Praksē piemērojot UIN reglamentējošās normas par soda naudām un ziedojumiem, nākas saskarties ar jēdzieniem “valsts institūcija,” “budžeta iestāde” un “valsts kapitālsabiedrība,” kuri nav skaidroti ne UIN likumā, ne tā piemērošanas noteikumos. Šajā rakstā skaidrojam šos jēdzienus UIN piemērošanas vajadzībām.
No Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. punkta secināms, ka iestāde ir institūcija, kas darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu ir noteikta kompetence valsts pārvaldē un piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Tātad, ja iestāde atbilst visām šīm pazīmēm, tā ir atzīstama par valsts institūciju. Turklāt jāņem vērā, ka valsts institūcijas jēdziens attiecināms arī uz ārvalsts institūcijām.
No MK noteikumu Nr. 677 64. punkta izriet, ka UIN vajadzībām valsts institūciju uzliktās soda naudas, līgumsodi un naudas sodi ir uzskatāmi par samērīgiem izdevumiem attiecībā pret darījuma vērtību un ir atzīstami kā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi. Tātad šī norma attiecas uz daudzu valsts institūciju (piemēram, VID, Valsts policijas, Valsts darba inspekcijas, Konkurences padomes) uzliktajiem sodiem.
Likumā par budžetu un finanšu vadību budžeta iestāde ir definēta kā valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra. Lai gan no šīs definīcijas izriet, ka par budžeta iestādi ir atzīstama arī atvasināta publiska persona, tomēr atbilstoši UIN likuma 12. pantam par budžeta iestādi ir atzīstama tikai valsts vai pašvaldības izveidota iestāde. Tātad no tiesību normas izriet, ka, piemēram, atlaidi var piemērot par ziedojumu pašvaldības izveidotai iestādei (piemēram, skolai, bibliotēkai, kultūras centram), nevis pašai pašvaldībai, jo tā ir atvasināta publiska persona.
Arī VID savā metodiskajā materiālā “UIN atvieglojumu piemērošana ziedotājiem” ir norādījis, ka atlaide nav piemērojama par ziedojumu, piemēram, Latvijas Universitātei vai Vidzemes augstskolai, jo tās ir atvasinātas publiskas personas.1 Tātad ziedojuma atvieglojumu UIN vajadzībām var piemērot par ziedojumu budžeta iestādēm, proti, valsts vai atvasinātas publiskas personas izveidotām iestādēm.
Taču saistībā ar ziedojumiem Ukrainas un tās iedzīvotāju atbalstam Finanšu ministrija savā Facebook lapā šā gada 3. martā ir paudusi informāciju, ka UIN likuma 12. panta atvieglojumi attiecas arī uz ziedojumiem pašvaldībām. Tātad, lai gan tas no šī panta tieši neizriet, UIN atvieglojumu var piemērot arī par ziedojumu pašvaldībai, ja izpildās visi likuma nosacījumi.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta 9. punktā skaidrots, ka valsts kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij.
Ja uzņēmums ziedo valsts kapitālsabiedrībai un vēlas piemērot kādu no UIN likuma 12. pantā minētajiem atvieglojumiem, tad papildus jāņem vērā, ka ziedot var tikai tām valsts kapitālsabiedrībām, kas veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tādas ir, piemēram, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, “Latvijas Koncerti”, “Kremerata Baltica”, “Latvijas Nacionālā opera un balets”, “Liepājas simfoniskais orķestris”, “Rīgas Cirks”, “Jaunais Rīgas teātris”, “Dailes teātris” u.c.
_____________
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
