Šā gada 18. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi (“Noteikumi”), kas regulē jaunu atbalsta programmu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai. Uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam attiecināmo izmaksu segšanai, t.i., aizdevumam (vai paralēlajam aizdevumam) no attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdz 5 miljoniem EUR. Līdz pat 30% no šāda aizdevuma pamatsummas varēs dzēst kā kapitāla atlaidi. Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu uzņēmēju pašpatēriņam nedzīvojamās ēkās un noliktavās. Šajā rakstā – par jaunās atbalsta programmas niansēm, kas aprakstītas publiski pieejamajā Noteikumu redakcijā.
Šā gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums (“Likums”), kurš salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar tādu pašu nosaukumu ievieš jaunas prasības un pārņem direktīvas ES 2019/1937 noteikumus. Šajā rakstā – par to, ko īsti nozīmē trauksmes celšanas sistēma (TCS) atbilstoši jaunā Likuma prasībām un kādas ir uzņēmumu iespējas efektīvi ieviest šādu sistēmu.
Laikā, kad arvien aktuālākas kļūst tēmas par dabai draudzīgu saimniekošanu, atkritumu šķirošanu un pārstrādi, aktuālāki kļūst arī jautājumi par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanu. Kā zināms, viens no DRN objektiem ir iepakojums. Par nodokļa samaksu atbild vai tiesības uz atbrīvojumu iegūst persona, kura pirmā Latvijā realizē preces iepakojumā, ieskaitot ārvalstu uzņēmējus, kas savas preces piegādā Latvijas komersantiem. Šobrīd tiek plānoti DRN likuma grozījumi attiecībā uz ārvalstu personu tiesībām piemērot atbrīvojumu.
Šā gada martā PwC veica aptauju Global Workforce Hopes and Fears, saņemot atbildes no 52 195 respondentiem, kas ir nodarbināti vai ir aktīvi darba tirgū. Tā ir viena no lielākajām jebkad veiktajām pasaules darbaspēka aptaujām un aptvēra dažādas nozares, demogrāfiskās grupas un darba modeļus 44 valstīs un teritorijās.
Vēl pirms kāda laika personas kods un personu apliecinošs dokuments Latvijā pienācās galvenokārt uzturēšanās atļaujas vai ES pilsoņa reģistrācijas apliecības turētājiem. Taču ir bijuši gadījumi, kad ārzemniekam bez kāda īpaša statusa bija tiesiskās saites ar Latviju, tomēr bija grūti apliecināt savu identitāti klātienē vai elektroniski. Šajā rakstā vēlamies pievērst uzmanību ieviestajam elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkam – ārzemnieka eID.
Daudzi strādājošie vēlas izmantot atvaļinājumu tieši vasarā, bet grāmatveži parasti izvēlas laiku atpūtai, kad ir salīdzinoši mazāks darba apjoms. Nodokļu pārskatu iesniegšanas, algas aprēķināšanas un izmaksāšanas, kā arī mēneša slēgšanas laikā pārsvarā ir apgrūtinoši izmantot pilnu atvaļinājuma laiku. Šajā rakstā apskatīsim aizvietošanas iespējas un atbilstošu grāmatvedības risku izvērtēšanu grāmatvežu prombūtnes laikā.
Akciju pirkuma tiesību piešķiršanai iegūstot arvien lielāku popularitāti, arī Latvijas uzņēmumi piedāvā šādu darbinieku motivācijas instrumentu ne tikai saviem, bet arī meitas sabiedrību darbiniekiem. Šajā rakstā – par UIN, IIN un VSAOI sekām, kas rodas, piešķirot saviem un meitas sabiedrību darbiniekiem akciju pirkuma tiesības Latvijas uzņēmumā.
Jau iepriekš esam rakstījuši par nodokļu maksātāja (NM) pienākumu iesniegt VID starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta devīto daļu) vai arī paziņojumu par pārskatu iesniedzošo uzņēmumu un tā nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par to, kā pareizi norādīt informāciju paziņojumā nestandarta fiskālā perioda gadījumā.
Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja sabiedrības paradumus, un ierobežojumi skāra daudz pasākumu, tostarp konkursus. Atgriežoties pie ierastajām dzīves gaitām, notiek arvien vairāk publisku pasākumu. Tiek rīkoti dažādi konkursi, un fiziskās personas, kas tajos piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu – fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to – šajā rakstā.
Turpinoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) kopā ar citām valstīm arvien paplašina Krievijai piemērojamo sankciju apmēru.
ES samitā, kas norisinājās šā gada 30. un 31. maijā, Eiropadome vienojās par sesto sankciju paketi pret Krieviju, kura attieksies galvenokārt uz jēlnaftu un naftas produktiem, kurus piegādā ES dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka Eiropas Padome vienojusies, ka pagaidu izņēmums attieksies uz jēlnaftu, ko piegādā pa cauruļvadiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir norādījusi, ka līdz šā gada beigām paketē iekļautie ierobežojumi faktiski pārtraukšot aptuveni 90% ES naftas importa no Krievijas.
Pieaugot sankciju apmēram, uzņēmumiem rodas arvien vairāk neatbildētu jautājumu un neizpratne par to, kā tikt galā ar pieaugošo sankciju slogu, vai uzņēmums ir konkrētu regulējošo iestāžu uzraudzībā un vai spēkā esošais regulējums sankciju jomā un vadlīnijas paredz to, ka jāizveido sankciju riska pārvaldības iekšējā kontroles sistēma.
Uzņēmumos vienmēr aktuāls bijis produktivitātes jautājums. Pandēmijas laikā strādājot attālināti vai izmantojot hibrīddarba modeli, ir parādījušās gan jaunas pozitīvas iezīmes, gan sarežģītāki izaicinājumi. Cenšoties sakārtot procesus, nereti koncentrējamies uz pašu procesu un tā racionalizēšanu, taču ražīguma celšanā vienlīdz nozīmīga ir darbinieku loma.
Samazinoties Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem Latvijā un visā Eiropā, uzņēmumi atgriežas pie normāla darba ritma, tostarp tiek rīkoti pasākumi darbinieku izglītošanai, kolektīva motivēšanai un saliedēšanai. Savu darbību atsāk pasākumu organizatori. Kamēr pasākuma pasūtītājs ir Latvijas uzņēmums un pasākums notiek Latvijā, PVN piemērošana ir skaidra. Kā ir tad, ja pasākums notiek citā ES dalībvalstī vai pasākuma pasūtītājs ir citas dalībvalsts persona? Šajā rakstā – par būtisko, kas jāņem vērā, sniedzot pasākuma organizēšanas pakalpojumus.
