Uzņēmumi nereti organizē klientiem informatīvus pasākumus ārvalstīs. Grāmatvežiem rodas jautājums, kā pareizi piemērot nodokļus gadījumos, kad uzņēmums ved savus klientus uz ražotnēm, izstādēm, piegādātāju birojiem ārvalstīs, apmaksājot lidmašīnas biļetes, vīzas un citus izdevumus. Drosmīgākie nodokļu maksātāji visus šos izdevumus uzskata par reklāmu vai noformē braucienu kā komandējumu, norakstot komandējuma izdevumus saimnieciskās darbības izdevumos. Citi nodokļu maksātāji izmaksās iekļauj tikai aviobiļešu un viesnīcu izdevumus, bet maltīšu izdevumus uzskata par reprezentācijas izdevumiem. Šajā rakstā – par jaunāko VID uzziņu, kas skaidro nodokļu piemērošanu šādā situācijā.
Šā gada 1. augustā VID izsūtīja darba devējiem informāciju par pārrēķināto individuālo prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (NM). To pārrēķina divreiz gadā atkarībā no darbinieka iepriekš saņemtā ienākuma apmēra. Pārrēķinātā NM dēļ darbiniekam var mainīties tā atalgojuma daļa, kurai nepiemēro algas nodokļus.
2019. gada 30. martā būs pagājuši divi gadi, kopš Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES. Līdz ar to, ja vien izstāšanās līgumā nebūs noteikts cits datums, AK minētajā datumā pametīs ES un kļūs par trešo valsti. Šajā rakstā – īsi par to, kas pēc Brexit mainīsies nodokļu piemērošanā.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņās rakstījām par Eiropas Komisijas ierosinājumiem un situāciju dalībvalstīs ar PVN krāpšanas mazināšanu iekšzemes darījumos. Šajā rakstā – par Komisijas priekšlikumiem PVN krāpšanas mazināšanai darījumos ES teritorijā.
Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) 2012. gada 1. jūlijā iepazīstināja nodokļu maksātājus ar Padziļinātās sadarbības programmu (PSP) jeb tā saukto balto sarakstu, lai uzlabotu sadarbību starp nodokļu maksātājiem un VID, abpusēji mazinot administratīvo slogu. Par programmu atbildīgās iestādes uzskata, ka tā ir pierādījusi sevi kā efektīvu instrumentu ciešākai sadarbībai starp nodokļu maksātājiem un valsts iestādēm. Šobrīd ir sagatavots projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 459 par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
Pēc ESAO šā gada 16. martā publicētā pagaidu ziņojuma par digitalizācijas radītajiem nodokļu izaicinājumiem Eiropas Komisija ir publicējusi priekšlikumus taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas ieviešanai ES digitālajā vienotajā tirgū. Šajā rakstā – īsi par šiem priekšlikumiem un Komisijas ieteikumiem.
ES iekasētā PVN apjoms ik gadu krītas sakarā ar PVN krāpšanu un izvairīšanos no PVN maksāšanas, kā arī komersantu bankrota, maksātnespējas vai normatīvo aktu prasību neizpildes dēļ. Šajā rakstā – par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām PVN piemērošanā, kam jāveicina PVN plaisas mazināšanās nākotnē.
Šā gada 11. jūnijā Lietuvas nodokļu administrācija sadarbībā ar finanšu ministriju ir publicējusi oficiālas vadlīnijas par nodokļu piemērošanu ienākumam, kas gūts no kriptovalūtām. Šajā rakstā piedāvājam šo vadlīniju apkopojumu.
Turpinot iepriekšējās nedēļas rakstu par ārzemnieka likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā, šajā rakstā – par darbībām, kas pēc ielūguma/izsaukuma apstiprināšanas PMLP veicamas Latvijas vēstniecībā ārzemnieka mītnes valstī vai tuvākajā valstī.
Digitālās ekonomikas attīstība ir novērojama arī Latvijā – arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. Taču digitālajā ekonomikā tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas, tādēļ nodokļu administrēšanas procesā ir jāstiprina tādas metodes, kas piemērotas nodokļu nomaksas kontrolei par ienākumiem no internetā piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas šā gada 16. marta ziņojumu “Nodokļu izaicinājumi, kas izriet no digitalizācijas – 2018. gada starpziņojums,” Ministru kabinets 3. jūlijā ir apstiprinājis likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektu, lai uzlabotu nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālajā ekonomikā. Šajā rakstā – par uzņēmēju papildu pienākumiem un pasākumiem, kas ļaus VID ātrāk konstatēt nodokļu nemaksāšanas gadījumus.
Vietējo speciālistu trūkuma dēļ Latvijas darba devēji arvien biežāk sastopas ar nepieciešamību piesaistīt speciālistus no valstīm ārpus ES/EEZ (piemēram, Krievijas, Ukrainas, Kanādas, Indijas). Taču gan darba devējam, gan ārvalsts darbiniekam ir jāizpilda vairākas laikietilpīgas likuma prasības, pirms ārzemnieks saņems atļauju ieceļot un likumīgi uzsākt darba gaitas Latvijā. No dienas, kad darba devējam rodas vajadzība piesaistīt atbilstošu ārvalsts speciālistu, līdz darbinieka faktiskajai ieceļošanai Latvijā paiet 2–3 mēneši. Šajā rakstā – par likuma prasībām un darbībām, kas jāveic darba devējam un ārzemniekam, lai organizētu likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā.
Pirmās UIN deklarācijas iesniegšana ir uzrādījusi jaunās UIN sistēmas neskaidrības, likumvides redakcionālas nepilnības un tehniskas kļūdas deklarācijas elektroniskajā formā. Šajā rakstā – par dažām problēmām, ko esam identificējuši UIN piemērošanā vispārīgiem uzkrājumiem.
Šā gada 29. maijā Ministru kabinets (MK) ir izskatījis grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu.” Iepriekš esam informējuši MindLink abonentus, ka ar 2021. gadu ieviesīs jaunus nodokļu maksāšanas kārtības noteikumus, kas ietver vienoto nodokļu kontu. Šajā rakstā – par būtiskiem grozījumiem šajā likumā, maksāšanas kārtību un ziņojuma iesniegšanas termiņiem.
Pēc uzņēmuma finanšu rezultātu un darbinieka profesionālā veikuma izvērtēšanas darba devējs nereti izmaksā prēmiju. Saskaņā ar Darba likumu, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” prēmija ir daļa no atlīdzības uz darba tiesisko attiecību pamata un tādējādi algas nodokļu (IIN un VSAOI) objekts. Tā kā prēmija nereti attiecas uz iepriekšējo periodu vai pat vairākiem iepriekšējiem periodiem, kad bija spēkā citas nodokļu likmes, rodas jautājumi par piemērojamām likmēm un paziņošanas kārtību. Šajā rakstā – par algas nodokļu piemērošanu esošiem un bijušiem darbiniekiem izmaksātām prēmijām.
