Mobils darbaspēks ir būtisks uzņēmumiem, kam ir jānosūta talantīgi darbinieki uz citām valstīm – bieži vien steidzami. Taču darbinieku pārrobežu mobilitātes nodrošināšanas process pēdējā laikā neticami mainās, tādēļ tā īstenošana kļūst arvien sarežģītāka. Procesa sarežģītības un smagā administratīvā sloga rezultātā uzņēmumi neefektīvi izlieto savus resursus. Šajā rakstā – par galvenajām atziņām, kas izriet no PwC sagatavotā pārskata par globālā darbaspēka pārvietošanās problēmām.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par ilgstoši veiktiem iekšzemes darījumiem, kas deklarējami ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šajā rakstā apskatīsim darījuma brīdi pārrobežu darījumos, lai konstatētu korektu taksācijas periodu nodokļa aprēķināšanai un deklarēšanai, kā arī rēķina izrakstīšanai un vajadzības gadījumā valūtas konvertēšanai.
Šajā rakstā aplūkojam likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta grozījumu projektā ietverto terminu “kontrolēto darījumu summa” un neskaidro transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanas prasību saistītu personu aizdevumiem.
Tuvojas brīdis, kad saskaņā ar PVN likumu būtu jādeklarē ilgstošie iekšzemes darījumi, kas veikti pēdējo sešu mēnešu laikā. PVN taksācijas perioda deklarācijā būtu jāuzrāda kalendāra gada ietvaros ilgstošā periodā veiktās preču piegādes vai sniegtie pakalpojumi, par kuriem saskaņā ar savstarpējo vienošanos gada pirmo mēnešu laikā nav izrakstīti nodokļa rēķini un nav veikti maksājumi. Deklarēšanas brīdis ir saistošs arī tad, ja nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu (piemēram, par atbrīvotiem finanšu pakalpojumiem).
Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā mēnesi. Liela daļa uzņēmēju turpina ieviest visus nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, meklējot finansiāli izdevīgākos risinājumus, lai ieviestu visas regulas prasības. Regula citstarp uzliek datu pārzinim pienākumu īstenot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, taču nepiedāvā tiem detalizētu aprakstu, tāpēc praksē uzņēmēji saskaras ar būtiski atšķirīgām prasībām, kas vienam ir pieņemamas, bet citam – nesamērīgas, dārgas un liekas. Kā pārliecināties, vai ieviestie drošības pasākumi ir pietiekami un vai sadarbības partneru izvirzītās prasības ir tiešām nepieciešamas?
Šā gada 9. maijā VID savā mājaslapā ir publicējis uzziņu par nodokļu piemērošanu uzņēmuma izdevumiem par ēkas remontu un telpu labiekārtošanu, nomājot nekustamo īpašumu (NĪ) no uzņēmuma īpašnieka. Šajā rakstā – par uzziņā pausto viedokli, kā arī par nodokļu piemērošanas niansēm, kas uzziņā nav ietvertas, taču būtu jāņem vērā.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām par MOSS režīma būtību, administratīvajiem atvieglojumiem un reģistrācijas kārtību. Šajā rakstā – par grāmatvedības, datu glabāšanas, PVN rēķinu izrakstīšanas un PVN deklarāciju iesniegšanas prasībām uzņēmumiem, kas reģistrējušies MOSS režīmam.
Šā gada 31. maijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pasludinājusi spriedumu apvienotās lietās C-660/16 un C-661/16 par priekšnodokļa atskaitīšanu, ja avanss samaksāts par preci, ko pārdevējs nav piegādājis. Šajā rakstā – par EST un ģenerāladvokāta atziņām šajā lietā.
Esam jau informējuši MindLink abonentus par Eiropas Komisijas (EK) iebildumiem pret Latvijas lēmumu piemērot PVN apgrieztās maksāšanas kārtību (reversu) sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm iekšzemē. Šā gada 7. jūnijā EK pieņēma lēmumu nosūtīt Latvijai oficiālu paziņojumu par tās pienākuma neizpildi attiecībā uz valstī ieviesto PVN reversu būvizstrādājumu, plaša patēriņa elektronikas un sadzīves elektrotehnikas piegādēm.
Šā gada 12. jūnija Īsziņās jau rakstījām par Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (2016/1164) normām, kuras Igaunija plāno transponēt savā Ienākuma nodokļa likumā. Izstrādājot jauno UIN likumu, Latvija ņēma vērā nepieciešamību tajā ieviest direktīvas normas, tāpēc tās jau ir spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – īsi par UIN likumā ieviestajām direktīvas normām.
Šajā rakstā ir sniegta Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma interpretācija, saskaņā ar kuru, norakstot šaubīgos parādus, kas izveidojušies līdz 01.01.2018 un par kuriem samazina ar nodokli apliekamo ienākumu, ir jāievēro UIN likuma 9. panta prasības. Turpretī šīs prasības nepiemēro, norakstot šaubīgos parādus, kas izveidojušies līdz 01.01.2018 bez apliekamās bāzes samazināšanas.
