Latvijā katru gadu savu saimniecisko darbību izbeidz vairāki tūkstoši uzņēmumu. Ja uzņēmuma dalībnieki vairs nevēlas turpināt uzņēmuma darbību, ir iespējams pieņemt lēmumu par tā likvidāciju. Noteiktos apstākļos uzņēmuma likvidācijas rezultātā tā dalībnieki var pretendēt uz likvidācijas kvotu, kas rada papildu ienākumu. Šajā rakstā aplūkosim iespējamās nodokļu sekas, likvidētās sabiedrības dalībniekiem gūstot ienākumu no likvidācijas kvotas, kas var būtiski atšķirties gadījumos, kad dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona.
Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 9. jūnijam. Covid-19 dēļ uzņēmējiem rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar drošas darba vides nodrošināšanu. Grāmatvežiem savukārt rodas jautājumi par šādu izdevumu atspoguļošanu grāmatvedībā un pareizu nodokļu piemērošanu. VID ir publicējis metodisko materiālu, kurā skaidrota UIN un PVN piemērošana ārkārtējā situācijā. Šajā rakstā – par VID skaidrojumiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Šā gada 7. maijā ir publicēti MK noteikumi, ar kuriem tiek papildināti 2017. gada 14. decembrī izdotie MK noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – “UIN noteikumi”). Tie aptver gan veidu, kādā nerezidents sniedz informāciju par gūto ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, gan precizējumus pastāvīgo pārstāvniecību ienākuma aprēķinā un reorganizācijas noteikumos.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.
Tā kā pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) aplikšana ar nodokli Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav pietiekami skaidrota, VID 2019. gada augustā publicētā metodoloģija ar piemēriem skaidro VID pieeju PP aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”), kura sākotnēji var šķist diezgan agresīva, īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visus no PP izejošos maksājumus apliek ar UIN. Šajā rakstā – sīkāk par VID aprakstīto pieeju.
Kopš pērnās vasaras esam publicējuši vairākus rakstus par plānotajiem grozījumiem UIN likumā. Šā gada 30. janvārī Saeima tos pieņēma trešajā lasījumā. Šajā rakstā apkopojām UIN likuma grozījumus, kas stājās spēkā šā gada 12. februārī attiecībā uz esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozījumi, kas šogad varētu palielināt ziedotāju aktivitāti. Šajā rakstā – par grozījumiem, kas attiecas uz UIN atvieglojumiem ziedotājiem, stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī un būs piemērojami līdz 2022. gada 31. decembrim.
Vērtējot UIN piemērošanu nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanas darījumiem, ārvalstu uzņēmumiem joprojām piemērojams atšķirīgs normatīvais regulējums, pārdodot tāda Latvijas uzņēmuma kapitāldaļas, kura aktīvus galvenokārt veido NĪ. Šajā rakstā – par galvenajām atšķirībām UIN piemērošanā atkarībā no tā, vai pārdevējs ir Latvijas vai ārvalsts uzņēmums, un no tā, vai pārdod NĪ vai kapitāldaļas NĪ uzņēmumā, kā arī par plānotajām izmaiņām, kas attieksies uz Latvijas uzņēmumiem.
Pagājušajā nedēļā lielākā daļa uzņēmumu, kam pārskata gads iekļauj periodu no janvāra līdz decembrim, steidza gatavot un iesniegt UIN deklarāciju par pēdējo pārskata mēnesi. Šajā deklarācijā jāiekļauj tādi apliekamās bāzes elementi, par kuriem varēja nedomāt, gatavojot mēneša deklarācijas. Šis raksts palīdzēs saprast, vai būs nepieciešams labot UIN deklarāciju, iesniedzot to kopā ar gada pārskatu.
Iepriekš Īsziņās informējām MindLink abonentus par plānotajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.” Grozījumi stājās spēkā 2019. gada 19. novembrī. Šajā rakstā esam apkopojuši galvenās izmaiņas.
No šā gada 23. oktobra nodokļu maksātājiem ir pieejama papildu iespēja novērst nodokļu dubulto uzlikšanu starptautiskos darījumos – savstarpējās saskaņošanas procedūra. Šie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir veikti, lai ietvertu no ES direktīvas 2017/1852 un Arbitrāžas konvencijas izrietošos noteikumus.
