Lai pareizi aprēķinātu apliekamo ienākumu gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar saimnieciskās darbības (SD) nodrošināšanu. Piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) praksē, pašnodarbinātajiem jāievēro ne tikai IIN likuma, bet arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma noteikumi, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt domstarpības ar VID. Šajā rakstā apskatīsim dažus pašnodarbināto izdevumus, kuru atskaitīšana var VID radīt jautājumus vai kuru iekļaušana SD izdevumos var būt apstrīdama.
Šā gada 31. oktobrī tika izsludināti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” (Nr. 1261/Lp13). Vecais valdības sasaukums vēl paspēja ieviest vairākas nozīmīgas likumvides izmaiņas. Šajā rakstā nedaudz tuvāk apskatīsim 11.13 panta izmaiņas īpašajos noteikumos, kas regulē ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanu.
Vienā no iepriekšējiem rakstiem aplūkojām gadījumu, kad Latvijā reģistrēta filiāle izmaksāja peļņu Lietuvas uzņēmumam, un izvērtējām UIN sekas. Šajā rakstā – par UIN sekām gadījumā, ja Latvijas uzņēmums saņem ienākumu (peļņu) no savas ārvalsts filiāles.
Priekšnodokļa atskaitīšana – it īpaši par kapitālprecēm – notiek, balstoties uz to plānoto izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem. Nereti ieceres nerealizējas un aktuāls kļūst jautājums, vai nodokļa maksātājam rodas pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto PVN. Tieši šo jautājumu risina Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-293/21. Šoreiz EST vērtējusi korekcijas nepieciešamību, ja nodokļa maksātājs iegādātās preces un pakalpojumus neizmantoja apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo tā īpašnieks nolēma likvidēt sabiedrību. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Pirms kāda laika jau informējām MindLink.lv abonentus, ka VID arvien biežāk izmanto likumā noteiktās tiesības prasīt nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no uzņēmuma valdes locekļa gadījumā, ja no paša uzņēmuma nodokļu parādu piedzīt nav iespējams. Šajā rakstā – par veiksmīgu lietas atrisināšanu tiesā, atbrīvojot kāda būvniecības uzņēmuma bijušo vadītāju (mūsu klientu) no uzņēmuma nodokļu parāda gandrīz 150 000 EUR apmērā.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas sekas, tika ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi, tostarp arī palielinātajiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu palielinātajiem procentu maksājumiem un par to, ko vēl var izdarīt šogad, lai nerastos UIN sekas 2023. gadā.
UIN likuma pārejas noteikumi paredz iespēju samazināt aprēķināto UIN summu no dividendēm par nodokļu zaudējumiem, kas bija izveidojušies līdz 2017. gada 31. decembrim, taču šis atvieglojums jāizmanto līdz 2022. gada beigām. Šajā rakstā – par niansēm, kas jāņem vērā, lai to izmantotu.
Kad attālinātā darba koncepts ir kļuvis par mūsu ikdienu, ne viens vien uzņēmums apsver iespējas pielāgot jaunajiem apstākļiem arī kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumus, organizējot tos tiešsaistē. Šajā rakstā apskatīsim VID viedokli par personāla ilgtspējas pasākumu organizēšanu viena departamenta/pārvaldes ietvaros, kā arī ēdināšanas izdevumu iekļaušanu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos (“PIPI”), ja pasākums tiek organizēts attālināti.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāja (NM) pienākumu sagatavot un iesniegt VID noteiktas formas transfertcenu (TC) dokumentāciju stājās spēkā vēl 2018. gadā, tomēr līdz šim brīdim nebija novērota aktīva VID rīcība attiecībā uz dokumentācijas iesniegšanas prasību ievērošanas pārbaudi. Situācija strauji mainījās šā gada vasaras nogalē, kad vairāki Latvijas uzņēmumi saņēma VID uzturētajā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informatīvu ziņojumu “Par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu”. No šiem ziņojumiem izrietēja, ka VID pārbauda uzņēmumu pienākumu iesniegt 2020. gada TC dokumentāciju, mudina to izdarīt ziņojumā noteiktā termiņā vai sniegt skaidrojumu par iemeslu, kādēļ TC dokumentācija nebūtu jāiesniedz. Šajā rakstā atgādināsim par TC dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasībām un VID aktivitātēm šo prasību ievērošanas kontrolē, kā arī sniegsim ieteikumus, kā jūsu uzņēmumam rīkoties, saņemot ziņojumu.
Salīdzinot ar nomu, nomaksas pirkuma gadījumā būtiski atšķiras ne tikai dažādi ekonomiskie riski, bet arī PVN piemērošana. Proti, lai gan pircējam ir tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām, preču piegādātājam ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN no visas darījuma summas. Šāda PVN piemērošanas kārtība nav jauna, taču praksē saskaramies ar situācijām, kurās nodokļa maksātājs šo būtisko atšķirību nav ievērojis vai rodas grūtības noteikt, kāds darījums faktiski tiek veikts. Šajā rakstā – par būtiskām darījumu atšķirībām PVN vajadzībām.
Attiecībā uz nodokļu piemērošanu jaunuzņēmumu personāla opciju plāniem vairākas ES dalībvalstis ir vienu soli priekšā. To nacionālie tiesību akti gan padara personāla opciju plānus daudz pievilcīgākus jaunuzņēmumu darbiniekiem, gan piedāvā draudzīgākus noteikumus uzņēmumu dibinātājiem. Lai gan regulējuma mērķis ir motivēt jaunuzņēmumus piešķirt darbiniekiem līdzdalības daļu uzņēmumā, šī mērķa sasniegšanai valstis var izmantot dažādus risinājumus.
Latvija turpina parakstīt protokolus, ar kuriem, abpusēji vienojoties, groza savas konvencijas. Šā gada 29. septembrī tika parakstīts protokols, ar ko grozīs Latvijas nodokļu konvenciju ar Vāciju. Lai stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem.
Turpinot iepriekšējās nedēļās uzsākto tēmu par ieguldījumiem un PVN, šajā rakstā aplūkojam retāk sastopamu komercdarbības tiesisko formu – komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, kas uz sabiedrības līguma pamata veic ieguldījumu darbā.
Kā minēts šā raksta pirmās daļas izskaņā, ārvalstu tirgos ir dažādi tiesvedības finansēšanas modeļi. Papildus iepriekš analizētajam modelim, kur prasītāja tiesvedību finansē institucionāls tiesvedības finansētājs – investīciju fonds, kas specializējas tiesvedību finansēšanā, šā raksta ietvaros apskatīsim pieejamās minētā finansējuma avota alternatīvas. Apskats aptvers dažus no mazāk apzinātiem un dažkārt neordināriem tiesvedības finansējuma avotiem, kuru veiksmīga apgūšana mazinātu to gadījumu skaitu, kad tiesvedības dalībnieka iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā ierobežo finansējuma trūkums.
