2021. gada nogalē valdība izskatīja un apstiprināja Tieslietu ministrijas ierosinātos Komerclikuma grozījumus (turpmāk – “likumprojekts”). Lai gan grozījumi vēl nav apstiprināti Saeimā, tie varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Likumprojekta svarīgākie ierosinājumi skar prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz akciju sabiedrību (AS) akcionāriem.
Lai gan akcionāru reģistrs tiek vests uzņēmuma ietvaros attiecībā uz vārda akciju un to turētāju uzskaiti saskaņā ar Komerclikuma 234. panta pirmo daļu, līdz šim Komerclikums neuzlika AS pienākumu iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā (UR), tādēļ informācija par akcionāriem līdz šim nebija publiski pieejama. Gadījumos, kad nebija paredzēts ziņas par sabiedrības dalībniekiem publiskot, esošais regulējums ļāva izvēlēties AS kā piemērotāko komercdarbības formu. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šāda kārtība nenodrošina pietiekamu AS caurspīdīgumu un informācijas par akcionāriem pieejamību, tādēļ plānots regulējumu mainīt.
Likumprojekts paredz, ka AS akcionāru reģistra vešanas kārtība attiecībā uz vārda akcijām tiktu pilnveidota un vienādota ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vešanas kārtību:
Šāda akcionāru reģistra iesniegšanas kārtība nozīmētu arī to, ka ziņas par akcionāriem tiktu iekļautas reģistrācijas lietas publiskajā daļā un būtu pieejamas trešajām personām.
Attiecībā uz uzrādītāja akcijām, kas visbiežāk tiek izvēlētas, ja AS kotējas biržā, nav pienākuma vest, iesniegt un publiskot akcionāru reģistrus. Taču līdz šim uzrādītāja akcijas ir obligāti iegrāmatojamas centrālajā vērtspapīru depozitārijā – šo kārtību likumprojekts nemaina.
Tomēr likumprojekts paredz, ka turpmāk komercreģistrā tiks izdarīts ieraksts par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatotas AS akcijas, lai trešajām personām padarītu vieglāk pieejamu informāciju par akcionāriem.
Likumprojekts arī paredz, ka akcionāriem, kam pieder uzrādītāja akcijas vairāk nekā 5% apmērā no AS akcijām, būs jāinformē par to AS arī gadījumos, kad viņu līdzdalība palielinās vai samazinās par katriem 5 procentiem. Savukārt AS būs pienākums šo informāciju paziņot UR, kurš to iekļaus reģistrācijas lietas publiskajā daļā.
Komerclikums nosaka, ka SIA dibināšanas gadījumā pamatkapitāls līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstāms pilnā apmērā un apmaksājams vismaz 50% apmērā. Pārējā pamatkapitāla daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Šāda kārtība iespējami atvieglo uzņēmuma dibinātāju raizes par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, dibinot sabiedrību.
Neskatoties uz to, likumprojekts paredz atcelt šādu iespēju apmaksāt pamatkapitālu daļēji, dibinot sabiedrību. Proti, likumprojektā ir noteikts, ka turpmāk, dibinot SIA, parakstītais pamatkapitāls būs jāapmaksā pilnā apmērā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai UR.
Komerclikums līdz šim paredzēja, ka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda jauno daļu apmaksas termiņu ar tādu aprēķinu, lai jaunā daļa būtu pilnīgi apmaksāta sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Tātad praktiski varēja rasties situācija, kad daļas tiek apmaksātas labu laiku pēc tam, kad jaunais pamatkapitāla apmērs ir reģistrēts UR.
Likumprojekts paredz, ka pieteikums komercreģistram par pamatkapitāla palielināšanu būs iesniedzams tikai pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktā pamatkapitāla apmaksas termiņa notecējuma. Tātad attiecībā uz pamatkapitāla palielināšanu vairs nevarēs rasties situācija, kur UR reģistrētais pamatkapitāls atšķiras no apmaksātā pamatkapitāla. Mainīsies arī komercreģistra ierakstu saturs, norādot tikai apmaksātā pamatkapitāla apmēru.
Par izmaiņām attiecībā uz pamatkapitāla apmaksu un pamatkapitāla palielināšanas pieteikuma iesniegšanu jānorāda, ka vairs nebūs jāiesniedz UR informācija par daļu apmaksas stāvokli, norādot to attiecīgā dalībnieku reģistra nodalījumā.
Izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz pamatkapitālu, dibinot mazkapitāla SIA, kura apmaksu līdz šim varēja apliecināt paši dibinātāji. Ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, turpmāk mazkapitāla SIA pamatkapitāls būs jāapmaksā, atverot norēķinu kontu maksājumu iestādē un iemaksājot tajā naudas līdzekļus.
Tā kā šie grozījumi ir cieši saistīti gan ar akciju turētājiem, gan pamatkapitālu, secināms, ka vismaz viens no mērķiem ir mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Tomēr norādām, ka šajā rakstā nav apkopoti visi paredzētie grozījumi un ar tiem saistītie aspekti, kā arī plānotie grozījumi vēl nav galēji apstiprināti.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
