Ja nodokļu maksātājam ir ierosināts audits, viņa paskaidrojumi kļūst par svarīgu informācijas avotu. Praksē ir novērotas tipiskas kļūdas, ko pieļauj persona, sniedzot nodokļu administrācijai paskaidrojumus. Bieži vien kļūdīties gadās procesa neizpratnes vai nezināšanas dēļ. Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, komunicējot ar nodokļu administrāciju audita ietvaros.
Gandrīz 20 EEZ valstīs vairāk nekā 160 000 fizisko personu izvairās no taisnīgas vietējā ienākuma nodokļa maksāšanas, izmantojot īpašus nodokļu režīmus, kas tām pieejami, mainot savu nodokļu rezidences valsti. Cīņā par nodokļu ieņēmumiem arvien lielāks skaits dalībvalstu ievieš īpašus atbrīvojumus, lai piesaistītu turīgas un mobilas personas. Šajā rakstā – par galvenajiem secinājumiem no nesen veikta pētījuma.
Bieži vien darbiniekam nākas pierakstīties uz vizīti pie ārsta darba dienas laikā, kā rezultātā sanāk kavēt darbu vai atstāt darba vietu dienas vidū. Vai darbiniekam ir tiesības uz šādu īslaicīgu prombūtni un kā to pareizi noformēt?
PVN likuma 138. pantā noteiktais īpašais režīms paredz, ka lietotu mantu piegādes darījumos to tirgotājs ir tiesīgs aplikt starpību starp pārdošanas vērtību, ko tas saņēmis par pircējam piegādātām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, ko tirgotājs samaksājis vai samaksās pārdevējam. Šajā rakstā – par VID praksi, piemērojot lietotām mantām paredzēto īpašo režīmu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā.
Uzņēmums nevēlas uzkrāt neizmantotos atvaļinājumus, tāpēc norīko darbiniekus tos izmantot. Kā rīkoties, ja darbinieks nāk uz darbu atvaļinājuma laikā un atsakās to izmantot? Vai darba devējam ir pienākums atsaukt rīkojumu par atvaļinājumu un maksāt darba algu, ja jau darbinieks strādā?
Šā gada 15. maijā ES Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-235/18 Vega International par PVN piemērošanu darījumam, kurā uzņēmums nodod savas degvielas kartes izmantošanai citam uzņēmumam (darījumu partnerim). Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Ikvienam uzņēmumam jāspēj nodrošināt ikdienas naudas plūsmu. Tā rīcībā jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, lai segtu personāla izmaksas, nodokļus un parādsaistības pret piegādātājiem noteiktajos maksāšanas termiņos. Apgrozāmais kapitāls (“AK”) jāsaglabā optimālā līmenī gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Šajā rakstā – par AK un ar to saistītajiem jautājumiem.
Labuma gūšanas tests (LGT) ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko VID analizēs, pārbaudot uzņēmumu grupas ietvaros saņemtus pakalpojumus un izvērtējot, vai to saņemšanas izmaksas ir saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lai pierādītu, ka no saņemtā pakalpojuma gūts labums, svarīgi ieviest preventīvus pasākumus transfertcenu (TC) risku mazināšanai. LGT ir atkarīgs no faktiem un apstākļiem, tādēļ nav iespējams precīzi nošķirt pakalpojumus, kas uzskatāmi par pakalpojumiem ar zemu vai augstu pievienoto vērtību. Šajā rakstā – par LGT un iespējām pārliecināties, vai no grupas ietvaros sniegtā pakalpojuma ir gūts ekonomisks vai komerciāls labums.
Šā gada 11. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C‑691/17 (PORR Epitesi Kft). EST vērtēja, vai Ungārijas nodokļu administrācija nav rīkojusies pretrunā PVN direktīvai un PVN principiem, liedzot pakalpojuma saņēmējam atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties uz rēķinu, kas izrakstīts vispārīgajā PVN piemērošanas kārtībā, ja darījumam bija jāpiemēro iekšzemes PVN apgrieztās maksāšanas kārtība. Šajā rakstā – par EST viedokli.
Šā gada 3. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” nosakot aizliegumu nekustamā īpašuma (NĪ) darījumos lietot skaidru naudu (SN) no šā gada 1. maija. Šajā rakstā – par likumprojekta ietvaros vērtētajām izmaiņām.
Atsaucoties uz fiziskas personas – Latvijas nodokļu nerezidenta – uzziņas pieprasījumu, VID skaidrojis IIN piemērošanu gadījumos, kad nerezidents atsavina kapitāldaļas vai akcijas Latvijas uzņēmumā, kurā vairāk nekā 50% aktīvu veido nekustamais īpašums Latvijā (“LV NĪ uzņēmums”). Uzziņa sniegta konkrētam nodokļu maksātājam un nav publiska, tādēļ to nevar piemērot tieši. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par IIN piemērošanu līdzīgās situācijās.
Nesenie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” mainījuši nodokļu audita termiņa noteikšanas regulējumu. Auditam, kura ietvaros pārbauda transfertcenas, vairs nav termiņa ierobežojuma. Ieviests arī regulējums informācijas iegūšanai laikposmā, ko neieskaita nodokļu audita termiņā, un papildus noteikts, ka neieskaita laikposmu, kurā nodokļu maksātājs (NM) gatavo viedokli par audita konstatējumiem.
Kad nav skaidrs, kā piemērot nodokļu normatīvo aktu normas, personai ir dažādas iespējas iegūt VID viedokli: gan telefoniski, gan rakstiski. Viens no rakstiskiem veidiem ir pieprasīt uzziņu. Šajā rakstā – par uzziņas būtību, pieprasīšanu un tiesiskajām sekām.
