Terēza Vāgentroca

Juriste, PwC Legal

Māris Butāns

Vecākais vadītājs, PwC Legal

Valdes locekļa atbildība ir plaša un aptver dažādas jomas. Arī tās sekas var būt visdažādākās, piemēram, finanšu kompensācija, naudas piedziņa, aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, pat kriminālsods. Šajā rakstā apkopotas jomas, kurās valdes loceklim var iestāties atbildība. Aplūkosim arī, kā var šo risku mazināt.

Komerclikums ietver plašu regulējumu, jo tas pamatā balstās uz ģenerālklauzulu, kas nosaka, ka valdes loceklim jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, proti, jāpieņem pamatoti lēmumi, kas ir uzņēmuma labākajās interesēs. Turklāt šajā gadījumā darbojas nevis nevainības prezumpcija, bet valdes locekļa vainas prezumpcija, t.i., valdes loceklim pašam jāpierāda, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Ja valdes loceklis rīkojas labā ticībā atbilstoši padomes vai dalībnieka apstiprinātam lēmumam, tad atbildība neiestājas. Tomēr šāda atbilstīga rīcība uzreiz nenozīmē, ka atbildība valdes loceklim neiestāsies. Prasījumi pret valdes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējumu radīšanas brīža.

Komerclikums valdes locekļiem uzliek arī konkurences ierobežojumus, tādēļ valdes loceklis bez padomes vai dalībnieka atļaujas nevar:

1. būt personīgi atbildīgs sabiedrības biedrs bez ierobežotas atbildības citā sabiedrībā;
2. būt dalībnieks ar papildu atbildību citā sabiedrībā;
3. savā vai trešās personas vārdā slēgt darījumus sabiedrības darbības jomā;
4. būt valdes loceklis citā sabiedrībā, kas darbojas tai pašā jomā, jo šajos gadījumos no valdes locekļa personīgi var prasīt radītos zaudējumus sabiedrībai.

Ieviešot Digitalizācijas direktīvu, Latvijā tika mainīts regulējums, kas uzliek valdes loceklim atbildību par sabiedrības juridiskās adreses reģistrēšanu. Valdes loceklis ir atbildīgs par sabiedrības reģistrāciju adresē, kurā tai ir tiesisks pamats būt reģistrētai, un tas tiek veikts ar valdes locekļa apliecinājumu par tiesībām šajā adresē atrasties. Valdes loceklis ir atbildīgs arī par to, ka sabiedrība šajā adresē būs sasniedzama. Ja valdes loceklis pārkāpj šos noteikumus, var tikt piemērots Krimināllikuma 272. pants – nepatiesu ziņu sniegšana valsts iestādei.

Tātad valdes locekļa atbildība tiek regulēta gan salīdzinoši abstrakti, gan ļoti konkrēti, tomēr jāņem vērā, ka atbildība praksē tiek piemērota arī par ģenerālklauzulu pārkāpumu. Piemēram, 2019. gada 18. aprīlī tika pieņemts spriedums par valdes locekļu solidāru atbildību un 15 miljonu eiro piedziņu no tiem,¹ jo tika atzīts Komerclikuma 169. panta pārkāpums – valdes locekļi nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki. Šajā lietā pret valdes locekļiem vērsās maksātnespējas administrators, lai kreditoriem atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu. Administrators uzskatīja, ka valdes locekļu nesaimnieciskas rīcības rezultātā tikuši apstiprināti bankas kredīti, nepārliecinoties, vai aizņēmēji spēs tos atdot, kas novedis banku līdz maksātnespējai. Pēc sprieduma valdes locekļi iesniedza kasācijas sūdzību, kura tika noraidīta.

Maksātnespējas regulējums paredz vairākas valdes locekļa atbildības formas, kas iestājas tam personīgi, ja atklājas pārkāpums.

