Turpinot iepriekšējās nedēļas rakstu par ārzemnieka likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā, šajā rakstā – par darbībām, kas pēc ielūguma/izsaukuma apstiprināšanas PMLP veicamas Latvijas vēstniecībā ārzemnieka mītnes valstī vai tuvākajā valstī.
Digitālās ekonomikas attīstība ir novērojama arī Latvijā – arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. Taču digitālajā ekonomikā tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas, tādēļ nodokļu administrēšanas procesā ir jāstiprina tādas metodes, kas piemērotas nodokļu nomaksas kontrolei par ienākumiem no internetā piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas šā gada 16. marta ziņojumu “Nodokļu izaicinājumi, kas izriet no digitalizācijas – 2018. gada starpziņojums,” Ministru kabinets 3. jūlijā ir apstiprinājis likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektu, lai uzlabotu nodokļu administrēšanas procesa regulējumu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas digitālajā ekonomikā. Šajā rakstā – par uzņēmēju papildu pienākumiem un pasākumiem, kas ļaus VID ātrāk konstatēt nodokļu nemaksāšanas gadījumus.
Vietējo speciālistu trūkuma dēļ Latvijas darba devēji arvien biežāk sastopas ar nepieciešamību piesaistīt speciālistus no valstīm ārpus ES/EEZ (piemēram, Krievijas, Ukrainas, Kanādas, Indijas). Taču gan darba devējam, gan ārvalsts darbiniekam ir jāizpilda vairākas laikietilpīgas likuma prasības, pirms ārzemnieks saņems atļauju ieceļot un likumīgi uzsākt darba gaitas Latvijā. No dienas, kad darba devējam rodas vajadzība piesaistīt atbilstošu ārvalsts speciālistu, līdz darbinieka faktiskajai ieceļošanai Latvijā paiet 2–3 mēneši. Šajā rakstā – par likuma prasībām un darbībām, kas jāveic darba devējam un ārzemniekam, lai organizētu likumīgu ieceļošanu un nodarbinātību Latvijā.
Pirmās UIN deklarācijas iesniegšana ir uzrādījusi jaunās UIN sistēmas neskaidrības, likumvides redakcionālas nepilnības un tehniskas kļūdas deklarācijas elektroniskajā formā. Šajā rakstā – par dažām problēmām, ko esam identificējuši UIN piemērošanā vispārīgiem uzkrājumiem.
Šā gada 29. maijā Ministru kabinets (MK) ir izskatījis grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu.” Iepriekš esam informējuši MindLink abonentus, ka ar 2021. gadu ieviesīs jaunus nodokļu maksāšanas kārtības noteikumus, kas ietver vienoto nodokļu kontu. Šajā rakstā – par būtiskiem grozījumiem šajā likumā, maksāšanas kārtību un ziņojuma iesniegšanas termiņiem.
Pēc uzņēmuma finanšu rezultātu un darbinieka profesionālā veikuma izvērtēšanas darba devējs nereti izmaksā prēmiju. Saskaņā ar Darba likumu, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” prēmija ir daļa no atlīdzības uz darba tiesisko attiecību pamata un tādējādi algas nodokļu (IIN un VSAOI) objekts. Tā kā prēmija nereti attiecas uz iepriekšējo periodu vai pat vairākiem iepriekšējiem periodiem, kad bija spēkā citas nodokļu likmes, rodas jautājumi par piemērojamām likmēm un paziņošanas kārtību. Šajā rakstā – par algas nodokļu piemērošanu esošiem un bijušiem darbiniekiem izmaksātām prēmijām.
Mobils darbaspēks ir būtisks uzņēmumiem, kam ir jānosūta talantīgi darbinieki uz citām valstīm – bieži vien steidzami. Taču darbinieku pārrobežu mobilitātes nodrošināšanas process pēdējā laikā neticami mainās, tādēļ tā īstenošana kļūst arvien sarežģītāka. Procesa sarežģītības un smagā administratīvā sloga rezultātā uzņēmumi neefektīvi izlieto savus resursus. Šajā rakstā – par galvenajām atziņām, kas izriet no PwC sagatavotā pārskata par globālā darbaspēka pārvietošanās problēmām.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par ilgstoši veiktiem iekšzemes darījumiem, kas deklarējami ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šajā rakstā apskatīsim darījuma brīdi pārrobežu darījumos, lai konstatētu korektu taksācijas periodu nodokļa aprēķināšanai un deklarēšanai, kā arī rēķina izrakstīšanai un vajadzības gadījumā valūtas konvertēšanai.
Šajā rakstā aplūkojam likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta grozījumu projektā ietverto terminu “kontrolēto darījumu summa” un neskaidro transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanas prasību saistītu personu aizdevumiem.
Tuvojas brīdis, kad saskaņā ar PVN likumu būtu jādeklarē ilgstošie iekšzemes darījumi, kas veikti pēdējo sešu mēnešu laikā. PVN taksācijas perioda deklarācijā būtu jāuzrāda kalendāra gada ietvaros ilgstošā periodā veiktās preču piegādes vai sniegtie pakalpojumi, par kuriem saskaņā ar savstarpējo vienošanos gada pirmo mēnešu laikā nav izrakstīti nodokļa rēķini un nav veikti maksājumi. Deklarēšanas brīdis ir saistošs arī tad, ja nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu (piemēram, par atbrīvotiem finanšu pakalpojumiem).
Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā mēnesi. Liela daļa uzņēmēju turpina ieviest visus nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, meklējot finansiāli izdevīgākos risinājumus, lai ieviestu visas regulas prasības. Regula citstarp uzliek datu pārzinim pienākumu īstenot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, taču nepiedāvā tiem detalizētu aprakstu, tāpēc praksē uzņēmēji saskaras ar būtiski atšķirīgām prasībām, kas vienam ir pieņemamas, bet citam – nesamērīgas, dārgas un liekas. Kā pārliecināties, vai ieviestie drošības pasākumi ir pietiekami un vai sadarbības partneru izvirzītās prasības ir tiešām nepieciešamas?
Šā gada 9. maijā VID savā mājaslapā ir publicējis uzziņu par nodokļu piemērošanu uzņēmuma izdevumiem par ēkas remontu un telpu labiekārtošanu, nomājot nekustamo īpašumu (NĪ) no uzņēmuma īpašnieka. Šajā rakstā – par uzziņā pausto viedokli, kā arī par nodokļu piemērošanas niansēm, kas uzziņā nav ietvertas, taču būtu jāņem vērā.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par MOSS režīma būtību, administratīvajiem atvieglojumiem un reģistrācijas kārtību. Šajā rakstā – par grāmatvedības, datu glabāšanas, PVN rēķinu izrakstīšanas un PVN deklarāciju iesniegšanas prasībām uzņēmumiem, kas reģistrējušies MOSS režīmam.