Nodarbinātība laika gaitā ir piedzīvojusi dažādus evolūcijas posmus. Šobrīd ES atrodas gadījumdarbu (gig) ekonomikas1 posma priekšā, tādēļ ir uzsākta platformu darba regulējuma izstrāde. Latvijā platformu darbs galvenokārt asociējas ar ēdiena piegādes nozari, taču līdz ar tehnoloģiju attīstību platformu darbība kļūs aktuāla arī ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs.
Par platformu darba attīstību liecina arī statistika. 2021. gadā ES identificēti 28 miljoni cilvēku, kas veic darbu vienā vai vairākās digitālās platformās. Prognozēts, ka 2025. gadā šis skaits pieaugs līdz 43 miljoniem. ES likumdevējs ir aktualizējis regulējuma projektu, kura sākotnējās versijas parādījās 2018. un 2021. gadā. Plānotais regulējums saistīts ar darbinieku2 tiesību aizsardzību un sociālo nodrošinājumu.
Lai gan platformu darba regulējums pašlaik vēl ir politiskās izšķiršanās jautājums, jau ir iespējams identificēt galvenās regulējuma iezīmes, ņemot vērā gan dokumentācijas projektus, gan normatīvo aktu virzību.
Konkrēta definīcija šāda veida darbam vēl nav nostiprināta, taču direktīvas projektā var atrast pirmo mēģinājumu. Proti, par platformu darbu uzskata darbu, ko organizē ar digitālās platformas palīdzību, pamatojoties uz līgumiskām attiecībām starp šo platformu un personu (neatkarīgi no tā, vai personai ir līgumiskas attiecības arī ar pakalpojuma saņēmēju).
Digitālās platformas identificēšanai ir noteiktas galvenās pazīmes. Par digitālo platformu uzskata fizisku vai juridisku personu, kuras sniegto pakalpojumu raksturo šādas pazīmes:
Individuāli nevērtējot šīs pazīmes, būtiskā sastāvdaļa, kas raksturo platformu darbību un nošķir to no klasiskās darba organizācijas, ir darba algoritmiskā vadība. Piemēram, algoritma darbība platformu darba organizēšanā ēdiena piegādes nozarē izpaustos šādi:
Tā kā piegādātājs pakalpojumu sniedz klientam, bet pakalpojuma līgumu ir noslēdzis ar platformu, starp platformu un piegādātāju nav identificējamas darba attiecības. Ņemot vērā piegādātāja ekonomisko atkarību no platformas, šī ir juridiski “pelēkā zona”, kurai risinājumus paredzēts noteikt direktīvā, taču problemātiska izrādījusies dažādo interešu salāgošana.
Platformu organizētāji norādījuši, ka algoritmiskā vadība ir ļāvusi radīt jaunas darba vietas, kā arī labākus un lētākus pakalpojumus patērētājiem, nodrošinot caurredzamību un taisnīgumu tajos nodarbinātības virzienos, ko raksturo efektivitātes un caurredzamības trūkums un priekšniecības “kaprīzes”. Savukārt darbiniekiem ir iespēja brīvi izvēlēties darba laiku un apjomu. No otras puses, darba piešķiršanas kārtība ir neviennozīmīga, kā arī darbiniekiem nav skaidri algoritma nosacījumi un nav pieejams sociālais nodrošinājums, piemēram, slimības gadījumā. Tieši pēdējo aspektu risināšanu ir uzņēmusies ES.
2021. gadā izstrādātajā direktīvas projektā tika paredzēta iespēja platformās nodarbinātās personas pārkvalificēt par darbiniekiem nacionālā darba likuma izpratnē. Taču darbinieka statusa piešķiršana nozīmētu ne tikai likuma aizsardzību un sociālo nodrošinājumu, bet arī platformu darbam raksturīgās brīvības zaudēšanu. Pašlaik gan likumdevējs ir novērsies no pielīdzināšanas darbiniekiem, tā vietā risinot tiesiskās attiecības starp platformu un darbinieku.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
