Komisionāra darbības modelis ir izplatīts daudznacionālu komersantu grupās, kuras pārdod un izplata preces. Komisionāru var uzskatīt par pilna riska izplatītāja un aģenta hibrīdu. Komisionārs (commissionaire) darbojas savā vārdā, bet komitenta (principal) uzdevumā, neiegūstot īpašumtiesības uz pārdodamajām precēm.

 

 

Komisionāra darbības modeļa vispārīgais regulējums Latvijā ir iekļauts Komerclikumā. Nodokļu piemērošanu šādai struktūrai nosaka TC normas un UIN likums, kā arī starptautiskās nodokļu normas. Saskaņā ar Komerclikumā aprakstīto vispārīgo struktūru komisionārs darbojas komitenta uzdevumā uz komerciālās komisijas līguma pamata. Komisionārs pārdod preces neatkarīgiem pircējiem savā vārdā, bet komitenta uzdevumā. Komisionārs neiegūst īpašumtiesības uz pārdodamajām precēm, jo tās pāriet no komitenta tieši komisionāra pircējiem uz komerciālās komisijas līguma pamata.

 

Komisionāra darbības modeli plaši izmanto daudznacionālu komersantu grupas. Ja gan komisionārs, gan komitents darbojas vienas grupas ietvaros, tad samaksātā komisija ir saistītu personu darījums. Līdz ar to ir vairāki UIN un TC aspekti, kas daudznacionālu komersantu grupai jāņem vērā, veidojot vai izmantojot komisionāra struktūru:

 

Ja komisionārs un komitents ir saistītas personas, tad samaksātā komisija ir saistītu personu darījums, ko regulē vispārīgās TC normas. Atbilstoši ESAO vadlīnijām komisionārs ir tiesīgs saņemt komisiju proporcionāli savām veiktajām funkcijām. Lai saprastu darījumā iesaistīto personu funkcionālo profilu, ir svarīgi noskaidrot, kura saistītā persona biznesa vērtības ķēdē veic vērtību radošas funkcijas (ņemot vērā izmantotos aktīvus, kā arī kontrolētos un uzņemtos riskus). Risku analīzē ESAO vadlīnijas uzsver nepieciešamību vērtēt ne tikai riska līgumisko uzņemšanos, bet arī uzņēmuma faktiskās iespējas šo risku kontrolēt un uzņemties. Ja tiek konstatēts, ka saistītā persona līgumiski gan uzņemas risku, bet to nekontrolē, vai arī tai nav finansiālu iespēju to uzņemties, tad šis risks ir jāattiecina uz to uzņēmumu, kurš īsteno kontroli un kuram ir finansiālas iespējas to uzņemties. Peļņu attiecina proporcionāli riska būtiskumam.

 

Komisionārs parasti darbojas kā ierobežota riska uzņēmums, kas neveic vērtību radošas funkcijas un nekontrolē būtiskus riskus. Turklāt komisionārs neatzīst pārdošanas ieņēmumus un pārdoto preču pašizmaksu. Komisionāra saņemtā komisija parasti ir saistīta ar komitenta pārdošanas darījumu ienesīgumu. Jāpiebilst, ka komisionārs kā ierobežota riska uzņēmums neuzņemas tirgus risku, tādēļ nevar ne ciest zaudējumus, ne gūt peļņu no sekmīgas tirdzniecības. Komitents uzņemas tirgus risku un ir tiesīgs gūt lielāku peļņu, uzlabojoties tirgus apstākļiem, kā arī riskē ciest zaudējumus no negatīvām tirgus svārstībām.

 

Vērtējot komisionāra funkcionālo un risku profilu, ļoti svarīgi ir izvērtēt, vai nodokļu administrācija komisionāra veiktās funkcijas un uzņemtos riskus nevarētu pēc būtības uzskatīt par izplatītāja funkcijām, kam nepieciešama lielāka atlīdzība nekā komisionāra saņemtā komisija.

 

 

Komisionāra struktūras vadlīnijas un grāmatvedības principus nosaka MK noteikumi Nr. 775,¹ atbilstoši kuriem komisionāram nav jāatzīst savos ieņēmumos komitenta uzdevumā iekasētās summas.

 

Komisionāra ieņēmumus veido atlīdzība par viņa sniegto pakalpojumu. Komisionāra nolīgtie ieņēmumi no trešajām personām var plūst vai nu –

Pirmajā gadījumā trešo personu maksājumi nenotiek ar komisionāra starpniecību un tos nav jāuzrāda viņa gada pārskatā.

 

Otrajā gadījumā komisionārs no trešo personu pircējiem iekasē līdzekļus savā bankas kontā un pēc tam tos nodod komitentam. Šajā situācijā sākotnēji varētu nebūt skaidra grāmatvedības kārtošana. Lai gan pārdošanas darījumi netiks atzīti komisionāra peļņas vai zaudējumu pārskatā, tie tomēr tiks atspoguļoti komisionāra bilancē. Ar komisionāra starpniecību veiktie komitenta pārdošanas darījumi tiks uzrādīti atsevišķā bilances postenī “Komitenta pircēju un pasūtītāju parādi” un ieskaitīti pret kreditoru saistībām. Turklāt komisionārs sava gada pārskata pielikumos var sniegt papildu informāciju par komitenta pircēju un pasūtītāju parādiem (atlikumiem un izmaiņām). Līdzekļu ieskaitīšana komitentam pamatosies uz viņa lēmumu, kas noformēts saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību.”

 

Vēršam uzmanību, ka šī ir tikai viena no komisionāra struktūrā iespējamām grāmatvedības situācijām – mēs neapgalvojam, ka tā būtu labākā prakse vai prasība to pielietot.

 

 

Tā kā komisionāra darbības ir cieši saistītas ar pārdošanas darījumiem, pastāv risks, ka komisionārs tiks uzskatīts par atkarīgo aģentu Latvijā, kas radīs PP risku komitentam saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām,” kā arī starptautiskām nodokļu normām, piemēram, nodokļu paraugkonvencijai un starpvalstu nodokļu konvencijām. Piemēram, viens no PP kritērijiem, kam komisionāra struktūra var atbilst, ir regulāri izmantotas pilnvaras noslēgt līgumus vai uzdevums, kura rezultātā komitenta vārdā tiek noslēgti līgumi. Var uzskatīt, ka šiem kritērijiem atbilstošam komitentam rodas PP, ko tam ir pienākums reģistrēt. Pēc PP reģistrēšanas komitentam nāksies uz to attiecināt ieņēmumus un izdevumus, kas saistīti ar Latvijā veikto darbību, lai Latvijā apliktu peļņu, ko salīdzināmos apstākļos gūtu neatkarīgs uzņēmums.

 

Taču PP rašanās ir atkarīga arī no citiem nosacījumiem, tādēļ PP risks katrā gadījumā ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā starptautiskās nodokļu normas, nacionālos tiesību aktus un spēkā esošās starpvalstu nodokļu konvencijas.

_____________________