Kopš sācies karš Ukrainā, daudzi vēlas palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem ar dažāda veida ziedojumiem. Iepriekšējā nedēļā rakstījām par Latvijas PVN piemērošanu ziedojumiem un nepieciešamajām izmaiņām, lai nodokļu regulējums aptvertu dažādus ziedošanas gadījumus. Šajā rakstā – par ziedojumu aplikšanu ar UIN.
Meklējot drošu patvērumu no kara, Ukrainas civiliedzīvotāji masveidā izceļo uz citām valstīm. Vairāki tūkstoši bēgļu ir ieceļojuši Latvijā, un Latvijas uzņēmumi jau ir pieteikušies tos nodarbināt. Šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu, nodarbinot šīs personas Latvijā.
Iepriekšējā rakstā par VID izdoto metodisko materiālu aplūkojām pirmos divus no pieciem būtiskajiem faktoriem, ko VID izceļ kā īpašas uzmanības vērtus, nosakot transfertcenas (TC) pandēmijas skartajiem periodiem. Šajā rakstā apskatīsim pārējos trīs ne mazāk būtiskos faktorus.
Sākoties karam Ukrainā, daudzi uzņēmumi nesavtīgi veikuši un turpina veikt ziedojumus Ukrainas iedzīvotājiem un Ukrainas bēgļiem, kas šķērsojuši ES robežu. Vai pastāvošais nodokļu režīms veicina ziedošanu? Kā uz aktuālo situāciju reaģējusi Latvijas valdība?
Arī Latvijas nodokļu rezidenti izmanto iespēju strādāt ārvalstīs. Izpildot noteiktus kritērijus, Latvijas nodokļu rezidents var kļūt par nodokļu rezidentu ārvalstī, kurā viņš ir nodarbināts. Pārdodot Latvijā esošu nekustamo īpašumu (NĪ) un citus aktīvus, var rasties jautājums, kurā valstī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no darījumā gūtās peļņas.
Pasaules un lietu kārtība pastāvīgi mainās, un šī mainība būtiski ietekmē visu apkārtējo vidi gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, ļaujot un pat liekot pārskatīt dažādus līdz šim ierastus procesus un darbības, lai tās atbilstu pastāvošajai realitātei. Šie apstākļi ietekmē arī transfertcenu (TC) piemērošanu.
Pēc šā gada 23. februārī Krievijas Federācijas pieņemtajiem lēmumiem par Doneckas un Luhanskas Republiku neatkarības atzīšanu, kam sekoja 24. februāra iebrukums Ukrainā, Lielbritānija, ES, ASV un Kanāda, kā arī citas valstis ir ieviesušas plaša mēroga sankcijas ar mērķi panākt uzvedības maiņu, novēršot esošos draudus Ukrainā un Eiropas reģionā. Jaunākās sankcijas vēršas pret vairāk nekā 700 fiziskām personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas valdošo politisko režīmu un tam pietuvinātajiem oligarhiem.
Ar 1. martu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir iespējams sagatavot 2021. gada ienākumu deklarāciju (GID). Šajā rakstā – par to, kādās situācijās tā iesniedzama obligāti, kā arī par tās iesniegšanas termiņiem un citiem saistītiem jautājumiem.
Praksē piemērojot UIN reglamentējošās normas par soda naudām un ziedojumiem, nākas saskarties ar jēdzieniem “valsts institūcija,” “budžeta iestāde” un “valsts kapitālsabiedrība,” kuri nav skaidroti ne UIN likumā, ne tā piemērošanas noteikumos. Šajā rakstā skaidrojam šos jēdzienus UIN piemērošanas vajadzībām.
Kriptovalūta mūsdienās jau vairs nav svešs termins. “Kripto” apzīmē šifrēšanu, ko nodrošina visās mūsdienu digitālajās valūtās. Kriptovalūtām, piemēram, Bitcoin un Dogecoin, ir vērtība, jo cilvēki iegādājas tās par maksu. Pēc tam kriptovalūtu var apmainīt pret precēm, pakalpojumiem vai valdības emitētām valūtām, piemēram, eiro. Šajā rakstā skaidrojam, kā atspoguļot kriptovalūtas darījumus, ja uzņēmums ir starpnieks starp fizisku vai juridisku personu, kura vēlas šo valūtu iegādāties vai apmainīt pret naudu, un biržu, kur šo valūtu ir iespējams iegādāties.
Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji (“uzņēmēji”) saglabā optimismu par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijā, bet lielākās rūpes pauž par darbinieku piesaisti, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākais pētījums PwC Baltic CEO Survey.
Šā gada sākumā personas datu speciālisti intensīvi apsprieda ziņas par to, ka pērn decembrī Austrijas datu uzraudzības iestāde pieņēma lēmumu, ar kuru tā faktiski atzina, ka Google Analytics izmantošana ir pretrunā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR). Šā gada februārī līdzīgu lēmumu pieņēma arī Francijas datu uzraugs. Šajā rakstā pamodelēsim, kādas sekas šie lēmumi var atstāt uz pakalpojuma izmantotājiem – arī Latvijā.
Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
