Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par videonovērošanu - vai to var uzskatīt par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, ja materiālā ir iespēja atpazīt konkrētas personas. Šajā rakstā turpinām par tehniskajiem pasākumiem, kas būtu jāievēro videokameru izvietošanas gadījumā.

Pasmaidi, tevi novēro!

Pārzinim jāizvērtē, vai datu subjekts, ienākot novērošanas zonā, var viegli pamanīt videokameru. Tās atrašanās vietu nav nepieciešams atklāt, ja ir skaidri saprotams, kuras zonas tiek novērotas. Videokameru izvietojums jāizvēlas rūpīgi, lai novērošanas laukums nepārsniegtu faktisko nepieciešamību. Pārzinim jāizvieto informatīva zīme, kurā iekļauta tālāk aprakstītā pirmā līmeņa un otrā līmeņa informācija.

Ne mazāk svarīgi ir noteikt leņķi un zonu, ko aptvers videokamera. Ja tajā ietilpst publiskā telpa vai kādas citas personas privātīpašums, tad pārzinim jāveic visas iespējamās darbības, lai mazinātu ierakstīšanā ietilpstošo zonu.

Pirmā līmeņa informācija

Šī ir vissvarīgākā informācija, kas jāizvieto uz informatīvās zīmes. To var izvietot vizuāli, informējot datu subjektu vieglā un saprotamā veidā. Pirmā līmeņa informācijai ir jānorāda arī uz otrā līmeņa informāciju.

Minimāli norādāmā pirmā līmeņa informācija:

• pārziņa nosaukums;
• pārziņa kontaktinformācija;
• datu apstrādes nolūks;
• norāde par iespēju iegūt citu VDAR 13. pantā norādīto informāciju.¹

Otrā līmeņa informācija

Šī ir informācija, kas par videonovērošanu jāsniedz papildus. Tā jānodrošina datu subjektam viegli pieejamā vietā, piemēram, aizpildītas informācijas lapas vai viegli redzama plakāta veidā. Papildu informāciju var norādīt arī mājaslapā vai ar QR kodu, datu subjektam padarot to viegli pieejamu.

Ierakstu glabāšanas ilgums un tiesības uz datu dzēšanu

Likums nav atsevišķi noteicis videoieraksta glabāšanas ilgumu, taču personas datus nedrīkst glabāt ilgāk par nepieciešamo nolūku. Glabāšanas ilgums pārzinim jānosaka, lai šī datu apstrāde atbilstu datu minimizācijas principam. Pārzinim jāvērtē ieraksta glabāšanas ilgums atkarībā no tā, vai risks ir zems vai augsts. Piemēram, maza veikala gadījumā pietiks ar pāris dienām, lai atklātu noziegumu. Turpretī lielas noliktavas gadījumā šāda nozieguma atklāšana var aizņemt vairāk nekā pāris dienas.

Datu subjektam jebkurā brīdī ir tiesības iebilst pret videonovērošanu, ja viņš tai ticis pakļauts. Mēneša laikā pārzinim jāsniedz atbilde uz šādu pieprasījumu un jāizbeidz videoierakstīšana, ja nepastāv leģitīmas intereses, kas ir svarīgākas par datu subjekta tiesībām. Datu subjektam ir tiesības piekļūt videoierakstam, ja tāds joprojām glabājas, un prettiesiskas glabāšanas gadījumā iesniegt sūdzību Datu Valsts inspekcijā. Taču pārzinim ir tiesības atteikties izpildīt pieprasījumu, kas ir nepamatots vai pārmērīgs.

Galvenie secinājumi

• Apdomā videonovērošanas nepieciešamību, ja ir iespējams ierīkot alternatīvas.
• Informatīvās zīmes uzstādīšana uzliek pienākumu informēt datu subjektu par videonovērošanu.
• Rūpīgi izvēlies vietu, kurā notiek videonovērošana.
• Parūpējies, lai tiek īstenoti tehniskie pasākumi.
• Datu subjektam ir tiesības iebilst pret videonovērošanu.
• Nedrīkst glabāt videoierakstus ilgāk nekā nepieciešams.