2022. gada 15. decembrī Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-68/2022, formulējot it kā loģisku, tomēr samērā reti dzirdētu atziņu: “Inflācijas izraisīts naudas vērtības kritums ir uzskatāms par vienu no mantisko zaudējumu veidiem un personai ir tiesības prasīt šo zaudējumu atlīdzinājumu.” Lai gan šāda izpratne tiesu nolēmumos ir atrodama arī iepriekš, tās atkārtots apstiprinājums AT spriedumā šobrīd var izrādīties īpaši nozīmīgs un kļūt aktuāls ne vien privātpersonu strīdos ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī fizisko un juridisko personu savstarpējos strīdos, risinot ierastas parādu piedziņas lietas, jo, piemēram, 2023. gada februārī gada inflācija bija 20,3% iepretim likumisko procentu likmei 6% gadā.
Arvien vairāk tiek runāts par to, kā dzīvot zaļi. Arī uzņēmumi cenšas iet zaļo ceļu, domājot par savu ilgtspēju, resursu efektīvāku izmantošanu un izmaksu samazināšanu. Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc elektromobiļiem, ko apliecina CSDD dati šā gada 1. janvārī – elektromobiļu skaits no 2022. gada sākuma palielinājies par 81%. Šajā rakstā aplūkosim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sekas, iegādājoties elektromobili.
Vairākas fiziskas vai juridiskas personas var apvienoties uz sabiedrības līguma pamata, lai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem realizētu kādu mērķi. Katram biedram jāpiedalās sabiedrībā ar ieguldījumu (naudu, mantu vai darbu), savukārt ar kopīgu darbību iegūtās mantiskās vērtības ir biedru kopīga manta. Biedri dalās peļņā, kas pēc būtības pienākas sabiedrības biedriem.
Ir pagājis labs laiks, kopš mūsu ikdienu izmainīja Covid-19. Pandēmijas dēļ ieviestās izmaiņas biznesa vidē un tieši nodarbinātībā ir kļuvušas par ierastu ikdienas daļu, augot interesei par attālinātā un hibrīddarba modeli. Šāda darba organizācija ļauj darbiniekam izvēlēties arī vietu vai valsti, no kuras veikt savus darba pienākumus. Taču neierobežotās pārvietošanās iespējas var radīt nodokļu riskus uzņēmumam, kurā darbinieks strādā. Šajā rakstā aplūkosim, vai uzņēmumam noteiktos apstākļos var rasties pastāvīgās pārstāvniecības (PP) risks, vadības līmeņa darbiniekam strādājot attālināti, un kāda ir citu valstu nodokļu administrācijas nostāja, lai noteiktu riskantākās valstis.
Šā gada 14. februārī ES Padome nolēma papildināt minēto sarakstu ar četrām jurisdikcijām. Kopumā tajā šobrīd ir iekļautas 16 jurisdikcijas. Sarakstu plānots pārskatīt jau oktobrī. Spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 819 iekļautais saraksts ar 12 jurisdikcijām balstās uz ES Padomes 2022. gada 4. oktobrī aktualizēto ES sarakstu. Lai gan šobrīd grozījumi nav ierosināti, izmaiņām jāsagatavojas laikus un jāaplēš to ietekme uz uzņēmuma darījumiem.
Veicot finanšu darījumu transfertcenu (TC) analīzi, lielu uzmanību parasti pievērš aizdevumiem un grupas konta darījumiem. Taču saistīto personu starpā pastāv arī citi finanšu darījumi, kurus nereti pienācīgi neizvērtē TC dokumentācijā, proti, finanšu garantijas jeb galvojumi. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos kreditori, piemēram, bankas, piešķirot finansējumu klientiem, arvien biežāk pieprasa galvojumu. Šajā rakstu sērijā skaidrosim galvojumu TC aspektus, aplūkosim dažādas pieejas galvojumu tirgus cenas noteikšanai, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.
