Sākoties karam Ukrainā, daudzi uzņēmumi nesavtīgi veikuši un turpina veikt ziedojumus Ukrainas iedzīvotājiem un Ukrainas bēgļiem, kas šķērsojuši ES robežu. Vai pastāvošais nodokļu režīms veicina ziedošanu? Kā uz aktuālo situāciju reaģējusi Latvijas valdība?

Arī Latvijas nodokļu rezidenti izmanto iespēju strādāt ārvalstīs. Izpildot noteiktus kritērijus, Latvijas nodokļu rezidents var kļūt par nodokļu rezidentu ārvalstī, kurā viņš ir nodarbināts. Pārdodot Latvijā esošu nekustamo īpašumu (NĪ) un citus aktīvus, var rasties jautājums, kurā valstī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no darījumā gūtās peļņas.

Pasaules un lietu kārtība pastāvīgi mainās, un šī mainība būtiski ietekmē visu apkārtējo vidi gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, ļaujot un pat liekot pārskatīt dažādus līdz šim ierastus procesus un darbības, lai tās atbilstu pastāvošajai realitātei. Šie apstākļi ietekmē arī transfertcenu (TC) piemērošanu.

Pēc šā gada 23. februārī Krievijas Federācijas pieņemtajiem lēmumiem par Doneckas un Luhanskas Republiku neatkarības atzīšanu, kam sekoja 24. februāra iebrukums Ukrainā, Lielbritānija, ES, ASV un Kanāda, kā arī citas valstis ir ieviesušas plaša mēroga sankcijas ar mērķi panākt uzvedības maiņu, novēršot esošos draudus Ukrainā un Eiropas reģionā. Jaunākās sankcijas vēršas pret vairāk nekā 700 fiziskām personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas valdošo politisko režīmu un tam pietuvinātajiem oligarhiem.

Ar 1. martu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir iespējams sagatavot 2021. gada ienākumu deklarāciju (GID). Šajā rakstā – par to, kādās situācijās tā iesniedzama obligāti, kā arī par tās iesniegšanas termiņiem un citiem saistītiem jautājumiem.

Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Praksē piemērojot UIN reglamentējošās normas par soda naudām un ziedojumiem, nākas saskarties ar jēdzieniem “valsts institūcija,” “budžeta iestāde” un “valsts kapitālsabiedrība,” kuri nav skaidroti ne UIN likumā, ne tā piemērošanas noteikumos. Šajā rakstā skaidrojam šos jēdzienus UIN piemērošanas vajadzībām.

Nesen Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums tika grozīts, ieviešot jaunu apliekamās bāzes elementu, kas veidojas no hibrīdneatbilstībām. Šajā rakstā skaidrojam, kas ir hibrīdneatbilstība un kā to var konstatēt.

Kriptovalūta mūsdienās jau vairs nav svešs termins. “Kripto” apzīmē šifrēšanu, ko nodrošina visās mūsdienu digitālajās valūtās. Kriptovalūtām, piemēram, Bitcoin un Dogecoin, ir vērtība, jo cilvēki iegādājas tās par maksu. Pēc tam kriptovalūtu var apmainīt pret precēm, pakalpojumiem vai valdības emitētām valūtām, piemēram, eiro. Šajā rakstā skaidrojam, kā atspoguļot kriptovalūtas darījumus, ja uzņēmums ir starpnieks starp fizisku vai juridisku personu, kura vēlas šo valūtu iegādāties vai apmainīt pret naudu, un biržu, kur šo valūtu ir iespējams iegādāties.

Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji (“uzņēmēji”) saglabā optimismu par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijā, bet lielākās rūpes pauž par darbinieku piesaisti, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākais pētījums PwC Baltic CEO Survey.

Šā gada sākumā personas datu speciālisti intensīvi apsprieda ziņas par to, ka pērn decembrī Austrijas datu uzraudzības iestāde pieņēma lēmumu, ar kuru tā faktiski atzina, ka Google Analytics izmantošana ir pretrunā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR). Šā gada februārī līdzīgu lēmumu pieņēma arī Francijas datu uzraugs. Šajā rakstā pamodelēsim, kādas sekas šie lēmumi var atstāt uz pakalpojuma izmantotājiem – arī Latvijā.

Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.

Straujās globālās pārmaiņas ir radījušas ļoti daudzšķautņainu un sarežģītu vidi, kurā darboties un sasniegt rezultātu. Arī lēmumu pieņemšanas kritēriju saraksts ir kļuvis gana garš. No vienas puses uzņēmumi koncentrējas uz peļņas gūšanu, taču ilgtspējas jautājumi vides, sabiedrības un pārvaldības kontekstā nereti prasa diametrāli pretēju pieeju. Pārmaiņas ir neizbēgamas, un līderiem jāspēj savā labā izmantot dažādas pieejas, kuras sākotnēji var šķist pretrunīgas un nesavienojamas. Decembrī iepazīstinājām MindLink.lv lasītājus ar sešiem līderības paradoksiem. Šoreiz apskatīsim tos sīkāk.
 

Situācijas attīstība pasaulē joprojām mums liek raudzīties vienam uz otru caur ekrānu – nu jau to mēs uzskatām par ikdienu. Komandējums vairāk saistās ar pieslēgšanos citam tiešsaistes zvanam, nevis atrašanos autobusa vai lidmašīnas sēdeklī, lai dotos uz norunāto tikšanos ar klientu vai apmeklētu profesionālos kursus. Ievadot īsu rakstu sēriju par personāla nodokļu piemērošanu, šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu un darba devēja (DD) pienākumiem, ja darbinieks nosūtīts komandējumā un DD pilnībā apmaksā uzturēšanos un ēdināšanu. Turpmāk informēsim arī par citiem nodokļu piemērošanas skaidrojumiem, ko esam saņēmuši no VID, uzdodot mūsu klientu aktuālos jautājumus, lai sagatavotos gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas sezonai.
 

Saistīti uzņēmumi mēdz viens otram izsniegt aizdevumus, kuriem – tāpat kā citiem darījumiem starp saistītām personām – jāatbilst tirgus cenai. Salīdzināmības analīzē var izmantot gan iekšējos, gan ārējos datus, taču ne vienmēr ir skaidrs, par kādu periodu tie jāatlasa. Šajā rakstā aplūkosim dažādus aizdevuma analīzes veidus ar salīdzināmo datu atlases piemēriem, izmantojot ārējos informācijas avotus.

Šajā rakstā – par VID plāniem ieviest sodus par obligāti iesniedzamo deklarāciju un ziņojumu iesniegšanas termiņa kavējumiem.

Šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-90/20 (Apcoa Parking Danmark A/S) par PVN piemērošanu maksai, ko privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu apsaimniekotājs iekasē, ja autovadītāji neievēro šo stāvvietu lietošanas vispārīgos noteikumus. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.

Uzņēmumi mēdz pirkt un pārdot īpašumus, pamatlīdzekļus un mantu, nodot saistības, pārstrukturēt aktīvus un veikt citus komercdarbības uzlabošanai nepieciešamus darījumus. Šādā gadījumā ir svarīgi izvērtēt, vai neveidojas uzņēmuma pāreja (UP), jo tā rada noteiktas sekas, kas var ietekmēt gan uzņēmuma atdevēju, gan ieguvēju.

Klimata pārmaiņu radītās sekas izjūtam arvien vairāk – gan ekstrēmos laika apstākļus, gan izmaiņas dabā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un risinātu problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju, ES ir noteikusi ambiciozus mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 55% un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas “Zaļais kurss” ir stratēģija, ar kuras palīdzību Eiropa plāno sasniegt klimata neitralitāti.

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Grāmatvedības likums un ar to saistītie MK noteikumi Nr. 877. Šim regulējumam pārejas posms nebija paredzēts, tāpēc vēlreiz pievēršam uzmanību būtiskām izmaiņām, kas skar uzņēmuma vadītāja pienākumus un atbildību par kontroles sistēmas noteikumu izveidi, kas atspoguļojami uzņēmuma grāmatvedības politikā.

