Pēdējā laika straujās inflācijas radīto seku dēļ Konkurences padome ir uzsākusi mazumtirdzniecības tirgu uzraudzību. Analizējot iegūto informāciju, dažādos aspektos ir iespējams gūt labāku izpratni par mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībām un to ietekmi uz tirgu.1 Tuvākajā laikā sagaidāms, ka Konkurences padome publicēs savas uzraudzības laikā iegūto informāciju un secinājumus, un vēl jo lielāka uzmanība tiks pievērsta gan godīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem, gan noteiktajiem aizliegumiem, kas pircējam un mazumtirgotājiem jāievēro. Lai gan ir grūti prognozēt uzraudzības secinājumus, politiskā spiediena rezultātā var tikt radītas būtiskas izmaiņas nozarē.
Negodīgas tirdzniecības praksi regulē Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL), kas attiecināms uz vairākiem subjektiem: lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji, pircēji un mazumtirgotāji, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāji. Šie likuma subjekti darbojas dažādos piegādes ķēdes posmos. NTPAL galvenais mērķis ir aizsargāt piegādātājus no mazumtirgotāju iepirkuma varas negodīgas izmantošanas, kā arī novērst negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē. Redzams, ka atkarībā no darbības jomas nosaka atšķirīgu aizsardzības pakāpi, proti, nepārtikas preču piegādātāji ir mazāk aizsargāti nekā pārtikas piegādātāji.
Sākumā jāprecizē, kas iekļaujas minētajos subjektos, un kā noteikt, vai tiem piemērojamas NTPAL normas:
Kā jau minēts, NTPAL ir piemērojams tikai tiem nepārtikas preču mazumtirgotājiem, kas spēj tieši vai netieši realizēt negodīgu tirdzniecības praksi pret piegādātāju. Noteikt, vai nepārtikas preču mazumtirgotāji ir NTPAL subjekti, ir iespējams, kopsakarā izvērtējot divus elementus: iepirkuma varu un piegādātāja atkarību.2
Lai to izdarītu, jānosaka attiecīgais mazumtirdzniecības tirgus un attiecīgais iepirkuma mazumtirdzniecības tirgus, kas ietver nepieciešamību noteikt attiecīgo preces tirgu un ģeogrāfisko tirgu. Šādas novērtēšanas mērķiem jāņem vērā dažādi aspekti, piemēram, vai prece ir aizstājama un vai pircējs izvēlētos līdzīgu, ja šī nebūtu pieejama. Tāpat jāvērtē, vai piegādātājam ir iespēja viegli pārorientēties no konkrēto preču vai preču grupas ražošanas vai piegādes uz cita veida preču vai preču grupas ražošanu vai piegādi.
Pēc tam jāizvērtē iepirkuma vara. Tā pastāv, piemēram, ja:
Kad ir noteikts attiecīgais tirgus, no iegūtās informācijas ir iespējams izvērtēt, vai mazumtirgotājam pastāv iepirkuma vara, tāpēc šo divus elementus nav iespējams novērtēt atsevišķi.
Katrs gadījums un katra preču grupa konkrētā tirgū jāvērtē individuāli, tāpēc nepārtikas preču mazumtirgotājiem ieteicams regulāri sekot līdzi savai iepirkuma varai pret piegādātājiem. To var īstenot, ieviešot riska novērtēšanas mehānismus, kas ļauj ar standartizētiem jautājumiem ātri un efektīvi novērtēt, vai pret piegādātāju pastāv iepirkuma vara un tāpēc jāievēro NTPAL 6. panta prasības.
No atziņām, kas paustas Senāta Administratīvo lietu departamenta 01.02.2022. spriedumā lietā Nr. SKA-54/2022,4 secināms – Konkurences padomei, vērtējot pārkāpumu, nav jāvērtē, vai faktiski pastāv iepirkuma vara, jo no termina skaidrojuma un NTPAL 1. panta 4. punkta definīcijas izriet, ka likums piemērojams jebkuram mazumtirgotājam. Šeit ir redzama atšķirība no nepārtikas preču mazumtirgotāja termina izpratnes, jo atbilstoši NTPAL 1. panta 5. punktam likums būs piemērojams tikai tiem nepārtikas preču mazumtirgotājiem, kam ir iepirkuma vara.
NTPAL mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varu pret piegādātāju, savukārt minētajā spriedumā norādīts, ka likuma mērķim pretēja būtu tādu mazumtirgotāju sodīšana, kuriem šāda iepirkuma vara nemaz nepiemīt un kuri konkrētus līguma noteikumus panākuši pušu vienlīdzīgās pozīcijās balstītas vienošanās ceļā. Tādēļ jāpievērš uzmanība tam, ka arī lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāju nedrīkst sodīt, ja tam nav faktiskas iepirkuma varas pret piegādātāju. Tomēr Senāta paustā atziņa ir vērtējama kritiski, jo tā norāda uz augstu pierādīšanas nastu.
Konstatējot godīgas tirdzniecības prakses pārkāpumu, Konkurences padome lemj par pārkāpuma konstatēšanu un tiesiskā pienākuma uzlikšanu, naudas sodu vai brīdinājumu. Naudas sodu aprēķina atbilstoši Konkurences likumam, un tā aprēķināšanas kārtību nosaka 29.03.2016. MK noteikumi Nr. 179.
Ieviešot riska noteikšanas mehānismus un regulāri sekojot līdzi savai ietekmei, kā arī dažos gadījumos pievēršot uzmanību, vai pēdējā finanšu gada apgrozījums nav pārsniedzis NTPAL noteikto limitu, ir iespējams pilnvērtīgi attīstīt biznesu, neierobežojot sevi ar neattiecināmām normatīvo aktu prasībām, vai gluži pretēji – ir iespējams laikus apzināties nepieciešamību ievērot NTPAL un rīkoties saskaņā ar to, tādējādi izvairoties no Konkurences padomes piemērotā soda.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.
2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija publicēja Transfertcenu (TC) direktīvas projektu, lai saskaņotu TC prasības ES ietvaros. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, noteiktā apjomā tiek piemērotas ESAO TC noteikšanas vadlīniju rekomendācijas, Komisija ar jauno direktīvu cenšas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot dalībvalstīm piemērot vienādus TC noteikšanas standartus. Ja jaunos noteikumus apstiprinās ierosinātajā formā, tad dalībvalstu tiesību aktos tos ieviesīs līdz 2025. gada 31. decembrim un tie būs jāpiemēro ar 2026. gada 1. janvāri.
Septembra beigas bijušas ražīgas ne vien lauksaimniekiem, bet arī ministrijām. Finanšu ministrija (FM) rosinājusi veikt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), ietverot tās divos grozījumu projektos. Šajā rakstā – par attaisnoto izdevumu groza papildināšanu ar jauniem produktiem, attālinātā darba kompensācijām un citām ar IIN neapliekamo ienākumu grupām, kam palielināts atbrīvojuma slieksnis, kas provizoriski stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).