Laiku pa laikam nākas dzirdēt par datu aizsardzības pārkāpumiem, kad personas dati e-pastā nosūtīti nepareizam saņēmējam. Jautājums ir, kā rīkoties, ja tas ir noticis?
Pirms sākam rīkoties, ir svarīgi noteikt, vai datu pārkāpums ir radījis augstu risku fiziskas personas tiesībām un brīvībām. Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) nosaka, ka personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un brīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo apstrādes konteksts, piemēram, īpašu kategoriju datiem, kas ietver informāciju par personas veselību, var radīt nopietnu risku pamattiesībām un brīvībām. Tādā gadījumā ir:
Pārzinim nav jāpaziņo datu subjektam par notikušo datu aizsardzības pārkāpumu, ja ir veikti atbilstoši drošības pasākumi, tostarp personas datu šifrēšana vai citi pasākumi, kas novērš neautorizētu piekļuvi.2
Ja datu pārkāpums nav radījis kaitējumu un ir maz ticams, ka tas varētu radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, tad ir:
Sazinoties ar personu, kuras dati nosūtīti nepareizajam adresātam, un ar personu, kas tos saņēmusi, jāievēro pārredzamības princips. Tas nozīmē, ka visai informācijai, kas adresēta personas datu saņēmējam, sabiedrībai vai datu subjektam, ir jābūt kodolīgai, viegli pieejamai un viegli saprotamai. Turklāt valodai jābūt skaidrai un vienkāršai.
Lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus un to atkārtošanos, ieteicams ieviest prasības attiecībā uz datu aizsardzību:
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠovasar Komerclikums piedzīvo daudzas izmaiņas. Daļa grozījumu stājušies spēkā 1. jūnijā, citi – 1. jūlijā. Visas ieviestās izmaiņas lielākā vai mazākā mērā ietekmē konkrētus Komerclikuma subjektus, un šajā rakstā mēs aplūkosim atsevišķus spēkā stājušos grozījumus.
Šajā rakstā apskatīsim iespējas automatizēt procesus, izmantojot dažādus risinājumus, proti, kā varam apstrādāt ienākošos PDF formāta rēķinus, ko sistēmā ievada manuāli, kā ērtāk salīdzināt datus starp sistēmām un kādus rīkus izmantot risinājumu izveidei.
Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).