Nataļja Puriņa

Zvērināta advokāte, PwC Legal

2022. gada 15. decembrī Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-68/2022, formulējot it kā loģisku, tomēr samērā reti dzirdētu atziņu: “Inflācijas izraisīts naudas vērtības kritums ir uzskatāms par vienu no mantisko zaudējumu veidiem un personai ir tiesības prasīt šo zaudējumu atlīdzinājumu.” Lai gan šāda izpratne tiesu nolēmumos ir atrodama arī iepriekš, tās atkārtots apstiprinājums AT spriedumā šobrīd var izrādīties īpaši nozīmīgs un kļūt aktuāls ne vien privātpersonu strīdos ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī fizisko un juridisko personu savstarpējos strīdos, risinot ierastas parādu piedziņas lietas, jo, piemēram, 2023. gada februārī gada inflācija bija 20,3%¹ iepretim likumisko procentu likmei 6% gadā.

AT izskatītā strīda apstākļi īsumā bija šādi:

• Ar 2017. gada 16. janvāra tiesas spriedumu par prettiesisku ir atzīts Būvniecības valsts kontroles biroja (“Birojs”) rīkojums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar pieteicēju. Spriedums stājās likumīgā spēkā 2017. gada 17. martā.
• Ievērojot to un pamatojoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (“Zaudējumu atlīdzināšanas likums”) 1. pantu, kurš noteic privātpersonas tiesības uz taisnīgu atlīdzinājumu par zaudējumu, kas tai nodarīts ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu, pieteicējs 2017. gada 13. maijā vērsās Birojā ar iesniegumu, lūdzot atlīdzināt viņam radušos zaudējumus 20 275,97 eiro, ko veidoja nesaņemtā darba samaksa, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalsts un citstarp arī inflācijas procenti.
• Tā kā Birojs aprēķinātos zaudējumus kompensēja tikai daļā, citstarp atsakot atmaksājamo summu palielināt par inflācijas koeficientu, pieteicējs Biroja lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Pirmās instances tiesa pieteicēja prasījumu par inflācijas koeficienta piemērošanu apmierināja, turpretim Administratīvā apgabaltiesa noraidīja, savā spriedumā norādot, ka Zaudējumu atlīdzināšanas likumā ir konkrēta tiesību norma (12. pants) par zaudējumu apmēra noteikšanu prettiesiski nesaņemtas darba samaksas gadījumā, kurā nav tiešas norādes uz mantiskā atlīdzinājuma apmēra palielināšanu saistībā ar naudas vērtības kritumu. Tādējādi Administratīvās apgabaltiesas ieskatā inflācijas koeficienta piemērošana neizriet no tiesību normām.

AT šādai tiesību normu interpretācijai nepiekrita, savā 2022. gada 15. decembra spriedumā norādot – lai gan Zaudējumu atlīdzināšanas likumā nav tiešas atsauces uz inflācijas koeficienta piemērošanu, likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Turklāt atbilstoši likuma 13. panta otrajai daļai, nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt. Ievērojot to un faktu, ka “inflācijas apmērs Latvijā ir uzskatāms par tādu, kuru var objektīvi pierādīt, jo inflācijas līmeni Latvijā aprēķina Centrālā statistikas pārvalde un inflācijas apmēru var noteikt, izmantojot tās izveidoto inflācijas kalkulatoru”, AT secina: “Līdz ar to zaudējumu aprēķinā papildus tiešajiem mantiskajiem zaudējumiem var tikt aprēķināts šo zaudējumu naudas summas vērtības kritums, kas radies inflācijas rezultātā.”

Savā spriedumā AT ir analizējusi arī inflācijas koeficienta un Civillikumā definēto nokavējuma procentu savstarpējo sakaru, paverot ceļu uz inflācijas koeficienta piemērošanu kā nokavējuma procentu alternatīvu civiltiesiska parāda piedziņas prasībās.