Šķiet, ka tehnoloģijas, it īpaši mākslīgais intelekts (MI), attīstās ātrāk, nekā cilvēki spēj uztvert to nozīmīgumu. Tā joprojām ir aktuāla tēma ne tikai Holivudā, bet nu jau arī ikdienā. Šobrīd MI rīkus plaši izmanto skolēni, studenti un uzņēmēji, kas spējuši ātrāk “uzķert” šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas. Augošās intereses dēļ ir izveidoti daudzi šāda veida rīki, piemēram, ChatGPT, Bing ChatGPT, Jasper, Google Bard. Šajā rakstā apskatīsim vispopulārāko un visspējīgāko MI rīku ChatGPT un tā jaunāko versiju GPT-4, kā arī aplūkosim, uz ko tas ir spējīgs un kādi ir tā ierobežojumi.
Lai uzņēmumi spētu nodrošināt elastību, saglabājot izmaksu prognozējamību, atsevišķu biznesa procesu nodošana ārpakalpojumā jau vairs nav jaunums. Rūpīgi izvērtējot pamatprocesus un nošķirot atbildības, ir iespējams izvērtēt, kāds būs vislabākais biznesa procesu nodrošināšanas veids (sourcing mix). Uzņēmumi jau ir pieraduši, piemēram, pie grāmatvedības vai ar informācijas tehnoloģijām (IT) saistītiem ārpakalpojumiem. Taču šobrīd arvien populārāka kļūst “viss kā pakalpojums” stratēģijas attiecināšana arī uz citām jomām, piemēram, analizējot visas uzņēmuma pašreizējās un arī nākotnes kompetenču prasības, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus.
Kopš 2018. gada PVN likums nosaka apgriezto PVN maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem. Tomēr, vai visos gadījumos ir skaidrs, kad konkrētais pakalpojums, it īpaši, ja tas nav tehniska rakstura būvniecības darbu veikšana, ir pakļauts PVN normām attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem? Prakse rāda, ka nē.
2022. gada 15. decembrī Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-68/2022, formulējot it kā loģisku, tomēr samērā reti dzirdētu atziņu: “Inflācijas izraisīts naudas vērtības kritums ir uzskatāms par vienu no mantisko zaudējumu veidiem un personai ir tiesības prasīt šo zaudējumu atlīdzinājumu.” Lai gan šāda izpratne tiesu nolēmumos ir atrodama arī iepriekš, tās atkārtots apstiprinājums AT spriedumā šobrīd var izrādīties īpaši nozīmīgs un kļūt aktuāls ne vien privātpersonu strīdos ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī fizisko un juridisko personu savstarpējos strīdos, risinot ierastas parādu piedziņas lietas, jo, piemēram, 2023. gada februārī gada inflācija bija 20,3% iepretim likumisko procentu likmei 6% gadā.
Arvien vairāk tiek runāts par to, kā dzīvot zaļi. Arī uzņēmumi cenšas iet zaļo ceļu, domājot par savu ilgtspēju, resursu efektīvāku izmantošanu un izmaksu samazināšanu. Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc elektromobiļiem, ko apliecina CSDD dati šā gada 1. janvārī – elektromobiļu skaits no 2022. gada sākuma palielinājies par 81%. Šajā rakstā aplūkosim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sekas, iegādājoties elektromobili.
Vairākas fiziskas vai juridiskas personas var apvienoties uz sabiedrības līguma pamata, lai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem realizētu kādu mērķi. Katram biedram jāpiedalās sabiedrībā ar ieguldījumu (naudu, mantu vai darbu), savukārt ar kopīgu darbību iegūtās mantiskās vērtības ir biedru kopīga manta. Biedri dalās peļņā, kas pēc būtības pienākas sabiedrības biedriem.
Ir pagājis labs laiks, kopš mūsu ikdienu izmainīja Covid-19. Pandēmijas dēļ ieviestās izmaiņas biznesa vidē un tieši nodarbinātībā ir kļuvušas par ierastu ikdienas daļu, augot interesei par attālinātā un hibrīddarba modeli. Šāda darba organizācija ļauj darbiniekam izvēlēties arī vietu vai valsti, no kuras veikt savus darba pienākumus. Taču neierobežotās pārvietošanās iespējas var radīt nodokļu riskus uzņēmumam, kurā darbinieks strādā. Šajā rakstā aplūkosim, vai uzņēmumam noteiktos apstākļos var rasties pastāvīgās pārstāvniecības (PP) risks, vadības līmeņa darbiniekam strādājot attālināti, un kāda ir citu valstu nodokļu administrācijas nostāja, lai noteiktu riskantākās valstis.
Šā gada 14. februārī ES Padome nolēma papildināt minēto sarakstu ar četrām jurisdikcijām. Kopumā tajā šobrīd ir iekļautas 16 jurisdikcijas. Sarakstu plānots pārskatīt jau oktobrī. Spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 819 iekļautais saraksts ar 12 jurisdikcijām balstās uz ES Padomes 2022. gada 4. oktobrī aktualizēto ES sarakstu. Lai gan šobrīd grozījumi nav ierosināti, izmaiņām jāsagatavojas laikus un jāaplēš to ietekme uz uzņēmuma darījumiem.
Veicot finanšu darījumu transfertcenu (TC) analīzi, lielu uzmanību parasti pievērš aizdevumiem un grupas konta darījumiem. Taču saistīto personu starpā pastāv arī citi finanšu darījumi, kurus nereti pienācīgi neizvērtē TC dokumentācijā, proti, finanšu garantijas jeb galvojumi. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos kreditori, piemēram, bankas, piešķirot finansējumu klientiem, arvien biežāk pieprasa galvojumu. Šajā rakstu sērijā skaidrosim galvojumu TC aspektus, aplūkosim dažādas pieejas galvojumu tirgus cenas noteikšanai, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.
2022. gada novembrī Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja Uzņēmumu ilgtspējas pārskatu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive). Šobrīd ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, rīcībā ir 18 mēneši, lai šo direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos. Šādi iecerēts uzlabot pieejamās nefinanšu informācijas kvalitāti, nodrošinot uzņēmumu dažādo ietekmes pušu vajadzības, un veicināt Eiropas kopējo pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu veikšanas bija atbrīvoti saimnieciskās darbības veicēji (SDV) 2020., 2021. un 2022. gadā saistībā ar ieviestajiem nodokļu atbalsta pasākumiem atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pantam. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un VID publicēto informāciju SDV būtu bijis jāatsāk veikt IIN avansa maksājumus 2023. gadā, pirmo maksājumu veicot līdz 23. martam, taču 3. martā tika iesniegti priekšlikumi pagarināt termiņu par vēl vienu gadu.
Ikdienā esam novērojuši, ka MK noteikumu Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” 3.3.2. punktā iekļautais formulējums par transfertcenu (TC) dokumentācijā ietveramo finanšu informāciju un tabulām, kas atspoguļo darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes piemērošanā izmantoto finanšu datu saistību ar finanšu pārskatiem, nodokļu maksātājiem (NM) rada neizpratni kā tiesību normu interpretācijas labirints.
Nodarbinātība laika gaitā ir piedzīvojusi dažādus evolūcijas posmus. Šobrīd ES atrodas gadījumdarbu (gig) ekonomikas posma priekšā, tādēļ ir uzsākta platformu darba regulējuma izstrāde. Latvijā platformu darbs galvenokārt asociējas ar ēdiena piegādes nozari, taču līdz ar tehnoloģiju attīstību platformu darbība kļūs aktuāla arī ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs.
