Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
2021. gada 8. oktobrī Senāts pasludināja spriedumu lietā SKA-301/2021 par personas izdevumiem mantota nekustamā īpašuma (NĪ) ķīlas dzēšanai, kas var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā NĪ.
Latvija ir apņēmusies samazināt CO2 izmešu apjomu. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir mazināt ceļu transportlīdzekļu radītos CO2 izmešus. To var darīt, samazinot transportlīdzekļu izmantošanu un veicinot tādu transportlīdzekļu, kas nerada CO2 izmešus vai rada mazāku izmešu daudzumu, izmantošanu. Šajā rakstā – par pieejamo atbalstu elektroauto iegādei un izmantošanai Latvijā un citās ES valstīs.
Pasaulē šobrīd ir vērojamas nepieredzēti straujas attīstības tendences, kas skar mūs visos līmeņos: sabiedrību, valsti, uzņēmumus un, protams, katru individuāli. Šie notikumi risinās ļoti strauji un jau tagad būtiski ietekmē lēmumu raksturu un pieņemšanas veidu. Izaicinājumi, ar ko saskaras uzņēmumu vadītāji, ir gana nozīmīgi un sarežģīti, būtiski palielinot uz lēmumu pieņēmējiem – līderiem – liktās cerības.
Uzņēmuma līgumu slēgšana ir neizbēgama uzņēmējdarbības sastāvdaļa, taču šādu procesu nevar veikt, pilnībā neizvērtējot riskus. Gadu gaitā ir izveidojusies pietiekama tiesu prakse, kas ļauj izdarīt secinājumus par tiesas pieeju situāciju risināšanai, kurās jāvērtē tiesisko attiecību raksturs, nosakot, vai slēgts uzņēmuma līgums vai darba līgums. Šajā rakstā – par tiesu praksi, kas nosaka rīcības ietvaru, slēdzot vienu vai otru līgumu.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izskatījusi jautājumu, ar kuru praksē bieži saskaras arī PVN maksātāji Latvijā. Vai reklāmas pakalpojumu pārmērīgi augstā cena un tas, ka tie nav skaidri nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, var būt pamats, lai nodokļu administrācija neļautu atskaitīt par reklāmas izdevumiem samaksāto priekšnodokli? Šajā rakstā – par tiesas atziņām un to piemērošanu praksē.
Jau esam informējuši MindLink.lv lasītājus, ka grāmatvedības politikai jābūt aktualizētai, jo 1993. gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību” ar 2022. gada 1. janvāri aizstās Grāmatvedības likums. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām, kas jāapraksta grāmatvedības politikā, un par nolūkiem, kam tā kalpo.
Advokātam, kas darbojas tiesvedības un strīdu risināšanas jomā, bieži nākas saskarties ar klienta pozīciju nestrīdēties ar iestādi cerībā nesabojāt turpmākās attiecības vai izpildīt uzlikto pienākumu, kaut arī tam nav nekāda juridiska pamatojuma. No stratēģijas viedokļa dažreiz ir labi piekāpties mazā lietā, lai panāktu lielāku ieguvumu – laiku, lietas virzību utt. Arī sūdzību rakstīšana pa labi un pa kreisi bez pamatota iemesla nav labs stils. Taču nevajag baidīties iebilst tur, kur tas ir nepieciešams, un uzturēt jēgpilnu diskusiju ar iestādi tad, kad tas ir pamatoti. Valsts pārvalde nav mazs bērns, kas apvainosies un meklēs iespēju atriebties pie pirmās izdevības. Šis būs stāsts par veiksmīgu komunikāciju ar divām pietiekami birokrātiskām valsts pārvaldes iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP).
Šā gada 8. novembrī Liepājas Administratīvā rajona tiesa izskatīja pieteikumu (lietas arhīva Nr. A42-02059-21) par VID lēmuma atcelšanu, kurā personai A (pieteicējai) tika aprēķināts budžetā papildus maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), soda nauda un nokavējuma nauda par nedeklarētiem ienākumiem no personas B, ar kuru A faktiski dzīvo kopā, rūpējas gan viens par otru, gan par kopīgu bērnu, taču laulība nav noslēgta.
2021. gada laikā UIN likums ir grozīts pavisam nedaudz, par ko jau esam rakstījuši 20/04/2021 Īsziņās. Šajā rakstā iepazīstināsim ar jaunākajām UIN likuma izmaiņām un plānotajiem grozījumiem tuvā nākotnē, t.sk. ilgi gaidīto saistībā ar uzkrājumiem, kas veidoti nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr. 9 “Finanšu instrumenti” (9. SFPS).
Vēl tikai Valsts prezidenta izsludināšanu gaida Saeimā pieņemtie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojekta priekšlikumi un Ministru kabineta sēdē atbalstītie Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma grozījumu projekti. Šie grozījumi ir galvenokārt saistīti ar citu tiesību aktu grozījumiem vai paredzēti, lai pārņemtu vairākas PVN direktīvas, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Šajā rakstā – īsumā par gaidāmajiem grozījumiem.
Līdz ar minimālā VSAOI apmēra noteikšanu atsevišķās nozarēs ir palielinājies ārpakalpojumā nodoto funkciju skaits. Turklāt uzņēmumi arī konsolidē amata vietas, lai aizvietotu darbiniekus, kas uzņēmumā veica nepilnas slodzes darbu un nebija sociāli apdrošināti vismaz minimālās algas apmērā ik mēnesi. Šajā rakstā – par papildu darba veikšanas niansēm.
Latvijā rudens ir bijis ražīgs korporatīvās pārvaldības regulējuma izmaiņu jomā. Šā gada 11. novembrī Saeima pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus, kuri stāsies spēkā šā gada 8. decembrī, paredzot pienākumu lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām piemērot korporatīvās pārvaldības principus un gatavot dažādus paziņojumus šajā jomā.
Eiropas zaļais kurss un klimatneitralitāte pašlaik ir aktuāli temati gan Eiropā, gan pasaulē, un tam ir un būs ietekme arī uz vides aizsardzības politiku Latvijā, īpaši skarot uzņēmumus, kas darbojas dzelzs, tērauda, cementa, mēslošanas līdzekļu, alumīnija un elektroenerģijas ražošanas vai importēšanas nozarē.
MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.
