Iepriekšējā rakstā mēs izskatījām nepieciešamību transfertcenu (TC) dokumentācijā pamatot galvojuma darījumus, kā arī aplūkojām vispārīgu pieeju, lai analizētu garantijas darījuma atbilstību nesaistītu personu darījuma principam. Šajā rakstā apspriedīsim, kam jāpievērš uzmanība, analizējot galvojuma darījumu būtību, un detalizētāk aplūkosim šādu darījumu analīzē izmantotās metodes.
Pandēmijas laikā Latvijas uzņēmumi saskārās ar nepieredzētiem izaicinājumiem saistībā ar attālināto darbu, kad bija kritiski jāpārvērtē vispārējā korporatīvā kultūra. Lielākos izaicinājumus izraisīja tieši nepieciešamība pēc elastības – tradicionālā astoņu stundu darbadiena birojā tika papildināta ar iespēju pieslēgties attālināti darbiniekam ērtākajā laikā. Daži uzņēmumi atcēla prasību būt birojā pilnu slodzi un izveidoja alternatīvu darba kārtību ar atšķirīgām stundām, vietām un apstākļiem. Elastība kļuva par svarīgu aspektu, lai saglabātu darbinieku motivāciju un uzticību. Tas arī izskaidro jaunu interesi par elastīgā atalgojuma sistēmām, par kuru straujo attīstību lasiet šajā rakstā.
Lai izsekotu saistītu personu darījumu norisi un konkrētas darbības to ietvaros, kā arī darījumu iniciatoru, VID izmanto dažādas pieejas informācijas iegūšanai. Ikdienā esam atklājuši, ka kontroles procesu ietvaros informācijas apmaiņā par darījumu faktisko esību ir vērojama “klusā” administratīvā sadarbība. Turklāt objektīvu argumentu un pierādījumu iegūšanai, kā arī darījumu faktiskās norises identificēšanai VID lūdz skaidrojumus no darījuma attaisnojuma dokumentos norādītajām personām, arī no nodokļu maksātāja bijušajiem darbiniekiem. Šajā rakstā par minētās sadarbības aktualitātēm.
Pēdējā laikā mākslīgais intelekts (MI) izraisa interesi jau lielākajā daļā sabiedrības. Daži zīmē pasaules gala ainas, kur MI pārņems cilvēku darbu un vēlāk arī valdīs pār pasauli kopumā. Citi uzskata, ka nav pamata baidīties no MI rīkiem. Kā vienmēr, patiesība ir kaut kur pa vidu. Šobrīd viens no populārākajiem MI rīkiem ir ChatGPT, kurš pieejams izmēģināšanai jebkuram un par kura iespējām rakstījām arī MindLink Īsziņās. Kāpēc gan Eiropas valstu datu aizsardzības iestādes sāk celt trauksmi?
Sabiedrībā bieži tiek jaukti jēdzieni “sabiedriskā labuma organizācija” un “sociālais uzņēmums”, kā arī trūkst viegli pieejama skaidrojuma par šo statusu priekšrocībām ziedojumu un grantu piesaistē. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtība atšķiras gan no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē, gan no uzņēmuma, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Šajā rakstā – par atšķirībām starp šīm darbības formām, kā arī par to iespējām piesaistīt finansiālu un materiālu atbalstu.
Turpinot cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju pārkāpumiem, 28. martā ES Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komisijas, kā arī Pilsoniskās brīvības, tieslietu un iekšlietu komisijas deputāti pievērsa uzmanību nepieciešamībai pēc stingrākiem nosacījumiem cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu (“AML”), kā arī sankciju pārkāpumiem. Šo komisiju deputāti ir sagatavojuši dokumentu paketi ar trīs tiesību aktu projektiem, kurus aprīlī apstiprināšanai izskatīs Eiropas Parlamenta deputāti.
Iepriekš ne UIN likumā, ne Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (UCAL) nebija noteikta īpaša kārtība un atviegloti nosacījumi UIN piemērošanai ziedojumiem, kas palīdz cietušajiem Ukrainā. Šā gada 7. aprīlī stājās spēkā UCAL grozījumi, kas paredz to papildināt ar jaunu 11.4 pantu: Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam. Šajā rakstā – par šo speciālo normu un tās piemērošanu.
Mūsdienu izpratne par ilgtspējīgu attīstību sakņojas idejā, kas izteikta 1987. gada ANO Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne”: ilgtspējīga attīstība apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt viņu vajadzības. Tas nozīmē, ka pasaules valstīm jāplāno sava attīstība tā, lai ne tikai augtu ekonomiskās attīstības tempi, bet arī saglabātos dzīves kvalitāte, un lai novērstu vides degradāciju un dabas resursu pārtēriņu.
2022. gada 5. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. A420275316 par saistīto personu starpā veiktiem aizdevuma darījumiem un tajos piemēroto procentu likmju atbilstību tirgus cenas principam. Spriedums nostiprina izpratni par Latvijas Bankas (LB) statistikas datu piemērotību transfertcenu (procentu likmju) analīzei un akcentē darījuma ekonomiskās būtības pieejas nozīmīgumu.
Šķiet, ka tehnoloģijas, it īpaši mākslīgais intelekts (MI), attīstās ātrāk, nekā cilvēki spēj uztvert to nozīmīgumu. Tā joprojām ir aktuāla tēma ne tikai Holivudā, bet nu jau arī ikdienā. Šobrīd MI rīkus plaši izmanto skolēni, studenti un uzņēmēji, kas spējuši ātrāk “uzķert” šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas. Augošās intereses dēļ ir izveidoti daudzi šāda veida rīki, piemēram, ChatGPT, Bing ChatGPT, Jasper, Google Bard. Šajā rakstā apskatīsim vispopulārāko un visspējīgāko MI rīku ChatGPT un tā jaunāko versiju GPT-4, kā arī aplūkosim, uz ko tas ir spējīgs un kādi ir tā ierobežojumi.
Lai uzņēmumi spētu nodrošināt elastību, saglabājot izmaksu prognozējamību, atsevišķu biznesa procesu nodošana ārpakalpojumā jau vairs nav jaunums. Rūpīgi izvērtējot pamatprocesus un nošķirot atbildības, ir iespējams izvērtēt, kāds būs vislabākais biznesa procesu nodrošināšanas veids (sourcing mix). Uzņēmumi jau ir pieraduši, piemēram, pie grāmatvedības vai ar informācijas tehnoloģijām (IT) saistītiem ārpakalpojumiem. Taču šobrīd arvien populārāka kļūst “viss kā pakalpojums” stratēģijas attiecināšana arī uz citām jomām, piemēram, analizējot visas uzņēmuma pašreizējās un arī nākotnes kompetenču prasības, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus.
Kopš 2018. gada PVN likums nosaka apgriezto PVN maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem. Tomēr, vai visos gadījumos ir skaidrs, kad konkrētais pakalpojums, it īpaši, ja tas nav tehniska rakstura būvniecības darbu veikšana, ir pakļauts PVN normām attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem? Prakse rāda, ka nē.
