pamats

Visbiežākais videonovērošanas tiesiskais pamats ir leģitīmas intereses atbilstoši VDAR 6. panta 1. punkta f) apakšpunktam. Ja videonovērošanas pamats ir šādas leģitīmas intereses, tās precīzi jādefinē un pārzinim par šo datu apstrādes procesu jāveic interešu līdzsvarošanas tests. Šajā testā jāņem vērā atziņa, ka datu subjekta tiesības ir svarīgākas par pārziņa interesēm, tāpēc rūpīgi jādokumentē, kāpēc šoreiz būtu piemērojamas pārziņa leģitīmās intereses un cik liela ietekme ir iespējama uz datu subjektu tiesībām un interesēm.

Tiesiskais pamats videonovērošanai var būt arī kāds cits no VDAR 6. pantā uzskaitītajiem nosacījumiem, piemēram, piekrišana, ja personas datu apstrāde attiecas tikai uz konkrētiem datu subjektiem.

Tehniskie pasākumi videonovērošanas laikā

Pārzinim jārūpējas par videokameru drošību, uzņēmumā veicot vairākus tehniskos pasākumus, piemēram:

• fiziskā drošība pasargā sistēmu no zādzības, vandālisma, dabas katastrofām, nejaušiem bojājumiem;
• sistēmas drošība – visas sistēmas, t.sk. videokameras, enerģijas piegādes un citu ar infrastruktūru saistīto lietu aizsardzība;
• piekļuves kontrole – sistēmai, tās datiem un telpai, kurā tiek analizēti videonovērošanas materiāli, var piekļūt tikai pilnvarotas personas;
• datu pieejamība – tiem var piekļūt tikai gadījumos, kad tas nepieciešams.

(nobeigums nākamajās Īsziņās)