Elvita Gēce

Vecākā juriste, PwC Legal

Turpinot cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju pārkāpumiem, 28. martā ES Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komisijas, kā arī Pilsoniskās brīvības, tieslietu un iekšlietu komisijas deputāti pievērsa uzmanību nepieciešamībai pēc stingrākiem nosacījumiem cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu (“AML”), kā arī sankciju pārkāpumiem. Šo komisiju deputāti ir sagatavojuši dokumentu paketi ar trīs tiesību aktu projektiem, kurus aprīlī apstiprināšanai izskatīs Eiropas Parlamenta deputāti.

Šī dokumentu pakete ietver turpmāk minētos tiesību aktu projektus.

ES “vienotie noteikumi” (single rulebook)

Vienotie noteikumi ietvers stingrākus nosacījumus klientu pārbaudes veikšanai, patieso labuma guvēju (PLG) un īpašumtiesību struktūras identificēšanai, kā arī anonīmu finanšu instrumentu, piemēram, kriptovalūtu izmantošanai. Turpmāk tādiem tiesību subjektiem kā dažādu finanšu aktīvu un kriptoaktīvu pārvaldītājiem, nekustamo un virtuālo aktīvu aģentiem un augsta līmeņa profesionālajiem futbola klubiem būs pienākums pārbaudīt savu klientu identitāti, papildus nosakot to līdzekļu izcelsmi un īpašumtiesību struktūru. Tāpat paredzēts, ka šiem subjektiem būs jāidentificē nozarē pastāvošie AML riski jeb tipoloģijas un jāziņo par tām uzraugošajām iestādēm.

Lai stingrāk ierobežotu darījumus skaidrā naudā un ar kriptoaktīviem, ir izvirzīti robežlimiti, līdz kuriem konkrēti likuma subjekti varēs pieņemt maksājumus no klientiem. Piemēram, 7000 eiro robežlimits attieksies uz darījumiem skaidrā naudā, kas jau vairākās ES dalībvalstīs ir ietverts nacionālajā regulējumā, un 1000 eiro robežlimits attieksies uz darījumiem ar kriptovalūtām, ja klientu nevar identificēt jeb tas ir anonīms.

Cīņā pret sankciju pārkāpumiem ir paredzēti arī atsevišķi noteikumi attiecībā uz “zelta” pasēm un uzturēšanās atļaujām, aizliedzot iespēju iegūt pasi vai uzturēšanās atļauju, ja tiek veiktas investīcijas konkrētajā valstī.

6. AML direktīva

Paredzēts, ka 6. AML direktīva ietvers noteikumus par nacionālajām uzraugošajām iestādēm (piemēram, Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestu) un to darbību Latvijā, kā arī kārtību, kā uzraugošās iestādes un likuma subjekti piekļūst uzticamai informācijai, proti, PLG reģistriem.

Tāpat tiek uzsvērts, ka dalībvalstu uzraugošajām un citām kompetentajām iestādēm jābūt iespējai piekļūt informācijai par PLG, banku kontiem un nekustamā īpašuma reģistriem, lai laikus atklātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas un iesaldētu aktīvus. Tā kā noteiktas preces ir vairāk piemērotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, šo ES komisiju deputāti vēlas, lai dalībvalstis turpmāk apkopotu informāciju par īpašumtiesībām uz tādām precēm kā jahtas, lidmašīnas un automašīnas, kuru vērtība pārsniedz 200 000 eiro, kā arī precēm, ko uzglabā beznodokļu zonās.

Vēl svarīgāks 6. AML direktīvas grozījums ir paredzēts PLG definīcijā, kur komisiju deputāti vienisprātis pauduši nostāju, ka PLG jābūt fiziskai personai, kurai pieder vismaz 15% (šobrīd 25%) plus viena akcija vai balsstiesības, vai citas tiešas vai netiešas īpašumtiesības, vai 5% plus viena akcija, ja klients darbojas nozarē, kura pakļauta lielākam naudas “atmazgāšanas” vai terorisma finansēšanas riskam.

Aplūkojot aktuālo jautājumu par piekļuvi PLG informācijai, kurš pēdējos mēnešos ir guvis plašu rezonansi, jānorāda, ka ES komisiju deputāti ir iekļāvuši nosacījumus, ka PLG reģistriem:

• jātiek uzturētiem ES oficiālajā valodā un angļu valodā;
• jāiekļauj informācija par aktīvajiem un vēsturiskajiem PLG;
• jābūt pieejamai finanšu izlūkošanas dienestiem, AML iestādēm, citām kompetentajām iestādēm un NILLTPFN likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojuma grāmatvežiem, notāriem un zvērinātiem advokātiem;
• papildu pieeja reģistram tiks nodrošināta personām ar likumīgām interesēm, piemēram, žurnālistiem, jebkuriem plašsaziņas līdzekļiem, sabiedriskajām organizācijām un augstākās izglītības iestādēm. Pieeju plānots piešķirt uz divarpus gadiem un automātiski atjaunot, ja netiks konstatēts reģistra izmantošanas noteikumu pārkāpums.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) iestāde

Šī jaunizveidotā iestāde uzraudzīs riskus un draudus ES un ārpus tās, veicot pastiprinātu uzraudzību attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm. Sākotnējais plāns ir nodot AML iestādes uzraudzībā 40 juridiskās personas ar visaugstākajiem riska profiliem, kuras atrodas vismaz divās dalībvalstīs. No katras dalībvalsts plānots izvēlēties vismaz vienu juridisko personu, kurai AML iestāde veiks pastiprinātu uzraudzību.

Lai veiktu uzraudzību, AML iestāde būs tiesīga lūgt juridiskām personām un tās darbiniekiem iesniegt dokumentus un citu nepieciešamo informāciju, kā arī veikt klātienes apmeklējumus. Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā AML iestāde būs tiesīga piemērot sankcijas 500 tūkstoš līdz 2 miljoni eiro jeb 0,5–1% no atbildīgā subjekta gada apgrozījuma, savukārt par būtiskiem pārkāpumiem – līdz pat 10% no apgrozījuma iepriekšējā pārskata gadā.

Lai gan šie tiesību aktu projekti vēl nav apstiprināti un gaida aprīlī paredzēto ES Parlamenta sēdi, ir būtiski jau tagad iepazīties ar plānotajiem papildinājumiem un grozījumiem, kā arī sekot līdzi to attīstībai.