Pērn publicējām rakstu sēriju 1, 2, 3 par UIN piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP) atbilstoši jaunajam UIN likumam. Šajā rakstā – sīkāk par PP maksājumiem nerezidentam, kurus var atzīt par dividendei pielīdzinātu izmaksu.
VID ir publiskojis uzziņu, kurā skaidro nodokļu piemērošanu meitas sabiedrības dividenžu izmaksai mātes sabiedrībai un tālāk tās īpašniekam – fiziskai personai. Šī secīgā dividenžu izmaksa aptver gan 2017. gada, gan 2018. gada peļņu. Uzziņa tika pieprasīta ar mērķi noskaidrot, vai dividenžu izmaksa no 2017. gada peļņas personai radīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saistības.
VID ir publicējis nodokļa maksātājam izsniegtu uzziņu par darba devēja apmaksāta sporta kluba abonementa klasificēšanu kā personāla ilgtspējas pasākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām un par pienākumu personificēt šādu izdevumu. Šajā rakstā – par uzziņā pausto un mūsu secinājumiem.
Šajā rakstā ir sniegts pārskats par saistītu personu darījuma izvērtēšanu un informācijas atklāšanu atbilstoši konceptuāli jaunajam UIN maksāšanas režīmam un pārskatītajam transfertcenu (TC) dokumentācijas standartam.
Saskaņā ar jauno UIN likumu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, ne visas soda naudas ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Lai gan šis jauninājums ir vērtējams pozitīvi, tas rada daudz neskaidrību par to, kādām soda naudām šo normu var piemērot. Šajā rakstā aplūkosim VID uzziņu par soda naudām autotransporta nozarē.
Nodokļu reformas rezultātā ar šā gada 1. janvāri ir spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kurš būtiski maina UIN aprēķina pamatprincipus. Šis aprēķins vairs nebalstās uz apliekamo ienākumu, bet nodokļa bāzi veido noteikti apliekamie objekti, savukārt pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļa vajadzībām vairs neaprēķina. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu uzskaitē, aprēķinot nodokli ar 2018. gadu un turpmāk.
Starptautiskas uzņēmumu grupas, kas regulāri iesaistās pārrobežu darījumos, arvien biežāk meklē iespējas optimizēt pakalpojumu sniegšanu un mazināt to izmaksas, piemēram, slēdzot vienošanos par izmaksu segšanu (cost contribution arrangement) vai arī izveidojot atsevišķu juridisko personu, kas sniedz centralizētus pakalpojumus. Šajā rakstā Latvijas transfertcenu ("TC") kontekstā izvērtēsim citu juridisku veidojumu – Eiropas ekonomisko interešu grupu ("EEIG"), kuras galvenais mērķis ir mazināt finanšu un juridisko slogu, sniedzot atbalstu sadarbības partneriem.
Šis ir pēdējais raksts mūsu rakstu sērijā par ienākuma nodokļu piemērošanu virtuālajai valūtai Lietuvā. Tokens ir vienība, kas reprezentē kādu prasījuma tiesību vai lietošanas tiesību, ko var piešķirt vai iegādāties. Šajā rakstā – par tokenu emisijas mērķi un pareizu nodokļu piemērošanu to emitentiem un pircējiem.
Praksē vērojams, ka gan Latvijas, gan ārvalstu korporatīvie un privātie investori interesējas par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi Latvijā. Ja iepriekšējos gados investoru vidū pārsvarā bija NVS valstu pārstāvji, tad pēdējā laikā investoru profils ir dažādojies, iekļaujot ne tikai NVS, tuvākas un tālākas Ziemeļvalstis, bet arī Ķīnu un Japānu. Līdzīgas tendences ir novērojuši arī lielākie NĪ brokeri. Šo investīciju mērķi var būt dažādi, taču pārsvarā tā ir NĪ iznomāšana, sagaidot tā vērtības pieaugumu un turpmāku pārdošanu, lai saņemtu plānoto ienākumu procentu no investīcijām. Šajā rakstā – par galvenajiem nodokļu jautājumiem, ko NĪ investori analizē pirms NĪ iegādes Latvijā.
Vispārīgie uzkrājumi ir viena no pozīcijām, kurai jaunā UIN likuma dēļ ir mainījusies deklarēšanas kārtība. Uz 2017. gada 31. decembri bilancē esošo uzkrājumu norakstīšanai ir paredzēti pārejas noteikumi. Šajā rakstā – par dažām kļūdām vispārīgo uzkrājumu uzrādīšanā UIN deklarācijā – gan VID norādītajām, gan praksē konstatētajām.
Latvija turpina transponēt savā likumvidē Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas Nr. 2016/1164 normas, lai sasniegtu tās nospraustos mērķus – nepieļaut nodokļa bāzes samazināšanu ES iekšējā tirgū un peļņas novirzīšanu ārpus ES. Šajā rakstā – par jaunajām normām attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kuras plānots iekļaut Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā.
Uzņēmumi nereti organizē klientiem informatīvus pasākumus ārvalstīs. Grāmatvežiem rodas jautājums, kā pareizi piemērot nodokļus gadījumos, kad uzņēmums ved savus klientus uz ražotnēm, izstādēm, piegādātāju birojiem ārvalstīs, apmaksājot lidmašīnas biļetes, vīzas un citus izdevumus. Drosmīgākie nodokļu maksātāji visus šos izdevumus uzskata par reklāmu vai noformē braucienu kā komandējumu, norakstot komandējuma izdevumus saimnieciskās darbības izdevumos. Citi nodokļu maksātāji izmaksās iekļauj tikai aviobiļešu un viesnīcu izdevumus, bet maltīšu izdevumus uzskata par reprezentācijas izdevumiem. Šajā rakstā – par jaunāko VID uzziņu, kas skaidro nodokļu piemērošanu šādā situācijā.