Uzņēmuma dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu sadalīt peļņu dividendēs pēc gada pārskata apstiprināšanas un finanšu gada peļņas apmēra noteikšanas. Ja to paredz uzņēmuma statūti, pārskata gada laikā var aprēķināt un izmaksāt ārkārtas dividendes, ievērojot Komerclikuma noteikumus. Šajā rakstā – par normatīvo regulējumu un UIN piemērošanu dividendēm, ko Latvijas filiāle izmaksā uzņēmumam – nerezidentam.

Konstatējot faktu, ka uzņēmums ir pakļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam (“Likums), uzņēmumam ir divas prioritāri veicamas darbības: reģistrēties kā Likuma subjektam, norādot kādu no Likumam pakļautajiem darbības veidiem, un iecelt par Likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku saskaņā ar Likuma 10. pantu, paziņojot par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai, piemēram, VID vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Šā gada 7. janvārī Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinātajā lietā Nr. 2021‑06‑01 par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma normu attiecībā uz apliekamā ienākuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem neatbilstību Satversmes 105. pantam. Šajā rakstā – par IIN likuma normu apstrīdēšanas pamatu un ST sprieduma galvenajiem secinājumiem.

Praksē esam novērojuši, ka personām rodas nesaskaņas ar nodokļu iestādēm, piemērojot starptautiskās tiesību normas. Nereti strīds ir par to, kuras valsts nodokļu normas ir piemērojamas un kādā apmērā. Strīdi parasti rodas par starpvalstu darījumu, t.i., ja ienākums gūts ārvalstī. Šajā rakstā – par secīgiem soļiem, kas ļaus fiziskām personām izanalizēt piemērojamos normatīvos aktus un konstatēt, vai ārvalsts ienākumam piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā.

Iepriekšējā rakstā par uzņēmumiem pieejamo finansējumu informējām par pašlaik papildus pieejamajiem grantiem, aizdevumiem un garantijām, kuras finansē no valsts un ES fondu līdzekļiem. Tā kā ir sācies jauns ES fondu periods, šobrīd arvien detalizētāk tiek izstrādātas apakšprogrammas ES finansējuma prioritāšu noteikšanai. ES investīcijas 2021.–2027. gada periodam kopā paredz 10,44 miljardu eiro ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd ir izstrādāts provizorisks prioritāšu un atbalstāmo pasākumu saraksts un ar 2022. gada vidu varētu uzsākt projektus. ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tātad projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Šajā rakstā – sīkāk par Latvijas Atveseļošanas fonda prioritātēm, pieejamo finansējumu un programmām, kā arī par ES struktūrfondos 2021.–2027. gada periodam pieejamiem līdzekļiem.

Īsi pirms Ziemassvētkiem ESAO publicēja ilgi gaidītos globālos noteikumus nodokļu bāzes erozijas novēršanai (GloBE). Šajā rakstā – par jaunās sistēmas galvenajiem principiem un nodokļu saistību aprēķināšanu.

2021. gada nogalē valdība izskatīja un apstiprināja Tieslietu ministrijas ierosinātos Komerclikuma grozījumus (turpmāk – “likumprojekts”). Lai gan grozījumi vēl nav apstiprināti Saeimā, tie varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Likumprojekta svarīgākie ierosinājumi skar prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz akciju sabiedrību (AS) akcionāriem.

Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.

2021. gada 8. oktobrī Senāts pasludināja spriedumu lietā SKA-301/2021 par personas izdevumiem mantota nekustamā īpašuma (NĪ) ķīlas dzēšanai, kas var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā NĪ.

Latvija ir apņēmusies samazināt CO₂ izmešu apjomu. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir mazināt ceļu transportlīdzekļu radītos CO₂ izmešus. To var darīt, samazinot transportlīdzekļu izmantošanu un veicinot tādu transportlīdzekļu, kas nerada CO₂ izmešus vai rada mazāku izmešu daudzumu, izmantošanu. Šajā rakstā – par pieejamo atbalstu elektroauto iegādei un izmantošanai Latvijā un citās ES valstīs.