Šā gada 26. novembrī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) savā spriedumā lietā C‑787/18 (Sögård Fastigheter AB) vērtējusi pienākumu koriģēt priekšnodokli par kapitālieguldījumu precēm nekustamā īpašuma (“NĪ”) piegādes darījumā, kā arī to, kurai darījuma pusei ir šis pienākums. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Šā gada 3. marta un 12. maija Īsziņās informējām, ka ES plāno vienkāršot PVN piemērošanu e-komercijā un Latvija plāno grozīt PVN likumu attiecībā uz e-komerciju. Šajā rakstā – par aktualitātēm izmaiņu ieviešanā un e-komercijas attīstību Lielbritānijā.
Kompensācijas maksām PVN nepiemēro, bet kā lai zina, vai summa, kas jāmaksā, ja klients savas vainas dēļ izbeidz terminētu pakalpojuma līgumu, ir līgumsods, izdevumu kompensācija vai atlīdzība par sniegtu pakalpojumu? Metodiskajā materiālā “Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu” VID skaidro, ka PVN nav jāpiemēro līgumsodam, drošības naudai un rokasnaudai, kā arī izdevumu kompensācijai, ja tā nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu. Šajā rakstā – par diviem Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumiem, kuri skaidro, kā vērtēt, vai saņemtā kompensācija pēc būtības tomēr nav atlīdzība par sniegtu pakalpojumu.
VID turpina darbu pie Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (“EDS”) modernizācijas un ar šā gada 22. jūliju ir ieviesis jaunu risinājumu – servisu saskarni Application Programming Interface (“API”). Šī risinājuma mērķis ir vienkāršot deklarāciju iesniegšanas procesu uzņēmumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Šajā rakstā – par EDS API izmantošanas iespējām.
Šā gada 2. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pasludināja spriedumu lietā C-835/18 (SC Terracult SRL). Strīds bija par nodokļu administrācijas atteikumu ļaut PVN maksātājam labot rēķinus pēc nodokļu administrācijas veiktās nodokļu pārbaudes, kuras rezultātā bija aprēķināts valsts budžetā papildus maksājamais nodoklis, tādējādi liedzot šim PVN maksātājam tiesības uz nodokļa atmaksu. Nodokļu administrācijas lēmums bija galīgs, jo PVN maksātājs bija tam piekritis. PVN maksātājs vēlējās labot rēķinus, pamatojoties uz jauniem faktiem, kuri nodokļu administrācijas lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, bet kuru rezultātā strīdus darījumiem tika piemērota nodokļa apgrieztā maksāšana.
Ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz daudzu uzņēmumu darbību, šā gada 14. jūlijā Ministru kabinets (“MK”) pieņēma noteikumus, kas paredz piešķirt 19,2 miljonu eiro atbalstu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem un 51 miljonu eiro atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, kuru finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājies Covid-19 izplatības dēļ. MK noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. Atbalstu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (“LIAA”). LIAA atbalstu piešķirs pieejamā finansējuma ietvaros, ievērojot pieteikumu iesniegšanas secību. Atbalsts tiks sniegts kā grants darbinieku algu samaksas kompensēšanai.
Šā gada 11. jūnija spriedumā Eiropas Savienības Tiesa (EST) atbild uz Rumānijas tiesas prejudiciālajiem jautājumiem, vai preču pārvietošana uz citu dalībvalsti jāuzskata par pielīdzināmu preču piegādei ES teritorijā un vai PVN identifikācijas numura esība vai identificēšanās nepieciešamība liedz tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu citā dalībvalstī saskaņā ar 9. direktīvu. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Mūsu 2019. gada 10. septembra rakstā “VID piedziņas vēršana pret nodokļu parādnieka darījumu partneriem” stāstījām par VID rīcību, apturot komersantu saimniecisko darbību, kas tika pamatots ar komersanta darījuma partnera nodokļu nemaksāšanu. Jaunākajās tiesvedībās VID ir zaudējis strīdos par komersantu saimnieciskās darbības apturēšanu gadījumos, kad tie bija atteikušies sniegt VID informāciju par citu nodokļu maksātāju – darījumu partneri, kā arī kad komersants bija atteicies maksāt sava darījumu partnera nodokļu parādu pēc VID pieprasījuma. Šajā rakstā – par šādu strīdu būtiskajiem aspektiem.
Ar Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu noteiktā PVN piemērošanas kārtība finanšu un apdrošināšanas (“FA”) sektorā, kura paredz PVN atbrīvojumu FA pakalpojumiem bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai, ir palikusi nemainīga kopš 1977. gada. Neatskaitāmais priekšnodoklis rada papildu izmaksas FA sektora dalībniekiem un arī to klientiem. No savas pieredzes varam teikt, ka finanšu sektorā attiecībā uz PVN piemērošanu pastāv juridiskā nenoteiktība un augstas administratīvās izmaksas saistībā ar PVN normu piemērošanu. Novecojušās pakalpojumu definīcijas apgrūtina finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem gūt skaidru priekšstatu par PVN atbrīvojuma piemērošanu. Trūkst instrumentu neatskaitāmā priekšnodokļa sloga mazināšanai. Šajā rakstā – sīkāk par to, vai FA sektorā gaidāmas izmaiņas.
Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurā paredzēts pārņemt trīs Padomes direktīvas par PVN piemērošanu e-komercijas jomā, paplašinot spēkā esošo īpašo PVN režīmu piemērošanu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai teritorijām. Iepriekš jau bijām rakstījuši par gaidāmajām izmaiņām ES dalībvalstīs PVN piemērošanai e-komercijā ar 2021. gadu.
Kā jau esam norādījuši iepriekš publicētajā rakstā “Risinājumi nodokļu jomā Covid-19 radīto seku novēršanai,” gan PVN likums, gan judikatūrā paustās atziņas ļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja apliekamā persona iegādājusies preces vai pakalpojumus ar PVN, bet objektīvu iemeslu dēļ vairs neveic plānoto darbību, projekta realizāciju, preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem. Šajā rakstā – par 24. aprīlī publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kuros VID analizējis PVN piemērošanu atsevišķās situācijās, ar kurām šobrīd visbiežāk saskaras uzņēmēji.
