Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) darījumus pamatoti uzskata par vienu no ekonomikas aktivitātes indikatoriem – jo lielāka interese par ieguldīšanu biznesā, tā pārpirkšanu, apvienošanu, jo dinamiskāk attīstās ekonomika. 2021. gads šajā ziņā bija pēdējo gadu rekordists gan darījumu skaita, gan apjoma ziņā (Baltijā notika par 48% vairāk darījumu), bet 2022. gadā M&A temps ģeopolitisku norišu dēļ ir krities. Daļa no darījumiem notiek, citi pagaidām ir iepauzēti, un uzņēmēji gatavojas brīdim, kad ekonomikā atgriezīsies paredzamāki un stabilāki laiki. Tā kā sekmīga M&A darījuma norisei ir nepieciešama sagatavošanās, šis ir piemērots laiks, lai paveiktu mājasdarbus, domājot par nākamo ekonomikas aktivitātes ciklu.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā un MK 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar atbrīvojumiem elektrībai, kas tiešā veidā nodrošina elektroenerģijas ražošanas procesu.
Pateicoties lielajai interesei par pērn novembrī notikušo PwC’s Academy ievadlekciju PwC Digitālās akadēmijas satura apskatam (joprojām pieejama videoierakstā), janvārī aizsākām PwC’s Digital Academy Latvija trīs vebināru ciklu vadītājiem, grāmatvežiem, uzskaitvežiem un visiem, kas ikdienā strādā ar datiem, atskaitēm un tipveida procesiem.
Labprāt dalāmies ar vebināros apskatītajām tēmām ar mūsu MindLink.lv lasītājiem.
Iepriekšējā rakstā (27.09.2022.) apskatījām, kas ir Power Query un kāpēc to izmantot, kā arī sniedzām nelielu ieskatu par rīka piedāvātajām iespējām. Šajā rakstā aplūkosim ieguvumus no Power Query izmantošanas datu salīdzināšanai, jo jau nākošajā PwC’s Digital Academy Latvija vebinārā 23. februārī dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kā praktiski izveidot dažāda veida datu salīdzināšanas sagataves.
Viena no šobrīd ražotāju vai vairumtirgotāju iecienītām patērētājus stimulējošām programmām ir naudas atmaksa (cashback). Tā var izpausties kā ražotāja (arī vairumtirgotāja) veikta noteiktas naudas summas atmaksa gala patērētājam par tā ražotas (izplatītas) noteiktas preces iegādi. Atmaksas summa var būt fiksēta cena par konkrētu preci vai izteikta procentos no pirkuma vērtības. Atmaksa var izpausties arī kā ražotāja izplatīts atlaides kupons, ko gala pircējs izmanto pie mazumtirgotāja, kurš savukārt vēršas pie ražotāja kupona kompensēšanai. Šāda kārtība tiešā veidā stimulē gala patērētāja izvēli, jo ražotāja piešķirtā atlaide neakumulējas tirdzniecības ķēdē, bet nonāk tieši pie gala patērētāja. Tā kā daudzu uzņēmumu darbība plešas pāri Latvijas robežām, atlaidi var piešķirt arī citu dalībvalstu pircējiem. Šajā rakstā – par to, vai ražotāja (vairumtirgotāja) veiktā naudas atmaksa gala pircējam atstāj iespaidu uz ražotāja (vairumtirgotāja) maksājamo PVN.
Šā gada 19. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts par grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL), kas paredz pagarināt gada pārskatu (GP) iesniegšanas termiņus mazajām sabiedrībām. Paredzēts, ka grozījumi attieksies uz GP, ko sagatavo par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un turpmāk. Paredzētais termiņa pagarinājums ir viens mēnesis.
2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.
