Turpinot rakstu sēriju, kurā aplūkojam, kā nodokļa piemērošanu pastāvīgajām pārstāvniecībām (PP) ar šā gada 1. janvāri regulē jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, šajā rakstā – par dažām praktiskām problēmām peļņas sadales brīža noteikšanā un būtiskiem grāmatvedības aspektiem.
Kā minējām iepriekšējā raksta nobeigumā, PP apliekamās peļņas noteikšanā būtisks faktors grāmatvedībā ir nodalītā uzskaite un attaisnojuma dokumenti, kas apliecina konkrēto izdevumu veidu (tālākpārdošanai iegādāto preču pašizmaksa, izdevumi, kas saistīti ar PP saimniecisko darbību, vai ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi). Taču joprojām ir atsevišķas jomas, kurās būtu nepieciešams VID skaidrojums.
Peļņas sadales brīdis
No normatīvo aktu pašreizējās redakcijas mēs secinām, ka peļņu uzskata par sadalītu brīdī, kad naudas līdzekļi faktiski aizplūst no komersanta.
Lai labāk izprastu šo tēmu, analizēsim PP aplikšanas piemēru, kas sniegts MK noteikumu Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 1. pielikumā.
Lietuvas uzņēmumam XCO Latvijā ir tirdzniecības pārstāvis Jānis Bērziņš – Latvijas rezidents, kurš pilnvarots slēgt līgumus XCO vārdā, tādēļ XCO rodas PP Latvijā. PP darbība rada 10 000 eiro peļņu par gadu (starpība starp ieņēmumiem 100 000 eiro apmērā un tālākpārdošanai iegādāto preču pašizmaksu 90 000 eiro apmērā). Saskaņā ar UIN likumu PP nav apliekamo objektu līdz peļņas sadales brīdim.
Ja PP un XCO ir atsevišķi bankas konti un ar PP starpniecību Latvijā gūtie ieņēmumi tiek ieskaitīti PP atsevišķajā bankas kontā, kā arī XCO kārto atsevišķu grāmatvedību attiecībā uz PP, tad peļņa veidos PP apliekamo bāzi brīdī, kad tā tiks izmaksāta XCO. Tādējādi PP var aprēķināt XCO izmaksājamo peļņu pēc tālākpārdošanai iegādāto preču pašizmaksas un attaisnoto administrācijas izdevumu atskaitīšanas.
Taču kā aprēķināt apliekamo bāzi, ja XCO un PP ir kopējs bankas konts un ieņēmumi tiek ieskaitīti tieši XCO bankas kontā?
Saskaņā ar piemēru, ja XCO nekārto atsevišķu grāmatvedību attiecībā uz PP un pārdod preces tieši klientiem, kuri ieskaita savus maksājumus XCO un PP kopējā bankas kontā, tad XCO apliekamo bāzi UIN vajadzībām veido kopējie ieņēmumi 100 000 eiro apmērā. Turpretī, ja Bērziņš kārto atsevišķu grāmatvedību ar attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina konkrēto izdevumu veidu (ieņēmumi joprojām tiek ieskaitīti tieši kopējā bankas kontā), tad PP apliekamā bāze sastāvēs tikai no peļņas (t.i., 10 000 eiro).
No tiesību aktu pašreizējās redakcijas mēs secinām, ka gadījumā, ja ar PP starpniecību Latvijā gūtie ieņēmumi tiek ieskaitīti XCO bankas kontā, tad PP apliekamo bāzi mēnesī, kurā XCO saņem maksājumu, veidos kopējie ieņēmumi, izņemot gadījumu, kad tiek kārtota atsevišķa grāmatvedība un ir iespējams identificēt uz PP attiecināmās ikmēneša izmaksas.
Tā kā normatīvo aktu pašreizējā redakcijā nav pietiekami skaidri noteiktas gada beigās veicamās korekcijas, turpmāk aplūkosim PP ikmēneša UIN deklarācijās norādāmo informāciju un skaidrosim peļņas sadales brīža noteikšanas praksi Igaunijā.
(turpinājums sekos)
