Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) piemērošana grupas kontam (cash pool) ir bijusi viena no galvenajām neskaidrībām ar UIN apliekamās bāzes noteikšanā. Turklāt VID joprojām nav publicējis vadlīnijas par dažādām iespējamām situācijām, kas uzņēmumiem praksē rodas, izmantojot grupas kontu, lai VID nostāja šajā jautājumā būtu nepārprotami skaidra. Šajā rakstā – par PwC praksē saņemtā VID uzziņā sniegto skaidrojumu par UIN piemērošanu grupas kontam ar nulles atlikumu (zero-balance cash pool).
Ja nerezidents (ārvalsts komersants) vēlas uzsākt darbību Latvijā, viens no aktuāliem jautājumiem, kas varētu rasties – vai dibināt meitas sabiedrību vai arī atvērt filiāli jeb pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”). Lai atbildētu uz šo jautājumu, ārvalsts investoram jāizvērtē dažādi juridiskie, administratīvie un nodokļu aspekti. Šajā rakstā – par peļņas attiecināšanu uz PP, jo šis aspekts varētu spēlēt noteicošu lomu lēmuma pieņemšanā.
Pirms transfertcenu regulējuma grozījumu stāšanās spēkā tikai daļa nodokļu maksātāju (“NM”) bija informēti par finanšu datu segmentācijas būtiskumu. Stājoties spēkā grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā, finanšu datu segmentācijas sagatavošanu vairs nevar uzskatīt par brīvprātīgu, jo ar 2018. gadu tās iekļaušana transfertcenu dokumentācijā ir likumiska prasība, kuru neievērojot, NM ir soda naudu uzrēķinu risks.
Šā gada 9. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi.” Grozījumi paredz pilnveidot nodokļu administrēšanas procesu un atvieglot administratīvo slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar VID elektroniskā veidā. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) likums avansa maksājumam nosaka 12 mēnešu termiņu, līdz kuram tas nav uzskatāms par nosacīti sadalīto peļņu. Šajā rakstā – par to, vai nodokļa bāzē jāiekļauj drošības nauda (depozīts), kas samaksāta telpu nomas līguma slēgšanas brīdī un tiks atmaksāta līguma beigās.
Pārņemot starptautiskās nodokļu normas, proti, Padomes 2016. gada 12. jūlija direktīvu 2016/1164 un 2017. gada 29. maija direktīvu 2017/952, kura precizē direktīvu 2016/1164, grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) likumā ir ieviesuši vairākas jaunas normas. Šajā rakstā – par izceļošanas nodokļa (exit tax) piemērošanu, kuru regulē liela daļa jauno normu.
Latvijā katru gadu savu saimniecisko darbību izbeidz vairāki tūkstoši uzņēmumu. Ja uzņēmuma dalībnieki vairs nevēlas turpināt uzņēmuma darbību, ir iespējams pieņemt lēmumu par tā likvidāciju. Noteiktos apstākļos uzņēmuma likvidācijas rezultātā tā dalībnieki var pretendēt uz likvidācijas kvotu, kas rada papildu ienākumu. Šajā rakstā aplūkosim iespējamās nodokļu sekas, likvidētās sabiedrības dalībniekiem gūstot ienākumu no likvidācijas kvotas, kas var būtiski atšķirties gadījumos, kad dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona.
Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 9. jūnijam. Covid-19 dēļ uzņēmējiem rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar drošas darba vides nodrošināšanu. Grāmatvežiem savukārt rodas jautājumi par šādu izdevumu atspoguļošanu grāmatvedībā un pareizu nodokļu piemērošanu. VID ir publicējis metodisko materiālu, kurā skaidrota UIN un PVN piemērošana ārkārtējā situācijā. Šajā rakstā – par VID skaidrojumiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Šā gada 7. maijā ir publicēti MK noteikumi, ar kuriem tiek papildināti 2017. gada 14. decembrī izdotie MK noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – “UIN noteikumi”). Tie aptver gan veidu, kādā nerezidents sniedz informāciju par gūto ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, gan precizējumus pastāvīgo pārstāvniecību ienākuma aprēķinā un reorganizācijas noteikumos.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.
Tā kā pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) aplikšana ar nodokli Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav pietiekami skaidrota, VID 2019. gada augustā publicētā metodoloģija ar piemēriem skaidro VID pieeju PP aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”), kura sākotnēji var šķist diezgan agresīva, īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visus no PP izejošos maksājumus apliek ar UIN. Šajā rakstā – sīkāk par VID aprakstīto pieeju.