Tiesvedības process rada izmaksas. Papildus nodevām, ko nākas apmaksāt līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu, prasītājiem, kuri vēlas aizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, nākas segt arī juridiskās palīdzības izmaksas, piemēram, atlīdzību advokātam par pārstāvību tiesas sēdēs.
Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi daļu uzņēmēju, kuri importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī tādas nozares kā metālapstrāde, aizsardzības industrija, būvniecība, mašīnbūve, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Lai sekmētu tirgus stabilitāti, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju (SDV) turpmākās darbības nodrošināšanai.
Lai gan vienotais nodokļu konts ir ieviests jau kopš 2021. gada 1. janvāra, joprojām rodas jautājumi par veikto maksājumu atzīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmās un saistību segšanas procesu. Problēmas pastāv maksājumu attiecināšanā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), gan citu nodokļu saistību segšanai. Tā kā VSAOI ir sociālās sistēmas uzbūves pamatelements, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VID ir ķērušies klāt VSAOI problēmu risināšanai. Šajā rakstā apskatīsim, ar kādām problēmām abas iestādes saskaras un kā plāno tās atrisināt.
Šā gada 2. augustā Finanšu ministrija publicēja likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas paredz grozīt piemērojamo likmi ārvalstniekiem, kuri veic darbu Latvijā attālināti. Ja grozījums tiks apstiprināts, tas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šobrīd vēl ir grūti spriest par likumprojekta turpmāko virzību, jo tas vēl jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, taču ir iespēja analizēt tā potenciālo ietekmi, ko arī darīsim šajā rakstā.
Šā gada 19. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par nodokļu maksātāja (NM) pieteikumu atlīdzināt zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas tam radies VID prettiesiski pieņemta audita lēmuma rezultātā. VID lēmums ir atcelts. Šajā rakstā – par to, kādi zaudējumi (izdevumi) tiesas ieskatā var tikt atlīdzināti un ko tiesa vērtē, nosakot iespēju atlīdzināt atsevišķas izdevumu pozīcijas.
VID veidotais nodokļu maksātāju (NM) reitings pastāv jau kopš 2018. gada un sākotnēji ietvēra piecas analīzes dimensijas, no kuru novērtējuma bija atkarīgs NM individuālais vērtējums VID skatījumā. Pēc uzņēmēju priekšlikumu uzklausīšanas 2020. gada februārī tautā sauktais VID “spidometrs” tika papildināts ar vēl divām analīzes dimensijām, kas klāt nesa piecus jaunus uzņēmumu darbības novērtējuma rādītājus. Pēc šo papildinājumu veikšanas NM reitings tika pilnveidots un šādā redakcijā darbojas arī šobrīd. Šajā rakstā – par reitinga mērķiem, NM grupām, analīzes galvenajām dimensijām un novērtējumiem, kā arī NM ieguvumiem no reitinga.
Šā gada 12. jūlija Īsziņā informējām MindLink abonentus par jaunu atbalsta programmu, kas balstīta uz nesen pieņemtajiem MK noteikumiem. Iepriekšējā rakstā aplūkojām, kādi komersanti varēs pieteikties atbalstam, atbalstāmās darbības, kā arī t.s. izslēgtās nozares un darbības. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim atbalsta instrumentu un atbalsta programmas statusu.
Rakstu sērijas par NFT pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kas ir NFT, un analizējām Spānijas nodokļu administrācijas viedokli, kura bija secinājusi, ka NFT ir elektroniski sniegts pakalpojums darījumā starp NFT veidotāju un pircēju. Šajā rakstā – par to, kā noteikt, kuras valsts PVN būtu jāpiemēro darījumos ar NFT, jeb par elektroniskā pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.
Darba likums (DL) tiek grozīts regulāri un dažkārt pat vairākas reizes gadā, taču tik vērienīgi papildinājumi kā tie, kas stāsies spēkā šā gada 1. augustā, pēdējos gados nav pieredzēti. Šajā rakstā piedāvājam ceļvedi, kas atvieglos orientēšanos jauno darba tiesību normu līkločos.
