MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.

Būtiskie papildinājumi

Šā gada 31. augustā pieņemtie MK 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī kopā ar jauno Grāmatvedības likumu un vairākiem ar to saistītiem noteikumiem. MK 590 papildina un precizē pašlaik spēkā esošo regulējumu.

1. MK 590 detalizētāk skaidro kārtību, kādā manta un saistības novērtējamas un atspoguļojamas slēguma finanšu pārskata bilancē un peļņas vai zaudējumu (P/Z) aprēķinā.

Slēguma finanšu pārskatā bilances aktīva posteņos norāda mantas atlikumu, ja tāds ir, un bilances pasīva postenī – “likvidācijas kapitālu” jeb summu, kas atbilst mantas atlikumam un kas ir pamats atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanai un likvidācijas kvotas aprēķināšanai.

2. MK 590 ir ietverta arī iepriekš neietvertā atsauce uz MK noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” konkrētiem punktiem, kas nosaka mantas un saistību novērtēšanas un slēguma finanšu pārskata sagatavošanas kārtību.

MK 590 projektā minēts, ka būs nepieciešami papildu grozījumi MK noteikumos Nr. 775, lai novērstu neatbilstības ar MK 590 un jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta pirmās daļas normām par slēguma finanšu pārskata sagatavošanu uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā.

3. MK noteikumu Nr. 583 2. punktā bija ietverts tikai viens gadījums, uz kuru neattiecās MK 590, proti, uzņēmumi, ko likvidē, reorganizējot koncernu, ja likvidējamā uzņēmuma aktīvus un saistības pilnībā pārņem koncerna mātes uzņēmums vai cits meitas uzņēmums.

Šis punkts tagad ir precizēts un papildināts ar vēl diviem gadījumiem, uz kuriem neattiecas MK 590:

• Ja beidz pastāvēt pašvaldība, budžeta iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona un budžeta nefinansēta iestāde, to reorganizējot vai izbeidzot tās darbību;
• Ja tiek izbeigta tāda uzņēmuma darbība, kurš, izmantojot Grāmatvedības likuma 10. panta trešajā daļā paredzēto iespēju, kārto grāmatvedības reģistrus vienkāršā ieraksta sistēmā.

4. MK 590 ir ietverta mantas un saistību novērtēšanas kārtība ne tikai likvidācijas gadījumā, bet arī attiecībā uz darbības izbeigšanu maksātnespējas procesa gadījumā.

Tā kā P/Z aprēķinu kopš 2018. gada vairs neizmanto par pamatu UIN deklarācijas sagatavošanā, šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 583 8. punkts netiek ietverts MK 590.

Kas no pašreiz spēkā esošā regulējuma tiks ietverts MK 590?

• Netiek grozīta P/Z aprēķina sagatavošana un pašu kapitāla lieluma aprēķināšana un norādīšana bilancē.
• Tiek saglabāts atbrīvojums no ķermenisko un bezķermenisko lietu novērtēšanas atbilstoši šo objektu tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem, kas ir tādu individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību, politisko partiju un reliģisko organizāciju īpašumā, kuru darbība tiek izbeigta. Šajos gadījumos nav tādu kreditoru prasījumu, kas jāapmierina, tādēļ nav nepieciešama īpašuma objektu pārdošana – visu mantu (arī saistības) pārņem likvidējamā uzņēmuma vienīgais īpašnieks vai cita persona.
• Tiek saglabāts regulējums attiecībā uz mantas un saistību novērtēšanu uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Informācija par MK 590 projektu ir publicēta Finanšu ministrijas vietnē, un šā gada 6. septembrī ir izdots VID informatīvais materiāls.