2021. gadā informējām par Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta (MI) regulas projektu, kuras MI sistēmu regulējums ietver uz risku balstītu pieeju. Proti, tādas MI sistēmas, kas uzskatāmas par nepieņemama riska sistēmām, ES nav pieļaujamas vispār. Savukārt augsta riska MI sistēmām regulas projekts paredz stingrus nosacījumus, kas jāizpilda, lai tās drīkstētu izplatīt ES tirgū. Kamēr tiek veikti priekšdarbi MI regulas piemērošanai, 2022. gada septembrī Komisija prezentēja direktīvas projektu par MI ārpuslīgumiskās atbildības noteikumiem (“Atbildības direktīvas projekts”), kurš kopā ar MI regulas projektu un MI produktu drošības noteikumiem veidos ietvaru MI sistēmu izplatīšanai ES tirgū. Šajā rakstā – īsumā par to, ko paredz Atbildības direktīvas projekts, lai uzņēmumi varētu izplatīt MI sistēmas tirgū.
Kāpēc izstrādāja Atbildības direktīvas projektu?
Šobrīd ES dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz atbildību un zaudējumu aprēķināšanu galvenokārt balstās uz cietušā pienākumu pierādīt personas prettiesisku rīcību un cēloņsakarību starp šādu rīcību un zaudējumu rašanos. Ņemot vērā MI specifiku un sarežģītību, cietušajiem var būt grūti vai pārmērīgi dārgi noteikt atbildīgo personu un pamatot prasību par MI produktu vai pakalpojumu rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšanu. Atsevišķas dalībvalstis jau bija plānojušas izstrādāt savu nacionālo regulējumu MI sistēmu atbildības jautājumiem, taču šāds risinājums varētu radīt sadrumstalotu pieeju ES līmenī.
Lai novērstu juridisko nenoteiktību un radītu likumvidi, kas veicina MI attīstību un paredzamību, ieskaitot atbildības jautājumus, tika nolemts izstrādāt Atbildības direktīvas projektu.
Ko Atbildības direktīvas projekts paredz?
Direktīva attieksies tikai uz civiltiesisko atbildību par AI sistēmu radītiem zaudējumiem, bet iespējamā krimināltiesiskā atbildība būs ārpus tās tvēruma. Svarīgi piebilst, ka direktīva būs piemērojama tādiem tiesību režīmiem, kur normatīvajos aktos paredzēts pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies personas ļaunprātīgas rīcības rezultātā, aiz rupjas vai vieglas neuzmanības, tādēļ dalībvalstīm nevajadzētu būt problēmām ieviest direktīvas prasības jau šobrīd spēkā esošajos nacionālajos tiesību aktos. Direktīvai nebūs atpakaļejoša spēka – tās noteikumi būs piemērojami tikai prasībām, kas celtas pēc direktīvas ieviešanas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.
Lai atvieglotu prasītājam iespēju pamatot savu prasību, dalībvalstīm būs jānodrošina, lai to tiesas var (potenciālajam) atbildētājam uzlikt pienākumu izsniegt (potenciālajam) prasītājam pierādījumus par konkrētu MI sistēmu, kas varētu būt radījusi zaudējumus. Šādu pienākumu tiesas uzliks tikai tad, ja (potenciālais) prasītājs spēs pierādīt, ka ir veikti visi iespējamie mēģinājumi iegūt šādus pierādījumus tieši no (potenciālā) atbildētāja.
Viens no grūtākajiem prasītāja uzdevumiem parasti ir pierādīt cēloņsakarību starp atbildētāja rīcību un nodarītajiem zaudējumiem – īpaši grūti tas varētu būt MI sistēmas gadījumā. Lai atvieglotu cēloņsakarības pierādīšanu, Atbildības direktīva faktiski ievieš atbildētāja vainas prezumpciju. Atbildētājs projektā nav definēts, taču par tādu, visticamāk, var uzskatīt MI sistēmas radītāju, kas to izstrādājis ar mērķi izplatīt to tirgū. Tiesas būs tiesīgas prezumēt, ka atbildētājs ir vainīgs, ja izpildīsies visi šie priekšnoteikumi:
- prasītājs ir pierādījis atbildētāja vainu zaudējumu nodarīšanā, kas izpaužas kā rūpības trūkums;
- ir pamats uzskatīt, ka šāds atbildētāja rūpības trūkums ir ietekmējis MI sistēmas darbību;
- prasītājs ir pierādījis, ka konkrēta MI sistēmas darbība ir radījusi tam zaudējumus.
Kad Atbildības direktīva varētu stāties spēkā?
Paredzams, ka būs nepieciešami vairāki gadi, lai projekts tiktu apstiprināts un ieviests dalībvalstu tiesību aktos. Tomēr kopā ar pārējiem izstrādātajiem projektiem MI jomā Atbildības direktīvas projekts liecina par ES stingru nostāju un skaidru redzējumu attiecībā uz MI sistēmām, kuras – kā paredzams – tiks ieviestas vairākās jomās. Lai pienācīgi sagatavotos jaunajām prasībām, uzņēmumiem ir vērts sekot līdzi visa ES MI regulējuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās procesam.
