2018. gada 1. janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 655 par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, kuros minētas 25 jurisdikcijas. Šajā rakstā – par vairāku jurisdikciju statusa izmaiņām.
Kāpēc jāzina jurisdikcijas statuss?
Sadarbībai ar jurisdikcijām, kas uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām, UIN likums uzliek vairākus ierobežojumus, tostarp pienākumu ieturēt nodokli no visiem maksājumiem (t.sk. dividendēm, procentiem, samaksas par konsultatīvajiem pakalpojumiem, samaksas par intelektuālā īpašuma izmantošanu), kas veikti uz šīm jurisdikcijām, izņemot atlīdzību par precēm un samaksu par ES/EEZ publisko vērtspapīru iegādi, ja tā veikta atbilstoši tirgus cenām.
Zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijas
Lai gan sarakstā joprojām ir 25 jurisdikcijas, saskaņā ar MK noteikumiem jurisdikciju vairs neuzskata par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju, kad attiecībā uz to –
- sāk piemērot nodokļu konvenciju;
- stājas spēkā līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja tajā nav noteikts citādi.
Līdz ar to, lai pārliecinātos par kādas jurisdikcijas statusu, ir jāpārbauda, –
- vai tā ir iekļauta MK noteikumu sarakstā;
- vai ar sarakstā iekļautu jurisdikciju šogad nav uzsākta nodokļu konvencijas piemērošana (skatīt šeit);
- vai attiecībā uz sarakstā iekļautu jurisdikciju nav stājusies spēkā daudzpusējā nodokļu konvencija (skatīt šeit).
Veicot šo pārbaudi, konstatējām, ka kopš MK noteikumu stāšanās spēkā (2018.–2020. gadā) attiecībā uz 12 no 25 sarakstā iekļautajām jurisdikcijām ir stājusies spēkā daudzpusējā nodokļu konvencija, tātad tās vairs neuzskata par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām:
- Antigva un Barbuda;
- Bahamu salu Sadraudzība;
- Bahreinas Valsts;
- Bruneja Darusalama;
- Dominikas Sadraudzība;
- Ekvadoras Republika;
- Grenāda;
- Jamaika;
- Kenijas Republika;
- Libērijas Republika;
- Makao;
- Vanuatu Republika.