Uzņēmumi arvien aktīvāk cenšas radīt dažādību un iekļaujošu darba vidi saviem darbiniekiem. Viens no instrumentiem, kā to īsteno, ir darbinieku aptaujas, kurās citstarp iekļauj jautājumus par seksuālo orientāciju, reliģisko pārliecību, veselības stāvokli un citu sensitīvu informāciju, kas nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai. Bieži vien iegūtie dati nerada cerēto rezultātu, tieši pretēji – palielina diskrimināciju darba vidē vai pat rada uzņēmumam milzīgas finanšu sekas. Šajā rakstā – par to, kam pievērst uzmanību, veicot darbinieku aptaujas, kurās tiek iekļauti dažādības un iekļaujošas darba vides jautājumi.
Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, jānodrošina tajos tirgus cenu principa ievērošana neatkarīgi no tā, vai darījumu partneri ir Latvijas vai ārvalsts nodokļu rezidenti. Tirgus cenu princips savā būtībā nosaka to, ka uzņēmumam, veicot salīdzināmus darījumus salīdzināmos apstākļos, jāgūst salīdzināmi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar saistītu vai nesaistītu darījumu partneri. Pamatā uzņēmumi to apzinās un izprot, tomēr pastāv dažādi fakti un apstākļi, kas apgrūtina šīs prasības sekmīgu īstenošanu “reāllaikā”, jo nereti pirms darījuma veikšanas vai tā īstenošanas brīdī uzņēmumiem nav pietiekamas informācijas par tirgus cenām, kādas salīdzināmos darījumos piemēro nesaistīti darījumu partneri. Talkā var nākt TC korekcija, kas ne vienmēr ir tik “sāpīga”, kā sākotnēji varētu šķist. Šajā rakstā – par TC korekciju, ko uzņēmums var veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, koriģējot apliekamo bāzi.
Ģimenes strīdi bieži ir sarežģīts emocionāls process, kas skar vairākas tiesību jomas. Viens no jautājumiem, par ko bieži rodas domstarpības šķirti dzīvojošiem vecākiem, ir par to, kam pienākas likumā noteiktie nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošo bērnu. Atbilde nav tik viennozīmīga, taču tiesu prakse vieš skaidrību izvērtējamos kritērijos.
Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.
Jauns gads – jauns sākums! Kā ierasts, šajā rakstā apkopota informācija par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas jāņem vērā 2023. gadā, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), solidaritātes nodokli (SN) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no darbinieka algas.
Pārrobežu darījumu transfertcenu vērtēšanā nodokļu maksātāji plaši izmanto pasaulē atzītas analīzes metodes, ar kuru palīdzību tiek pamatota cenu atbilstība tirgus vērtībām. Visprecīzākās metodes izvēle ir atkarīga no darījuma ekonomiskās būtības un ticamas informācijas pieejamības. Nereti tieši ierobežotā piekļuve salīdzināmu datu kopai kļūst par nepārvaramu šķērsli konkrētas metodes piemērošanā. Šajā rakstā – par datu izmantošanas problemātiku, starptautisko praksi un iespējamiem risinājumiem salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes (SNCM) izmantošanas gadījumā.
Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.
Šā gada 13. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus spēkā esošajos MK 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656, nosakot jaunu minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību. Grozījumi stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra.
Strauji tuvojas gada beigas, tātad arī gada pārskata sagatavošanas laiks. Kā zināms, iepriekšējos divus gadus pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par trim mēnešiem, kas deva ilgāku laiku sagatavot gada pārskatus. Balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, šogad gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājums nav plānots. Šajā rakstā – atgādinājums par to, kam jāpievērš uzmanība, sagatavojot gada pārskatu, t.sk. vai ir nepieciešama gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude.
Mūsdienās ļoti populāras ir dažādas programmas ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, ceļot programmas darbinieku ražīgumu, veicinot pircēju lojalitāti u.c. Pārrobežu programmas tiek realizētas arī Latvijā, un to nodokļu jautājumi ir ļoti aktuāli, kā arī sarežģīti. Šajā rakstā – par darbinieku motivācijas programmu saistībā ar neseno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu jautājumā par PVN.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) šā gada novembrī publicēja savstarpējās saskaņošanas procedūras (SSP) 2021. gada statistiku. Tā aptver 127 jurisdikcijas un praktiski visas SSP lietas pasaulē. Šajā rakstā aplūkosim globālās SSP tendences 2021. gadā, pētīsim statistiku Latvijā un analizēsim, kā Latvijas pagājušā gada statistika atbilst globālajām tendencēm.
