Katrīna Sproģe

Konsultante transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Līga Dobre-Jakubone

Projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Zane Smutova

Vecākā projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Vērtējot transfertcenas (TC) atbilstību nesaistītu pušu darījuma – tirgus cenas – principam, jāveic salīdzināmības analīze, izmantojot kvalitatīvus salīdzināmos datus. Var izmantot nodokļu maksātājam (NM) iekšēji pieejamos datus par darījumiem ar nesaistītām personām, taču visbiežāk izmanto ārējos datus, kas iegūti komerciālās datubāzēs vai citos avotos.¹ No datubāzes atbilstoši noteiktiem kritērijiem atlasa vairākus salīdzināmus uzņēmumus, kas veido finanšu rezultātu diapazonu. Bieži rodas jautājums, kuras vērtības no šī diapazona ir pareizi izmantot, lai pamatotu NM veikto kontrolēto darījumu atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā aplūkosim, cik plaša tirgus cenas diapazona izmantošana ir pieļaujama Latvijā, un salīdzināsim, kā šo diapazonu interpretē Lietuvā un Igaunijā.

Tirgus cenas principam atbilstoša salīdzināmo rezultātu kopuma noteikšana

Tirgus apstākļi mainās un to analīze nekad nav pilnīga, jo nav iespējams konstatēt visus atbilstošos darījumus starp nesaistītiem uzņēmumiem. Tādēļ salīdzināmo datu analīzē izmanto pietuvinājumu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Transfertcenu vadlīnijām starptautiskiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām (“ESAO TC vadlīnijas”). Tā kā TC noteikšana nav precīza zinātne, daudzos gadījumos salīdzināmo datu analīzes rezultātā veidojas skaitļu kopums, kuri visi ir vienlīdz ticami.

ESAO TC vadlīnijas arī iesaka – ja salīdzināmo skaitļu kopums ietver daudzus novērojumus, tad analīzes ticamības uzlabošanai var izmantot statistikas rīkus, piemēram, starpkvartiļu intervālu vai procentiles, kas ņem vērā centrālo tendenci un sašaurina diapazonu. Jānorāda, ka to vērtību loka plašums, kuras no rezultātu kopuma izmanto salīdzināmībai, var būtiski ietekmēt secinājumu par to, vai NM kontrolētais darījums ir veikts atbilstoši tirgus cenas principam vai arī tomēr jākoriģē ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze.

Latvijas TC regulējums nenorāda, vai tirgus cenas noteikšanai izmantot pilnu diapazonu vai starpkvartiļu intervālu, nedz arī kura vērtība no šī diapazona vai intervāla der tirgus cenas (vērtības) pamatošanai. Toties regulējums atļauj NM salīdzināmības analīzē kā palīgavotu izmantot ESAO TC vadlīniju rekomendācijas.

2021. gada 19. maija LTRK vebinārā Finanšu dienas ietvaros VID savā prezentācijā informēja:

• lai noteiktu salīdzināmo darījumu/datu intervālu, var izmantot jebkuru noteikto tirgus vērtību, kas atbilst izvēlētajam salīdzināmajam profilam;
• tātad var izmantot gan minimālo-maksimālo vērtību, gan starpkvartiļu intervālu, gan deciles.

To pamato arī fakts, ka līdz šim nav novērots, ka VID apstrīdētu TC dokumentācijās norādīto pilna diapazona izmantošanu kontrolēto darījumu cenas (vērtības) pamatošanai.

Atšķirīgas pieejas tirgus cenas diapazona noteikšanai

Jāņem vērā, ka tirgus cenas principam atbilstoša diapazona definēšana ir katras valsts nacionālo tiesību aktu jautājums. Kādas valsts regulējumā var būt nostiprināts pilns diapazons, bet cita izmanto statistiskus mērījumus, piemēram, starpkvartiļu intervālu.

Tabulā ir atspoguļoti nosacījumi iespējai izmantot salīdzināmo rezultātu kopumu kontrolēto darījumu cenas (vērtības) pamatošanai Lietuvā un Igaunijā salīdzinājumā ar Latviju, pamatojoties uz normatīvo regulējumu un nodokļu administrācijas praksi:

Precizitāte var būt atslēga

Veicot salīdzināmības analīzes, saskaramies ar situācijām, kad grūti atrast nesaistītus salīdzināmus uzņēmumus, kuru īstenotās funkcijas un uzņemtie riski pilnībā atbilst NM veiktajiem kontrolētajiem darījumiem. Galvenais iemesls – saskaņā ar NACE kodu NM īsteno tādu pašu darbību kā nesaistīti salīdzināmi uzņēmumi, bet faktiski veic daudz mazāk funkciju, uzņemoties ierobežotus riskus. Praksē arvien biežāk novērojams, ka salīdzināmo rezultātu vērtēšanai šādās situācijās izmanto deciles, nevis kvartiles.

Tabulā atspoguļotas salīdzināmo datu pilna diapazona un deciļu diapazona atšķirības, vērtējot vienu un to pašu atlasīto salīdzināmo datu kopu:

Kā redzams, deciļu diapazona izmantošana sniedz daudz plašākas iespējas NM izvērtēt tirgus cenas robežu, kas ir visatbilstošākā tā ierobežotajam funkcionālajam profilam, novēršot atšķirību starp NM situāciju un salīdzināmu uzņēmumu situāciju. Jo mazāk funkciju un risku uzņemas NM, jo mazāku, bet pamatotāku decili tas var izmantot tirgus cenas noteikšanai.

Dažādu statistikas rīku (t.sk. deciļu) izmantošanu salīdzināmības rezultātu ticamības uzlabošanai salīdzināmo datu vērtēšanā atbalsta arī VID, jo bieži piedāvā izmantot deciles, slēdzot ar NM iepriekšēju vienošanos (advance pricing agreement).
____________
¹ Avotiem jābūt pārbaudāmiem un publiski pieejamiem. Tajos jābūt datiem par notikušiem darījumiem, nevis cenu aptaujām un piedāvājumiem.