Pandēmijas laiks ir ne tikai atnesis ierobežojumus, bet arī paātrinājis klientu identifikācijas procesa digitalizāciju. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma subjektu prasības pirms pandēmijas bija vairāk vērstas uz klienta klātbūtnes pārbaudi, taču ierobežojumu dēļ nākas samazināt tiešo kontaktu un radīt klientiem jaunas identifikācijas iespējas.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Šajā rakstā – par VDAR prasībām un to ievērošanu datu apstrādē e-pastos.
Finanšu nozarē pēdējo gadu laikā strauji ienākuši jauni spēlētāji – FinTech uzņēmumi. Jau pats nosaukums norāda uz šo uzņēmumu atrašanos finanšu pakalpojumu un tehnoloģiju tirgus krustpunktā. FinTech uzņēmumi gan veicina un attīsta banku darbību, gan paši kļūst par alternatīvu tradicionālajām bankām. Kādi ir aktuālie FinTech uzņēmumu jautājumi PVN piemērošanas sakarā – par to varat izlasīt šajā rakstā.
VID nācis klajā ar jaunu risinājumu Latvijas nodokļu rezidenta apliecības iegūšanai, lai samazinātu administratīvo slogu juridiskām un fiziskām personām. Jaunā kārtība, kas ievērojami ietaupīs apliecības iegūšanai nepieciešamo laiku, ir nostiprināta arī MK noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 4. novembrī.
UIN likums paredz nodokļa piemērošanu peļņas sadales brīdī, t.i., apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes. Taču likumā ietvertais formulējums praksē rada neskaidrības. Šajā rakstā – par dividenžu aprēķināšanas brīdi un peļņas sadales uzrādīšanu UIN deklarācijā.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (“IIN”). Saskaņā ar grozījumiem plānotas dažādas izmaiņas, piemēram, augstākās likmes samazināšana no 31,4% uz 31% un pārmaksas automātiska atmaksa. Šajā rakstā – par jauno IIN piemērošanas kārtību darba devēja kompensācijām par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (“tāldarbu”).
Šā gada 26. novembrī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) savā spriedumā lietā C‑787/18 (Sögård Fastigheter AB) vērtējusi pienākumu koriģēt priekšnodokli par kapitālieguldījumu precēm nekustamā īpašuma (“NĪ”) piegādes darījumā, kā arī to, kurai darījuma pusei ir šis pienākums. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Saskaņā ar Satversmi ikvienai personai, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu. Par dzīvesvietu ir atzīstama personas brīvi izvēlēta vieta, kas saistīta ar nekustamo īpašumu – adrese, kurā persona dzīvos un būs sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Arvien biežāk praksē nākas saskarties ar jautājumiem – kāpēc, kam un kad ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietas adresi Latvijā. Šajā rakstā sniedzam atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Jaunajā digitalizācijas laikmetā uzņēmumi arvien straujāk ievieš jaunus rīkus un automatizācijas risinājumus, lai spētu konkurēt tirgū. Taču pirms jaunu rīku vai automatizācijas risinājumu ieviešanas uzņēmumā jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kuri var ietekmēt vai traucēt iecerētā rezultāta sasniegšanu. Šie faktori ir unikāli katram uzņēmumam, saimnieciskajai darbībai un iekšējiem procesiem. Automatizācija un jauni digitālie rīki nebūt nav burvju risinājums un nenes e-laimi. Katra risinājuma ieviešanai ir savi kritēriji, kas jāizpilda, lai gūtu maksimālu atdevi no ieguldītā laika un kapitāla.
Lai gan ar 9. novembri Latvijā Covid-19 dēļ ir atkal izsludināta ārkārtējā situācija, no 10. jūnija ir spēkā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums (“Covid-19 likums”), kurš nosaka pieejamos atbalsta pasākumus. Šajā rakstā – par Covid-19 likuma normām, kas šogad regulē UIN piemērošanu dāvinājumiem un ziedojumiem.
6. novembrī Latvijā vēlreiz izsludināta ārkārtējā situācija un spēkā stājušies vairāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmē nodokļu maksātāju (“NM”) saimnieciskās darbības veikšanu. Lai gan atbalsta mehānisms izstrādāts saskaņā ar pavasarī spēkā esošajām vadlīnijām, jāņem vērā vairākas atšķirības, lai noskaidrotu, kādi atbalsta pasākumi NM pieejami šobrīd.
