Iepriekš jau esam rakstījuši par jauno Grāmatvedības likumu, kas pieņemts šā gada 10. jūnijā un stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, kā rezultātā spēku zaudēs likums “Par grāmatvedību” un saistošie 2003. gada 21. oktobra MK noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (MK 585). Stājoties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam, paredzēts izstrādāt un izdot jaunus MK noteikumus “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi.” Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu un ieviešanas termiņiem.
Saskaņā ar transfertcenu (“TC”) regulējuma prasībām, kas definētas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā un spēkā no 2018. gada 1. janvāra, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (“NM”) ir pienākums pamatot saistīto personu darījumā (“kontrolētais darījums”) noteiktās TC atbilstību tirgus cenai (vērtībai) globālā un vietējā vai tikai vietējā TC dokumentācijā. Lai gan publiska informācija par trīs gadu laikā VID veiktajiem uzrēķiniem par TC dokumentācijas/ kontrolēto darījumu analīzes trūkumu vai neatbilstību nav pieejama, tomēr zināms, ka tiek veikta to izvērtēšana, galvenokārt “Konsultē vispirms!” principa ietvaros, par ko esam rakstījuši jau iepriekš. Šajā rakstā – par bieži pieļautām būtiskām kļūdām TC dokumentācijā, uz kurām norādi sniedza VID atbildīgā persona, piedaloties LTRK organizētajā seminārā šā gada maijā.
Ir dažādi juridiskie instrumenti, kā atstāt savu īpašumu mantojumā, tostarp arī Latvijā popularitāti iegūstošie trasti. Šajā rakstā aplūkoti trīs līdz šim Latvijā populārākie mantojuma jautājumu risinājumi: dāvināšana, pārdošana un mantošana. Vislabākais risinājums katrā situācijā būs citāds, tādēļ šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu par nodokļiem mantojuma saņēmējam vai mantojuma devējam katrā no minētajām iespējām. Rakstā aplūkoti tikai darījumi ar nekustamo īpašumu (NĪ), ko veic fiziskas personas – Latvijas nodokļu rezidenti.
Prasījuma tiesību cesiju uzņēmējdarbībā izmanto ļoti plaši. Cesija rada iespēju pārvērst debitoru parādus apgrozāmajā kapitālā. Visbiežāk ar prasījuma tālākpārdošanu (cesiju) saprot no patēriņa kreditēšanas izrietoša prasījuma nodošanu ārpustiesas parāda atgūšanai licencētiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Praksē cesijas izmantošana ir vēl plašāka – to izmanto arī kredīta devēji, kas iestājas sākotnējā kreditora vietā, tostarp fiziskas personas, investējot aizdevumu platformās.
PVN piemērošana cesijas darījumiem nav viennozīmīga un var mainīties atkarībā no cesijas darījuma specifikas. Tāpat maldīgs ir priekšstats, ka cesijas darījumos nav jāapsver PVN piemērošana. Šajā rakstā – par PVN piemērošanu cesijas darījumiem.
Vai tad, ja debitors ir izslēgts no komercreģistra, uzņēmums var norakstīt tā parādu bez UIN sekām? Šajā rakstā – par to, kas jāņem vērā, norakstot šādu debitora parādu, un kādiem dokumentiem jābūt uzņēmuma rīcībā.
Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā ir ietverta ziedojuma definīcija, taču sponsorēšanas jēdziens nav definēts. Praksē uzņēmumus, kas sponsorē kādu no SLO organizētajiem pasākumiem, varētu interesēt, vai nodokļu piemērošana sponsorēšanai ir tāda pati kā ziedojumam. Šajā rakstā – par nodokļu niansēm SLO sponsorēšanas gadījumā.
Jau labu laiku Latvijā ir iespējams pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai (TUA) apmaiņā pret investīciju veikšanu. Vairākiem uzņēmējiem un investoriem tas šķita pievilcīgi, jo ļāva sekmīgi uzsākt vai turpināt savu uzņēmējdarbību Latvijā ar iespēju brīvi ceļot pa visu Eiropu. Tomēr, kā jau bieži gadās, velns slēpjas detaļās. Nodokļu jautājums var sabojāt izplānoto darbību un kļūt par pamatu TUA anulēšanai.
Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču pastāvīgi samazināties jau kopš 2016. gada, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) nesen veiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) plaisas novērtējums par 2020. gadu.
Uzņēmumu grupā ar vertikālu struktūru Latvijas (LV) uzņēmums nereti saņem dividendes no meitas uzņēmumiem un pārskaita tās tālāk saviem īpašniekiem. Šādām “caurplūstošajām” dividendēm UIN likums paredz īpašu atvieglojumu – pie noteiktu kritēriju izpildes tās apliek ar nodokli tikai vienu reizi arī tad, ja nodoklis samaksāts citā valstī. Praksē var būt dažādas situācijas, piemēram, dividenžu saņemšana un izmaksa notiek dažādos periodos, izmaksātāja valstī šī peļņa var nebūt aplikta ar nodokli, LV uzņēmums saņem dividendes neto vērtībā, t.i., no tām jau ir ieturēts nodoklis izmaksātāja valstī. Šajā rakstā aplūkoti aktuālie piemēri.
Bieži optimizācijas nolūkos grupas uzņēmumi savstarpēji sniedz dažādus pakalpojumus. Tādēļ šādu uzņēmumu pakļautība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam (“Likums”) ir vienmēr bijis aktuāls jautājums, kuru padziļināti pētīja un izvērtēja. Šā gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas papildina Likuma 3. pantu ar sesto daļu, kura nosaka izņēmumus, ļauj personām nekvalificēties kā Likuma subjektiem un, iespējams, precizē atbildes uz grupas uzņēmumu jautājumiem, izvērtējot to pakļautību Likumam. Šajā rakstā – īsumā par to, kad grupas ietvaros sniegtie pakalpojumi ietilpst Likumā paredzētajos izņēmumos.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (“ESAO”) šā gada jūlijā publicēja Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 2. posma ziņojuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot BEPS 14. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanai. Salīdzinošā izvērtējuma 2. posma nolūks ir uzraudzīt no Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 1. posma ziņojuma izrietošo ieteikumu ieviešanu. Kopumā 2. posma ziņojumā secināts, ka Latvija ir novērsusi lielāko daļu 1. posma ziņojumā konstatēto trūkumu.
Kopš 2018. gada 1. janvāra Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma reforma ieviesa izmaiņas visos UIN piemērošanas aspektos, tostarp palielinātiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā par to, vai bankām un apdrošināšanas sabiedrībām savā UIN bāzē (apliekamajā ienākumā) nebūtu jāiekļauj procentu maksājumu pārsniegums.
Šā gada 12. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (“Likums”). Kaut arī grozījumi vēl jāskata Ministru kabinetā un jāapstiprina Saeimā, atsevišķi precizējumi būtu piemērojami, jau gatavojot gada pārskatu par 2021. gadu.
"PwC’s Academy" uzsāk jauno mācību sezonu, kurā ikvienam interesentam tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai atrodaties Latvijā vai ārvalstīs, piedāvājam iespēju apgūt vērtīgas zināšanas par nodokļiem un citām aktuālām uzņēmējdarbības tēmām.