Pirms kāda laika rakstījām par UIN atvieglojumiem, tostarp iespēju samazināt apliekamo ienākumu par uzkrājumiem, kas izveidoti līdz 2017. gada beigām. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu un problēmām situācijā, kad uzņēmumam uz 2017. gada 31. decembri bija uzkrātas summas darbinieku prēmijām.
Covid-19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī braucienus darba vajadzībām. Vienam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un videokonferenču skaita pieaugumu, bet citam mainās pastāvīgā darba vieta. No mājām strādāt var ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā. Šajā rakstā – par algota darba ienākuma nodokļu piemērošanu gadījumos, kad ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieka atrašanās vietu, un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt.
Šā gada 28. septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu Muitas savienības rīcības plānu, lai nākamajos četros gados padarītu ES muitu viedāku, inovatīvāku un efektīvāku. Šajā rakstā – par to, kā šie pasākumi nostiprinās Muitas savienības būtisko lomu.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ar 2021. gada 1. janvāri VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts, kurš aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Turklāt spēkā stāsies grozījumi MK noteikumos Nr. 827 un IIN likumā, kuri noteiks jaunus termiņus IIN un VSAOI maksāšanai un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām un būtiskajiem grozījumiem.
Lai gan pašreizējais UIN režīms vairs neatzīst nodokļu zaudējumu jēdzienu, UIN likuma pārejas noteikumi ļauj samazināt no dividendēm aprēķināto UIN par nodokļu zaudējumiem, kas izveidojušies līdz 2017. gada 31. decembrim, taču šis atvieglojums jāizmanto līdz 2022. gadam. Šajā rakstā – par niansēm, kas jāņem vērā, lai to izmantotu.
Šā gada 29. septembrī Ministru kabineta sēdē izskatīts Grāmatvedības likuma projekts, kas izstrādāts sadarbībā ar profesionālajām organizācijām un augstskolu mācībspēkiem. Jaunais likums aizstās 90. gadu sākumā pieņemto likumu “Par grāmatvedību,” nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai. Šajā rakstā – par paredzētajiem grozījumiem un sagaidāmajām izmaiņām.
Šā gada 2. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas (“FM”) sagatavotais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Ziņojumā identificētas vairākas Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības, kuru risināšanai ierosinātas vairākas nodokļu politikas izmaiņas 2021., 2022. un 2023. gadam. Šajā rakstā – par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) un solidaritātes nodokļa likmju, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, kuras FM ierosina veikt ar 2021. gadu.
Pieņemot vienu no līdz šim svarīgākajiem spriedumiem (2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 “Datu aizsardzības komisārs pret Facebook Ireland & Maximillian Schrems), kurā uzsvērtas pamattiesības uz privātumu saistībā ar personas datu nosūtīšanu uz trešajām valstīm, Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir uzturēt augsta līmeņa aizsardzību personas datiem, kas no EEZ valstīm tiek nosūtīti uz trešajām valstīm. Spriedums ir radījis virkni jautājumu par juridisko pamatu personas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm. Tā kā spriedumā uzsvērta nosūtīšana uz ASV, šajā rakstā noskaidrosim, kā uzņēmumiem rīkoties šobrīd, kad spriedums stājies spēkā.
Šobrīd VID aktīvi atmaksā uzņēmumiem pārmaksāto solidaritātes nodokli (“SN”). Šajā rakstā vēlamies atgādināt, ka no SN pārmaksas, aprēķināšanas un atmaksas termiņa izriet vairāki jautājumi, piemēram, kā iegrāmatot šogad saņemto 2019. gadā pārmaksātā SN atmaksu un kas uzņēmumam jāapsver nākotnē, lemjot par reorganizāciju vai likvidāciju.