2022. gada novembrī Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja Uzņēmumu ilgtspējas pārskatu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive). Šobrīd ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, rīcībā ir 18 mēneši, lai šo direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos. Šādi iecerēts uzlabot pieejamās nefinanšu informācijas kvalitāti, nodrošinot uzņēmumu dažādo ietekmes pušu vajadzības, un veicināt Eiropas kopējo pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu veikšanas bija atbrīvoti saimnieciskās darbības veicēji (SDV) 2020., 2021. un 2022. gadā saistībā ar ieviestajiem nodokļu atbalsta pasākumiem atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pantam. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un VID publicēto informāciju SDV būtu bijis jāatsāk veikt IIN avansa maksājumus 2023. gadā, pirmo maksājumu veicot līdz 23. martam, taču 3. martā tika iesniegti priekšlikumi pagarināt termiņu par vēl vienu gadu.
Ikdienā esam novērojuši, ka MK noteikumu Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” 3.3.2. punktā iekļautais formulējums par transfertcenu (TC) dokumentācijā ietveramo finanšu informāciju un tabulām, kas atspoguļo darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes piemērošanā izmantoto finanšu datu saistību ar finanšu pārskatiem, nodokļu maksātājiem (NM) rada neizpratni kā tiesību normu interpretācijas labirints.
Nodarbinātība laika gaitā ir piedzīvojusi dažādus evolūcijas posmus. Šobrīd ES atrodas gadījumdarbu (gig) ekonomikas posma priekšā, tādēļ ir uzsākta platformu darba regulējuma izstrāde. Latvijā platformu darbs galvenokārt asociējas ar ēdiena piegādes nozari, taču līdz ar tehnoloģiju attīstību platformu darbība kļūs aktuāla arī ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs.
Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, vides nodokļu aktualitāte strauji pieaug gan Latvijā, gan ES. Mūsu pieredze liecina, ka vietējie komersanti ir daudz labāk informēti par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanas kārtību nekā ārvalstu personas, kas veic darījumus Latvijā. Šajā rakstā vēlamies atgādināt par DRN piemērošanu tieši ārvalstu personām. Latvijas komersantiem šī informācija var palīdzēt identificēt gadījumus, kad ārvalsts darījuma partnerim ir DRN saistības Latvijā, kuras netiek izpildītas vai tiek nepamatoti pārliktas uz Latvijas komersantu.
Aizvadītais gads ir kļuvis par kārtējo pārbaudījumu Latvijas ekonomikai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Kad šķita, ka vienu krīzi jau bija izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas karš Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums dara Baltijas valstu uzņēmumu vadītājus pesimistiskākus nekā pirms gada par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijas reģionā, tomēr saglabājot optimismu par savu uzņēmumu izredzēm. Uzņēmumu vadītāji redz pārmaiņu nepieciešamību un domā par veicamajiem soļiem, lai to īstenotu, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktais pētījums “PwC 2023. gada Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja”, kurā piedalījās 323 augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
PwC ASV ir veicis pētījumu HR Tech Survey 2022, kura rezultāti, mūsuprāt, varētu interesēt arī MindLink.lv abonentus, jo tas skar vienu no tradicionālajiem uzņēmumu procesiem – cilvēkresursus (human resources – “HR”), jeb precīzāk, investēšanu HR tehnoloģiju jomā. Ar HR tehnoloģijām šajā rakstā ir saprotamas IT sistēmas, kas nodrošina HR procesu uzskaiti (piemēram, atvaļinājumu pieprasīšanu, darba laika tabeļu aizpildīšanu, mācību organizēšanu, darbinieku pieņemšanu darbā, atbrīvošanu no darba). Pētījumā tika aptaujāti 688 HR vadītāji, kuri atbildēja uz jautājumiem par izaicinājumiem un sasniegumiem tehnoloģiju jomā. Pilns pētījums diemžēl ir pieejams tikai ASV tirgum, taču tā apkopojums ir pieejams šeit un sniedz daudz vērtīgu atziņu. Šajā rakstā – par, mūsuprāt, svarīgākajām pētījuma atziņām.
