Turpinot rakstu sēriju par UIN piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP), šajā rakstā – par peļņas sadales brīža noteikšanas praksi Igaunijā un PP ikmēneša UIN deklarācijās norādāmo informāciju.
Igaunijas prakse
Faktiskā naudas līdzekļu aizplūšana obligāti nenozīmē, ka UIN vajadzībām no Igaunijas PP ir izņemta peļņa. Veicot maksājumus citā bankas kontā, PP iegrāmato prasījumu pret galveno biroju, kurš arī ir bilances aktīvs, tādēļ šādu pārskaitījumu neuzskata par sadalīto peļņu.
Aprēķinot uz PP attiecināmo peļņu, ņem vērā gan ienākumus, gan izdevumus, kas radušies šo ienākumu gūšanā. Nerezidentam ir pienākums kārtot atsevišķu nodokļu grāmatvedību attiecībā uz PP, lai aprēķinātu deklarējamo un apliekamo ienākumu. Tādējādi atsevišķa nodokļu grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par nodokļu maksātāja finansiālo stāvokli attiecīgā periodā. UIN ir maksājams brīdī, kad uz PP attiecinātā peļņa tiek no tās izņemta un kļūst par apliekamo bāzi. Tādēļ naudas aizplūšanas brīdis nav būtisks, bet gan brīdis, kad PP zaudē tiesības uz debitora parādu vai bilances aktīvu.
Taksācijas periods Latvijā
Saskaņā ar jauno UIN likumu, ja rodas apliekamā bāze, nodokļu maksātājam ir jāiesniedz mēneša ienākumu deklarācija līdz pēctaksācijas perioda 20. datumam. Tas vienādi attiecas gan uz PP, gan uzņēmumiem. Deklarācijas neiesniegšana nozīmē, ka attiecīgajā mēnesī neradās nodokļa saistības. Apliekamo bāzi var koriģēt par izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, tikai tajā mēnesī, kurā tie radās. Līdz ar to, ja vēlāk tomēr būs vajadzīga korekcija, tiks aprēķināta nokavējuma nauda.
Atbilstoši jaunā UIN likuma 17. panta devītajai daļai PP pārskata gads ir kalendāra gads un PP ir jāiesniedz ienākumu deklarācija par pēdējo taksācijas periodu kopā ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Rodas jautājums, vai PP (iepriekšējā raksta XCO piemērā) var koriģēt savu apliekamo bāzi pēc izdevumu sadales gada beigās, ja visu gadu ir maksāts UIN no bruto ieņēmumiem? Turklāt, vai gada beigās varēs veikt korekciju par neapliekamajiem 10% no izmaksām, kas radušās PP administrēšanā saskaņā ar MK noteikumu 24. punktu? Un kā rīkoties gadījumā, ja uz PP attiecina tikai noteiktu bruto ieņēmumu daļu?
Gaidot VID atbildes uz šiem jautājumiem, apkoposim galvenos UIN aspektus, kas jāņem vērā, ja nerezidentam Latvijā jau ir vai varētu rasties PP:
- PP kā nodokļu maksātājam ir jākārto atsevišķa nodokļu grāmatvedība tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par PP finansiālo stāvokli attiecīgā periodā (ieteicams izmantot atsevišķu bankas kontu);
- jāpārbauda uz PP potenciāli attiecināmie izdevumi un rūpīgi jāplāno to atspoguļošana grāmatvedībā;
- pat tad, ja atspoguļošana grāmatvedībā ir rūpīgi plānota un grāmatvedība tiek pienācīgi kārtota, kā arī apliekamā bāze tiek skaidri un regulāri deklarēta, ir jāņem vērā arī transfertcenu sekas, kas rodas no peļņas attiecināšanas uz PP.
Transfertcenu noteikšana PP ir jāskaņo ar apliekamās bāzes aprēķināšanas kārtību. Šos jautājumus mēs sīkāk aplūkosim nākamajos MindLink rakstos.
