2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija publicēja Transfertcenu (TC) direktīvas projektu, lai saskaņotu TC prasības ES ietvaros. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, noteiktā apjomā tiek piemērotas ESAO TC noteikšanas vadlīniju rekomendācijas, Komisija ar jauno direktīvu cenšas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot dalībvalstīm piemērot vienādus TC noteikšanas standartus. Ja jaunos noteikumus apstiprinās ierosinātajā formā, tad dalībvalstu tiesību aktos tos ieviesīs līdz 2025. gada 31. decembrim un tie būs jāpiemēro ar 2026. gada 1. janvāri.
Ierosinātās direktīvas mērķi ir palielināt nodokļu noteiktību, pazemināt ar TC dokumentācijas sagatavošanu saistītās izmaksas un mazināt dubultās nodokļu uzlikšanas risku. Pašlaik dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība, interpretējot un piemērojot ESAO TC vadlīniju rekomendācijas, kas rada nodokļu šķēršļus un riskus uzņēmumiem. Direktīvai ir vēl viens būtisks mērķis, proti, saskaņot TC prasības, ES tiesību aktos iekļaujot nesaistītu personu darījuma principa definīciju un precizējot ESAO TC vadlīniju lomu.
Tālāk apskatīsim jaunās direktīvas svarīgākos aspektus un iespējamo ietekmi uz nodokļu maksātājiem (NM).
Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem par saistītām personām uzskata uzņēmumu, kam tieši vai netieši pieder 20% un vairāk kapitāldaļu otrā uzņēmumā. Direktīva šībrīža redakcijā ieviestu zināmas izmaiņas arī Latvijas saistīto personu definīcijā, tādējādi TC pamatošana skartu šaurāku subjektu loku nekā līdz šim, jo direktīvas izpratnē “saistīts uzņēmums” ir persona, kas saistīta ar citu personu kādā no šiem veidiem:
Papildus minētajam pastāvīgā pārstāvniecība direktīvas izpratnē tiks uzskatīta par tā uzņēmuma saistīto personu, kura daļa tā ir. Attiecīgi šo personu savstarpējos darījumos piemērotās cenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) būs jāpamato TC dokumentācijā.
Viens no būtiskiem ierosinājumiem ir “paātrināta” TC pretkorekcijas ieviešana, kas, piemēram, Latvijā ļautu veikt atbilstošu pretkorekciju, ja primārā TC korekcija veikta citā dalībvalstī. Direktīvas projekts paredz – tiklīdz NM iesniedz pretkorekcijas pieprasījumu, dalībvalsts nodrošina, ka tā pieprasījumu pieņem vai noraida 180 dienu laikā. Dalībvalstij, protams, ir jāpiekrīt, ka primārā korekcija atbilst nesaistītu personu darījuma principam.
Latvijas tiesību akti šobrīd neparedz iespēju veikt TC pretkorekciju, tādēļ vienīgā iespēja novērst dubulto nodokļu uzlikšanu ir uzsākt laikietilpīgu procedūru, ko sauc par savstarpējās saskaņošanas procedūru. No ESAO publicētās statistikas izriet, ka tikai retos gadījumos šī procedūra rada pozitīvu iznākumu NM. Saskaņā ar direktīvas projektu, ja dalībvalsts noraida paātrinātas pretkorekcijas pieprasījumu, NM joprojām varēs izmantot savstarpējās saskaņošanas procedūru.
Salīdzinot ar ESAO TC vadlīnijām, direktīvas projektā ir pausta stingrāka nostāja attiecībā uz nesaistītu personu darījuma principam atbilstošu diapazonu, nosakot, ka tas būs starpkvartiļu intervāls. Ja darījuma rezultāti ir ārpus starpkvartiļu intervāla, tad uzņēmumam jāveic korekcija. Šī prasība ietekmēs nesaistītu personu darījuma principa izpratni arī Latvijā, kas līdz šim vietējos TC normatīvajos aktos nebija paredzēta, tādēļ TC analīzes vajadzībām varēja piemērot pilnu tirgus diapazonu no minimālās līdz maksimālai vērtībai, ja darījuma fakti un apstākļi to pieļāva.
Direktīvas projektā arī noteikts, ka NM var koriģēt TC tikai tad, ja rezultāti ir ārpus starpkvartiļu intervāla. Turklāt korekcija būs jāveic līdz mediānai, izņemot gadījumus, kad NM spēj pierādīt, ka konkrētā gadījuma fakti un apstākļi attaisno atšķirīgu vērtības piemērošanu korekcijas veikšanai.
Lai gan vēl nav zināms, vai dalībvalstis akceptēs Eiropas Komisijas piedāvāto direktīvas projektu, uzņēmumiem būtu jāvēro tā progress, lai konstatētu jebkādas izmaiņas vai precizējumus, kas var ietekmēt uzņēmumu TC metodoloģiju. Starptautiskas grupas uzņēmumiem būtu jāveic savu struktūru un TC piemērošanas sākotnējā analīze, pamatojoties uz pašreizējo projektu, kā arī jāizvērtē jauno priekšlikumu ietekme uz uzņēmējdarbību.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuIepriekš jau rakstījām par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) direktīvu un tās ieviešanu ES dalībvalstu likumdošanā. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim direktīvas ieviešanas progresu Latvijā un noskaidrosim, kas jāņem vērā Latvijas nodokļu maksātājiem (NM) un ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem tie var sastapties.
2021. gada decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta direktīva par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) sagatavošanu. Līdz 2023. gada 22. jūnijam dalībvalstīm bija pienākums direktīvu ieviest savos normatīvajos aktos. Šajā rakstu sērijā detalizēti aplūkosim Latvijas un citu dalībvalstu progresu, kā arī pētīsim, kāda ir direktīvas tapšanas vēsture, mērķi, potenciālie ieguvumi un izaicinājumi nodokļu maksātājiem (NM).
Pašreizējais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums stājās spēkā nu jau tālajā 2018. gadā, ienesot izmaiņas gan TC dokumentācijas (TCD) struktūrā, gan būtiskuma sliekšņos, kuri uzliek pienākumu nodokļu maksātājam (NM) sagatavot noteiktas formas TCD. Lielai daļai NM joprojām aktuāls ir jautājums, kā pareizi aprēķināt kontrolēta finanšu darījuma summu, no kuras gadījumos, kad NM nav cita veida kontrolētu darījumu, ir atkarīgs pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt noteiktas formas TCD. Šajā rakstā aplūkosim kontrolēta darījuma summas (KDS) noteikšanas kārtību dažādu veidu finanšu darījumiem saskaņā ar Latvijas TC regulējumu un starptautiskiem normatīvajiem aktiem, pievēršot uzmanību Latvijai līdzīgāko ekonomiku – Lietuvas un Igaunijas – praksei.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).