2021. gadā sākās jauns ES finansējuma plānošanas periods, kas ilgst līdz 2027. gadam. Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir pieejams ES fondu un citu finanšu instrumentu atbalsts gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī.
Nacionālā līmeņa projektu iesniegumu atlases Latvijā lielākoties organizē trīs iestādes: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Savukārt ES līmeņa programmas un atbalsta instrumentus pārvalda daudz lielāks skaits dažādu institūciju, piemēram, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) un Eiropas Investīciju banka.
Šajā plānošanas periodā atbalsts tiks vērsts galvenokārt uz energoefektivitāti, digitālo prasmju attīstību un uzņēmumu procesu digitalizāciju. Atbalsts ir sadalīts zem dažāda veida un formāta programmām un finanšu instrumentiem. Latvijā uzņēmumiem kopumā varētu būt interesantas līdz desmit nacionālās programmas, taču Eiropas līmenī šādu potenciāli atbilstošu programmu skaits mērāms vairākos desmitos. Tālāk minēti daži piemēri no aktuālām nacionālā un Eiropas līmenī administrētām programmām.
Altum šobrīd aktīvi īsteno atbalsta programmu ar mērķi veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu uzņēmumos. Programmas pirmā atlases kārta jau ir noslēgusies, taču drīzumā tiks izziņota nākamā kārta, uz kuru būs iespēja pieteikties. Programma atbalsta investīcijas dažādu grupu pamatlīdzekļos:
Finanšu atbalstu piedāvā kā aizdevumu ar kapitāla atlaidi. Maksimālā atlaide ir 1,5 miljoni EUR jeb 30% no projekta attiecināmajām izmaksām.
ES līmenī ir pieejams Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) atbalsts, kuram kvalificēties var gan publiskā, gan privātā sektora juridiskās personas transporta infrastruktūras modernizācijai, enerģētikas sistēmu stiprināšanai un alternatīvo degvielu ieviešanai/ transporta dekarbonizācijas veicināšanai. Programmām un tajās ietvertajām aktivitātēm paredzētas dažādas atbalsta intensitātes robežās no 30% līdz 50%1 (dotācijas proporcija no projekta kopējo atbalstāmo investīciju apmēra).
Lielākiem investīciju projektiem ir pieejams arī Starptautisko finanšu institūciju (SFI) atbalsts aizdevuma, pamatkapitāla vai mezanīna finansējuma veidā. Katra SFI atbalsta projektus, kas atbilst viņu noteiktajiem mērķiem, piemēram, zaļā enerģija, inovācijas, cilvēkkapitāls. SFI piedāvā arī tehnisko atbalstu, kas vērsts uz ambicioza projekta ar investīciju plānu vismaz 25 miljonu EUR apmērā sākotnējās dokumentācijas izstrādi, piemēram, biznesa plāns vai tehniski ekonomiskais pamatojums.
Ņemot vērā lielo pieejamo programmu un instrumentu klāstu, kā arī to, ka atbalstu mēdz piešķirt pēc “pirmais brauc, pirmais maļ” principa, uzņēmumiem nepieciešams aktīvi un regulāri sekot līdzi sev interesējošajām programmām. Precīzāku informāciju nereti var iegūt arī komunikācijā ar programmu pārraugošajām iestādēm.
Ja nepieciešams, PwC var palīdzēt visā finansējuma identificēšanas un piesaistes procesā, ieskaitot:
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuLatvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, jānodrošina tajos tirgus cenu principa ievērošana neatkarīgi no tā, vai darījumu partneri ir Latvijas vai ārvalsts nodokļu rezidenti. Tirgus cenu princips savā būtībā nosaka to, ka uzņēmumam, veicot salīdzināmus darījumus salīdzināmos apstākļos, jāgūst salīdzināmi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar saistītu vai nesaistītu darījumu partneri. Pamatā uzņēmumi to apzinās un izprot, tomēr pastāv dažādi fakti un apstākļi, kas apgrūtina šīs prasības sekmīgu īstenošanu “reāllaikā”, jo nereti pirms darījuma veikšanas vai tā īstenošanas brīdī uzņēmumiem nav pietiekamas informācijas par tirgus cenām, kādas salīdzināmos darījumos piemēro nesaistīti darījumu partneri. Talkā var nākt TC korekcija, kas ne vienmēr ir tik “sāpīga”, kā sākotnēji varētu šķist. Šajā rakstā – par TC korekciju, ko uzņēmums var veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, koriģējot apliekamo bāzi.
Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.
Atmetot skaļās frāzes par masveida atlūgumiem un sīvo cīņu par talantiem, aicinām palūkoties uz investīcijām darbiniekos no dažiem ļoti piezemētiem un racionāliem skatpunktiem. Atsaucoties uz vairākiem PwC veiktiem pētījumiem, iespējams, atradīsies kāds labs arguments budžeta plānošanas procesā par labu investīcijām uz darbiniekiem vērstās iniciatīvās.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).