Valdes locekļiem var iestāties solidāra atbildība par parādnieka dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesā, ja to pieprasa maksātnespējas administrators. Atbildība iestājas arī tad, ja dokumentācija nav sakārtota un atrodas tādā stāvoklī, ka nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējo trīs gadu laikā. Tas nostiprina atziņu, ka valdes locekļiem jābūt informētiem par uzņēmuma finanšu stāvokli un tas regulāri jāuzrauga, jo valdes locekļi ir ieinteresētās personas pret parādnieku jeb maksātnespējīgo uzņēmumu.

Šis regulējums arī ļauj maksātnespējas administratoram izvērtēt un atcelt darījumus, kas veikti trīs gadus pirms maksātnespējas pasludināšanas dienas, un piedzīt līdzekļus no valdes locekļa personīgi, ja šie darījumi bijuši par pamatu uzņēmuma nonākšanai maksātnespējas stāvoklī. Tātad valdes loceklis var atbildēt tieši ar savu mantu par sevis pieņemtajiem kļūdainajiem lēmumiem.

Ja valdes loceklis ar savu darbību ir novedis sabiedrību līdz maksātnespējai, ir iespējama Krimināllikuma 213. panta piemērošana – novešana līdz maksātnespējai. Šeit izšķir vieglāku atbildību par nolaidību un smagāku atbildību par apzinātu novešanu līdz maksātnespējai. Tātad valdes loceklim draud ne tikai zaudējumu atmaksas pienākums, bet atsevišķās situācijās pat reāls cietumsods.

Plaša atbildība valdes locekļiem ir paredzēta arī likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šeit ietvertas VID pilnvaras uzsākt procesu par sabiedrības nokavēto nodokļu atmaksu valsts budžetam, to saņemot no valdes locekļa personīgi. Taču vispirms jāizpildās šādiem kritērijiem:

• nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (ar šā gada janvāri minimālā mēnešalga ir 620 eiro);
• lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai;
• ir konstatēts, ka pēc tam, kad pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, nosūtīts paziņojums par datu atbilstības pārbaudes laikā konstatētajām konkrētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, noformēts tematiskās pārbaudes akts, ja tematiskās pārbaudes laikā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās, juridiskā persona ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos;
• ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
• juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Papildus var iestāties kriminālatbildība atbilstoši Krimināllikuma 218. pantam – izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas. Šis pants ir piemērojams, ja izvairīšanās notikusi lielā apmērā (tiek pārsniegtas 50 minimālās mēnešalgas).

Uzmanība jāvērš arī uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) regulējumu. Ja valdes loceklis ir atbildīgs par NILLTFN jomu, tad uzraugošā iestāde var piemērot brīdinājumu, soda naudu vai atsaukt no šādas valdes atbildības funkcijas tālākās izpildes.

Valdes locekļa aizsardzība

Valdes locekļa atbildība aptver plašu jomu klāstu, tādēļ ir vērts īpaši rūpīgi izvērtēt katru noslēgto darījumu. Ir iespējams izvēlēties valdes locekļa atbildības apdrošināšanu šādiem mērķiem:

• segt riskus, kur valdes loceklis atbild ar savu personīgo īpašumu;
• sniegt garantiju uzņēmumam, ka valdes loceklim būs līdzekļi, ko atmaksāt uzņēmumam, jo prasījums pret valdes locekli var krietni pārsniegt viņa personīgos finanšu līdzekļus;
• sniegt drošības garantiju valdes locekļu lēmumu pieņemšanā, veicinot uzņēmuma izaugsmi.

Izvēloties apdrošināšanu, jāiepazīstas ar tās ierobežojumiem, jāapzinās, ko apdrošinātājs segs un ko nesegs, kā arī jāizvērtē, vai polise sedz uzņēmuma aktuālos riskus. Piemēram, apdrošinātāji neuzņemsies apdrošināt apzināti pretlikumīgas darbības, krāpšanu, jau pirms polises iegādes uzsāktus strīdus vai darbības, kuru nolūks ir personīgā labuma gūšana.
_______________
¹ 2019. gada 18. aprīļa Rīgas apgabaltiesas spriedums lietā Nr. C30601515 (lietas arhīva numurs: CA-0081-19).