PwC ASV ir veicis pētījumu HR Tech Survey 2022, kura rezultāti, mūsuprāt, varētu interesēt arī MindLink.lv abonentus, jo tas skar vienu no tradicionālajiem uzņēmumu procesiem – cilvēkresursus (human resources – “HR”), jeb precīzāk, investēšanu HR tehnoloģiju jomā. Ar HR tehnoloģijām šajā rakstā ir saprotamas IT sistēmas, kas nodrošina HR procesu uzskaiti (piemēram, atvaļinājumu pieprasīšanu, darba laika tabeļu aizpildīšanu, mācību organizēšanu, darbinieku pieņemšanu darbā, atbrīvošanu no darba). Pētījumā tika aptaujāti 688 HR vadītāji, kuri atbildēja uz jautājumiem par izaicinājumiem un sasniegumiem tehnoloģiju jomā. Pilns pētījums diemžēl ir pieejams tikai ASV tirgum, taču tā apkopojums ir pieejams šeit un sniedz daudz vērtīgu atziņu. Šajā rakstā – par, mūsuprāt, svarīgākajām pētījuma atziņām.
HR tehnoloģiju ieviešana, atjaunošana un sinhronizēšana ir kļuvusi svarīga ne tikai kontekstā ar darbinieku darba uzraudzīšanu, bet arī kvalitatīvu HR datu ieguvi, kurus iespējams analizēt biznesa mērķiem. Jaunās tehnoloģijas varētu palielināt arī darbinieku vispārējo apmierinātību ar darbu un ilglaicīgu darba tiesisko attiecību saglabāšanu.
Personālvadības izaicinājumi dažādos uzņēmumos atšķiras atkarībā no to attīstības pakāpes, lieluma un darbības jomas. Vislielākie izaicinājumi ir saistīti ar:
Atalgojuma aspekts ASV pētījumā ir tikai 10. vietā, kā norādījuši 16% aptaujāto.
Kā vissarežģītākā joma minēta kvalitatīva HR datu analīzes veikšana un tās rezultātu izmantošana biznesa mērķiem, kas cieši sasaistās ar HR tehnoloģiju izmantošanu. Ļoti aktuāla joma ir arī HR sistēmu modernizācija, ieviešot jaunas tehnoloģijas un/vai sinhronizējot esošās.
Investēšana HR tehnoloģijās var atvieglot un automatizēt HR procesus, tos paātrinot un samazinot kļūdu skaitu. Automatizēti pārskati, mērķu noteikšana un atgriezeniskās saites rīki var paātrināt informācijas nodošanu un sekmēt uzlabojumus darbā. Arvien lielāks uzsvars tiek likts uz IT risinājumiem, kas ļauj analizēt personāla datus un savlaicīgi iejaukties, piemēram, novēršot darba rezultātu kritumu, konstatējot aiziešanas risku vai pamanot darbinieka prasmju un zināšanu kopumu karjeras attīstībai uzņēmumā.
HR tehnoloģiju ieviešana ir akūta nepieciešamība, taču uzņēmumus attur dažādi izaicinājumi, tostarp ieviešanas izmaksas (23%), pārliecība, ka tehnoloģija tiks labi izmantota uzņēmumā (20%), kiberdrošība (19%) un ieviešanas sarežģījumi (17%), tostarp darbaspēka resursu trūkums.
HR tehnoloģijas mūsdienās kļūst arvien populārākas. To tirgus vērtība 2022. gadā sasniedza ap 24 miljardus dolāru, tātad ir ļoti maz uzņēmumu, kas nav ieviesuši atbilstoša līmeņa HR tehnoloģijas savas darbības veicināšanai. Tomēr lielā daļā uzņēmumu šīs tehnoloģijas nav pilnvērtīgi un efektīvi īstenotas.
Saskaņā ar 2022. gadā ASV veikto aptauju HR tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no lielākajiem iemesliem neapmierinātībai darbavietās visā ASV. Proti, darbinieki ir tik neapmierināti, ka ap 50% būtu gatavi pieņemt samazinātu atalgojumu, ja tas tiktu kompensēts ar jaunu saprotamāku un skaidrāku tehnoloģiju (savstarpēji sinhronizētas sistēmas vai viena sistēma, kurā var veikt visus HR uzdevumus – darba laika uzskaiti, mācību organizēšanu, atvaļinājumu pieprasīšanu, apmierinātības aptauju u.c.). Kaut arī šie rādītāji katru gadu samazinās, ir skaidrs, ka tehnoloģiju nomaiņa un digitalizācijas ieviešana HR ir viens no HR vadītāja pienākumiem.
