Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, valdība atbalsta privāto sektoru ar dažādiem pasākumiem, kas finansiāli palīdz uzņēmumiem daļēji segt īstermiņa zaudējumus. Tomēr uzņēmumiem šobrīd ir ļoti svarīgi saredzēt nākotnes izaugsmes iespējas, kas bieži vien tiek sasaistīts ar finansējuma pieejamību attīstībai, uzlabojumiem un jaunu tirgu apgūšanai.

Piegādājot preces personai uz citu ES dalībvalsti, var rasties jautājums, kā pareizi piemērot PVN, ja preču pasūtītājs nav norādījis savu PVN reģistrācijas numuru, taču zināms, ka tas ir saimnieciskās darbības veicējs. Vai darījums ir tālpārdošana vai piegāde ES teritorijā? Tā kā PVN piemērošana atšķiras, ir svarīgi saprast, kas raksturīgs katram darījumam.

2019. gada 21. maijā informējām MindLink.lv lasītājus par Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumu lietā C-235/18 Vega International par PVN piemērošanu situācijā, kurā uzņēmums nodod dažādu degvielas piegādātāju degvielas kartes saviem meitas uzņēmumiem, kuri kā PVN maksātāji ir reģistrēti dažādās ES dalībvalstīs, un veic norēķinus starp meitas uzņēmumiem (degvielas faktiskajiem patērētājiem) un degvielas faktiskajiem piegādātājiem. Ņemot vērā šo EST spriedumu, VID ir publicējis metodisko materiālu par PVN un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību piemērošanu darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes. Šajā rakstā aplūkots VID sniegtais viedoklis par nodokļu tiesiskā regulējuma piemērošanu darījumos ar degvielas kartēm.