Mūsdienās nekustamā īpašuma (NĪ) izīrēšana ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības veidiem, ko veic fiziskās personas. Līdz ar www.booking.com un www.airbnb.com popularitātes pieaugumu aktuālāka kļūst arī nodokļu samaksas režīma izvēle. Latvijas normatīvajos aktos ir noteikti vairāki varianti saistībā ar optimālu saimnieciskās darbības reģistrēšanu un nodokļu samaksu. Šis raksts sniedz informāciju par to, kādi varianti pastāv fiziskās personas NĪ izīrēšanas reģistrēšanai un vai ir iespējams mainīt šīs reģistrēšanas veidu.
Pēdējā laikā ievērojamu popularitāti ir ieguvušas neaizstājamās digitālās vienības (non-fungible tokens – NFT). Lai gan varētu šķist, ka šāda tehnoloģija ir parādījusies pavisam nesen, Kevin MacCoy un Anil Dash izveidoja pirmo zināmo NFT Quantum jau 2014. gadā. Taču lielāka interese par NFT parādījās tikai sešus gadus vēlāk, kad NFT tirgus vērtība sasniedza 250 miljonus USD. Tirgus interese par šāda veida aktīviem pieauga arī pērn, kad sešu mēnešu laikā NFT tirgū tika ieguldīti 41,3 miljardi USD. Tomēr pat pēc tik iespaidīga popularitātes pieauguma bieži izskan jautājumi – kas ir NFT, kur tos izmanto, kā tiem piemērotu nodokļus? Šajā rakstu sērijā aplūkosim NFT būtību un PVN piemērošanu darījumos ar NFT Eiropas Savienībā.
Kad ārējie apstākļi ir īpaši izaicinoši, kārtība iekšējos procesos un informācijas pieejamības ātrums var izrādīties svarīgs konkurētspējas uzlabošanas aspekts. Finanšu funkciju mūsdienās izaicina gan izmaiņas biznesa vidē un ekonomikā, gan straujie attīstības soļi tehnoloģiju jomā, tādēļ finanšu vadītājam vairs nepietiek ar zināšanām tikai finanšu jautājumos. Ik gadu rīkotajā finanšu vadītāju aptaujā PwC noskaidro, ar kādām problēmām saskaras uzņēmumi jomās, kuras finanšu vadītāji tur savā redzeslokā un prioritāšu saraksta augšgalā, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un uzlabotu finanšu funkcijas sniegumu. Šajā rakstā piedāvājam Centrālās un Austrumeiropas PwC organizētās finanšu vadītāju (CFO) aptaujas rezultātu apkopojumu un mūsu redzējumu par iespēju atbalstīt finanšu vadītājus.
2021. gada 1. decembrī Eiropas Parlaments publicēja apstiprināto direktīvu par publiska starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata sagatavošanu par katru valsti (“PCbCR direktīva”). Tā nosaka, ka starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro katrā no pēdējiem diviem finanšu gadiem, jāpublisko noteikta informācija (arī par ieņēmumiem, darbinieku skaitu un samaksāto nodokļu summu) attiecībā uz to darbību katrā ES dalībvalstī un atsevišķās trešajās valstīs. Šī informācija jāpublicē grupas tīmekļa vietnē līdz 2026. gada decembrim attiecībā uz direktīvas darbības jomā esošajiem subjektiem, ja finanšu gads beidzas 2025. gada 31. decembrī.
Šā gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi UIN likuma 9. pantā. Likumā tika iekļauts pārejas noteikumu 47. un 48. punkts, kā arī atšķiras UIN piemērošana debitoru parādiem, kuri bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri un kuri radās pēc šī datuma, un kuriem bija izveidoti uzkrājumi līdz 2021. gada 31. decembrim un vēlāk. Šajā rakstā esam atjauninājuši apkopojumu par UIN piemērošanu debitoru parādiem atšķirīgās situācijās.
