Turpinot rakstu sēriju, kurā aplūkojam, kā nodokļa piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP) ar šā gada 1. janvāri regulē jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, šajā rakstā – par dažām praktiskām problēmām peļņas sadales brīža noteikšanā un būtiskiem grāmatvedības aspektiem.
Šajā rakstā aplūkojam, kā nodokļa piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP) Latvijā regulē jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas ir spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Jaunais UIN režīms balstās uz nodokļa piemērošanu sadalītajai peļņai, bet nesadalīto peļņu ar nodokli neapliek. Rodas jautājums, kas ir nerezidentu PP vai filiāļu sadalītā peļņa, ņemot vērā to, ka tās nevar izmaksāt dividendes.
Komisionāra struktūra ir pasaulē pazīstams darbības modelis, kurš Latvijā gan nav tik izplatīts, tādēļ rodas daudzi jautājumi par grāmatvedību, nodokļa piemērošanu un transfertcenām (TC). Šajā rakstā aplūkosim TC aspektus un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu komisionāra darbības modelim un ar to saistītos riskus.
Kamēr daudzi uzņēmumi vēl aktīvi strādā pie 2017. gada pārskata sagatavošanas, ar nepacietību tiek gaidīta jaunā UIN deklarācijas veidlapa, kas būs jāiesniedz par 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem un turpmāk ik mēnesi. Šajā rakstā sniedzam pārskatu par jaunās deklarācijas saturu un praktiskus ieteikumus pirms tās sastādīšanas.
Viena no svarīgākajām izmaiņām jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā ir nosacīti sadalītā peļņa, kurā ietilpst arī ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Šie izdevumi ietver jaunu posteni – reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi virs 5% no uzņēmuma iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par ko budžetā samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šajā rakstā – par to, vai priekšnodoklis par reprezentācijas un personāla ilgtspējas izdevumiem ir atskaitāms pilnībā.
Nesen informējām MindLink.lv abonentus par atliktā nodokļa uzskaites izmaiņām un skaidrojām, ka jaunais UIN likums ar šā gada 1. janvāri likvidē visas pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bāzi finanšu uzskaitē un bāzi UIN aprēķināšanas vajadzībām, tādēļ vairs nenotiks atliktā nodokļa aktīvu realizācija vai atliktā nodokļa saistību izpilde. Tas nozīmē, ka vispārīgā gadījumā 2017. gada 31. decembra bilancē vairs netiks atzīts atliktā nodokļa aktīvs vai saistības.
Pēc jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma stāšanās spēkā ir īpašs regulējums maksājumiem uz zemu nodokļu un beznodokļu valstīm un teritorijām (“ārzonām”). Šajā rakstā – par izmaiņām un būtiskiem aspektiem UIN ieturēšanā no šādiem maksājumiem.
Iepriekš jau esam informējuši MindLink.lv abonentus par jauno UIN likumu, tostarp par jaunu regulējumu attiecībā uz ziedojumiem. Šajā rakstā – par atšķirībām UIN piemērošanā ziedojumiem iepriekš un pēc šā gada 1. janvāra, kad jaunais UIN likums ir stājies spēkā.
Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Mainoties likumu normām vai uzņēmuma iekšējiem procesiem, ir svarīgi pārskatīt un atjaunot iekšējo grāmatvedības kārtību. Saistībā ar UIN reformu nākamgad fundamentāli mainās pieeja nodokļa aprēķināšanai. Šajā rakstā – par visbiežāk sastopamajiem UIN objektiem, kam būtu vērts pārdomāt uzskaites principus vēl šogad.
Lai piemērotu nacionālos normatīvos aktus tiešo nodokļu jomā un nodrošinātu ļaunprātīgas nodokļu sistēmas izmantošanas novēršanu, 2001. gada 26. jūnijā tika publicēti MK noteikumi Nr. 276 par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Noteikumu pirmajā punktā ietvertais saraksts nosaka, kuras valstis vai teritorijas ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām Latvijas nodokļu normatīvo aktu izpratnē.
Saskaņā ar jauno UIN likumu no citiem uzņēmumiem saņemtās dividendes, kā arī ienākumu no tādu akciju un kapitāla daļu pārdošanas, kuras ir bijušas īpašumā vismaz 36 mēnešus, neiekļauj ar UIN apliekamajā ienākumā. Tomēr abos gadījumos šo atbrīvojumu nepiemēro, ja nodokļu maksātāja vai ar to saistītas personas izveidošanas vai pastāvēšanas vai arī veiktā darījuma galvenais nolūks ir bijis izmantot UIN likumā vai likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētos atbrīvojumus. Šo normu piemērošana ir svarīga struktūrā, kuru veido vairāki uzņēmumi. Turpmāk rakstā – par to, kā šādus gadījumus varētu vērtēt VID, ņemot vērā MK noteikumu projektu, un kādus kritērijus iesaka vērtēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija starptautiski.