Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.

2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija publicēja Transfertcenu (TC) direktīvas projektu, lai saskaņotu TC prasības ES ietvaros. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, noteiktā apjomā tiek piemērotas ESAO TC noteikšanas vadlīniju rekomendācijas, Komisija ar jauno direktīvu cenšas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot dalībvalstīm piemērot vienādus TC noteikšanas standartus. Ja jaunos noteikumus apstiprinās ierosinātajā formā, tad dalībvalstu tiesību aktos tos ieviesīs līdz 2025. gada 31. decembrim un tie būs jāpiemēro ar 2026. gada 1. janvāri.

Septembra beigas bijušas ražīgas ne vien lauksaimniekiem, bet arī ministrijām. Finanšu ministrija (FM) rosinājusi veikt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), ietverot tās divos grozījumu projektos. Šajā rakstā – par attaisnoto izdevumu groza papildināšanu ar jauniem produktiem, attālinātā darba kompensācijām un citām ar IIN neapliekamo ienākumu grupām, kam palielināts atbrīvojuma slieksnis, kas provizoriski stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.