Tehnoloģiju neieviešanas iemesli ir izmaksas un darbinieku attieksme pret izmaiņām. Saskaņā ar pētījumu vispopulārākās metodes, lai nostiprinātu jaunieviesto tehnoloģiju izmantošanu, ir:
Šo metožu efektivitāte bija 85%, bet vadītāju saziņai – 82%. Lielākā daļa aptaujāto izmantoja dažādu metožu apvienojumu, kas palīdzēja sasniegt šādus rezultātus.
Pašreizējās tendences liecina, ka Latvijā darbinieku noturēšana ir viens no svarīgākajiem HR uzdevumiem. Lai gan pētījums neietver Latvijas tirgu, tomēr, mūsuprāt, arī Latvijā HR datu analīze un tehnoloģiskais progress, kā arī atlases procesa uzlabojumi un darbinieku noturēšana varētu būt HR speciālistu prioritāšu saraksta augšgalā.
Vērtējot HR tirgus apmēru un prasības, Latvijas tirgus, mūsuprāt, ir dažus soļus aiz ASV attiecībā uz sistēmu vispārīgo izmantošanu. To ietekmē arī vidējā uzņēmuma lielums, jo maza uzņēmuma prasības pret sistēmām un nepieciešamība tās atjaunot un sinhronizēt ir daudz zemākas.
Sistēmu izmantošanas aktualitāte parādās līdz ar nepieciešamību atvieglot procesus un samazināt laika patēriņu visos līmeņos – gan HR, gan darbiniekiem. Īpaši aktuāli tas būtu uzņēmumos, kur ir daudz lielāks sistēmu skaits un darbinieku pašapkalpošanās prasības.
Tehnoloģisku risinājumu ieviešana darba procesa nodrošināšanai, atsauksmju sniegšanai, saziņai ar kolēģiem, lietotnes darbinieku labbūtības noskaidrošanai, darba snieguma novērtēšanai un attīstībai ir ne tikai darba procesa daļa, bet arī darbinieku piesaistes rīks. Jo vienkāršāks un saprotamāks šis process, jo apmierinātāks darbinieks.
Tātad, investējot HR tehnoloģijās, mēs investējam cilvēkos. Tātad, investējot HR tehnoloģijās, mēs investējam cilvēkos. Ieskaties arī PwC Latvija Tehnoloģiju konsultāciju pakalpojumos un PwC piedāvājumā visā reģionā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuMūsdienās ļoti populāras ir dažādas programmas ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, ceļot programmas darbinieku ražīgumu, veicinot pircēju lojalitāti u.c. Pārrobežu programmas tiek realizētas arī Latvijā, un to nodokļu jautājumi ir ļoti aktuāli, kā arī sarežģīti. Šajā rakstā – par darbinieku motivācijas programmu saistībā ar neseno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu jautājumā par PVN.
Atmetot skaļās frāzes par masveida atlūgumiem un sīvo cīņu par talantiem, aicinām palūkoties uz investīcijām darbiniekos no dažiem ļoti piezemētiem un racionāliem skatpunktiem. Atsaucoties uz vairākiem PwC veiktiem pētījumiem, iespējams, atradīsies kāds labs arguments budžeta plānošanas procesā par labu investīcijām uz darbiniekiem vērstās iniciatīvās.
2021. gada martā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu jaunai direktīvai, kuras mērķis ir ieviest mehānismus, ar kuru palīdzību darba devēji var nodrošināt vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm. Saskaņā ar direktīvas projektā norādīto informāciju, samaksas atšķirība joprojām ir apmēram 14%. Nevienlīdzība uzskatāmi izpaužas, procentus pārrēķinot dienās – salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietēm faktiski 51 dienu gadā jāstrādā bez atlīdzības. Jaunā regulējuma galvenais mērķis ir samazināt nevienlīdzību atalgojuma apmērā atkarībā no personas dzimuma. Lai gan dzimumu līdztiesība ir ilgstoši un plaši publiskajā telpā apspriests temats, statistika nedod pamatu apgalvot, ka atalgojuma jautājumā ir panākts līdzsvars. Tā sasniegšanai Eiropas Komisija ir ķērusies pie jaunu risinājumu ieviešanas, kas darba devējiem nozīmēs jaunus likumiskos pienākumus.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).