Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē, taču Latvijas uzņēmumam jānodrošina ārvalsts administratīvo prasību izpilde, tostarp juridiskie jautājumi (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedība un nodokļu maksāšana. Šajā rakstā – par uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ PVN komentārus neiekļausim.
Šā gada 14. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz būtiski mainīt aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu. Šajā rakstā – par esošajiem deklarēšanas nosacījumiem un plānotajām izmaiņām saistībā ar jauno lietotni goAML.
Šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pieņēma spriedumu lietā C‑655/19, kurā analizēts, vai darījums, ja fiziska persona, kas izsniegusi ar nekustamo īpašumu (“NĪ”) hipotēkām nodrošinātus aizdevumus un kurai piespiedu izpildes procedūras rezultātā šie NĪ tiek piešķirti, pēc tam tos pārdod, ir kvalificējams kā saimnieciskā darbība PVN direktīvas izpratnē un apliekams ar PVN. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Šā gada 5. janvārī stājās spēkā Darba likuma (“DL”) grozījumi, iestrādājot tajā konkrētu ES direktīvu prasības. Jaunais regulējums skar ārvalsts darba devējus, kas nosūta darbiniekus strādāt Latvijā, un Latvijas darba devējus, kas nosūta darbiniekus strādāt ārvalstī, kā arī pagaidu darba aģentūras. Grozījumi nostiprina “nosūtījuma” definīciju un noteikumus, kas uzņēmumiem jāievēro, veicot darbinieku nosūtīšanu. Šajā rakstā – arī par būtiskām izmaiņām komandējuma dienas naudas apmērā.
Pērn VID pirmo reizi analizēja un salīdzināja Latvijas banku sniegtos datus ar Latvijas rezidentu deklarētajiem ienākumiem ar mērķi konstatēt nedeklarētus ienākumus. Daudzi nodokļu maksātāji (NM) no VID saņēma vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem. Esam apkopojuši informāciju par VID pieeju, veicot NM pārbaudes, un darbībām, ko ieteicams veikt, ja NM saņēmis paziņojumu no VID.
Šā gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES un turpmāk atbilst “trešās valsts” definīcijai. AK iestājās Eiropas Kopienā 1973. gada 1. janvārī un pēc 47 gadiem dalībvalsts statusā ir pirmā, kas formāli izstājusies no ES. Brexit radītās izmaiņas ietekmē ne tikai nodokļu, imigrācijas un tirdzniecības nozares, bet arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma darbību.
Lai nodrošinātu sistemātisku PVN aprēķināšanu un samaksu budžetā, kā arī novērstu izvairīšanos no PVN samaksas situācijās, kad darījums veikts nepārtraukti un ir sarežģīti konstatēt darījuma brīdi, PVN likums nosaka termiņus nodokļa rēķinu izrakstīšanai un nodokļa deklarēšanai. Bet vai šie termiņi ir attiecināmi uz darījumu starp diviem Latvijā reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kurā par nodokļa aprēķināšanu un samaksu atbildīgs ir preču vai pakalpojumu saņēmējs (“vietējais reverss”)?
Unikālie ekonomiskie apstākļi, kas izriet no Covid-19 un valstu izsludinātajiem ierobežojumiem, ir radījuši zināmas grūtības piemērot tirgus cenu principu transfertcenu analīzē. Turpinot iesākto tēmu par Covid-19 ietekmi uz transfertcenām, šajā rakstā detalizēti apskatīsim 2020. gada izskaņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Alternatīvie juridiskie risinājumi ir efektīvs instruments, kas palīdz līdzsvarot neparedzamu darba apjoma plūsmu un kadru maiņu, saglabājot juridiskās nodaļas darba kvalitāti, vienlaikus samazinot nodaļas kopējās izmaksas un personālam saglabājot apmierinātību ar sava darba apjomu, atalgojumu un izaugsmes iespējām. Šie risinājumi nu jau vairs nav eksperimentāls vai ļoti jauns darbības modelis. Tas ir pārbaudīts un veiksmīgi darbojas visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt to izmanto dažāda lieluma uzņēmumi.
Apjoma un cita veida pēcpārdošanas atlaižu piešķiršana ir daudzu vairumtirgotāju un pakalpojumu sniedzēju piekopta prakse. Šajā rakstā – par to, kā piešķirtā atlaide ietekmē iepriekš aprēķināto PVN saskaņā ar likumvidi.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Ar šo rakstu noslēdzam pērn aizsākto tēmu.
Šis gads aizritējis Covid-19 zīmē, pandēmijai aizēnojot tādu būtisku notikumu, par ko pēdējais laiks atcerēties: Apvienotās Karalistes (“AK”) izstāšanās no ES. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām AK pilsoņu nodarbināšanā Latvijā pēc Brexit.