Šā gada 8. oktobrī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (turpmāk – “Regula”). Tās mērķis ir noteikt pasākumu kopumu, kas veicinātu dalībvalstu energoapgādi un mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem un dalībvalstu ekonomiku. Kopumā Regula nosaka dalībvalstīm pienākumu ieviest vairākas pasākumu grupas, par kurām detalizētāk – šajā rakstā.
Šā gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi, kas paredz izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Šis ir mūsu raksta “2022. gada nogalē steidz pieņemt IIN likuma grozījumus” turpinājums, lai par tiem informētu MindLink.lv abonentus. Izmaiņas IIN likumā ietekmē arī citu likumu regulējumu, tāpēc šā gada 10. novembrī saskaņošanai ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju tika nosūtīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 5. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti nerezidentiem veicamie maksājumi, no kuriem izmaksas brīdī jāietur UIN. Savukārt 2. panta otrajā daļā ir uzskaitītas personas, kuras UIN nemaksā. Praksē ir radies jautājums, vai UIN nemaksātājiem ir pienākums to ieturēt no maksājumiem nerezidentiem. Šajā rakstā atbildam uz jautājumu.
Atmetot skaļās frāzes par masveida atlūgumiem un sīvo cīņu par talantiem, aicinām palūkoties uz investīcijām darbiniekos no dažiem ļoti piezemētiem un racionāliem skatpunktiem. Atsaucoties uz vairākiem PwC veiktiem pētījumiem, iespējams, atradīsies kāds labs arguments budžeta plānošanas procesā par labu investīcijām uz darbiniekiem vērstās iniciatīvās.
Strādājot pie nefinanšu paziņojumu jeb ilgtspējas pārskatu izstrādes, dažādas vadlīnijas un standarti mudina uzņēmumus identificēt un uzrunāt savas dažādās ietekmes puses, lai ar tām sadarbotos nefinanšu paziņojumu izstrādes gaitā. Vēl svarīgāk ir veidot sadarbību tā, lai ņemtu vērā šo ietekmes pušu viedokļus un redzējumu, kad tiek noteikti uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības galvenie virzieni un sasniedzamie mērķi.
Praksē starptautiskas uzņēmumu grupas mēdz centralizēt funkcijas, piemēram, atbalsta funkcijas kādā no ekonomiski svarīgiem un izdevīgiem reģioniem. Īpaši interesanti gadījumi transfertcenu (TC) noteikšanas un vērtēšanas praksē ir saistīti ar grupas izplatītājiem (starpniekiem), kuri centralizēti veic saražoto preču iegādes no grupas ražotājiem un tās pārdod tālāk grupas vairumtirgotājiem. Šajā rakstā – par TC izaicinājumiem šādos ekonomiski saistītos vienas globālās piegādes ķēdes darījumos.
Uzņēmējiem joprojām ir jautājumi par sankciju noteiktajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz turpmāko sadarbību ar esošajiem un jauniem klientiem. Kopš Krievijas šā gada 24. februārī veiktā iebrukuma Ukrainā ES ir noteikusi vairākas sankciju paketes. Šajā rakstā – par 6. oktobrī pieņemto astoto paketi.
Vairāki likuma “Par nodokļiem un nodevām” panti definē nodokļu maksātāja (NM) pienākumus. 15.2 pants nosaka pienākumu NM sagatavot vietējo transfertcenu (TC) dokumentāciju 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un atkarībā no apstākļu kopuma pārskata periodā iesniegt to VID:
1. situācija – 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām; vai
2. situācija – mēneša laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas.
Šis raksts domāts tieši jums, ja ir interese uzzināt par būtisku atvieglojumu 2. situācijā, proti, NM tiesībām pārskatīt sagatavoto vietējo TC dokumentāciju reizi trijos gados, ja tiek ievērots atsevišķs nosacījums, un ar vienu ikgadēju prasību, kas jāizpilda.