Mūsu 2019. gada 10. septembra rakstā “VID piedziņas vēršana pret nodokļu parādnieka darījumu partneriem” stāstījām par VID rīcību, apturot komersantu saimniecisko darbību, kas tika pamatots ar komersanta darījuma partnera nodokļu nemaksāšanu. Jaunākajās tiesvedībās VID ir zaudējis strīdos par komersantu saimnieciskās darbības apturēšanu gadījumos, kad tie bija atteikušies sniegt VID informāciju par citu nodokļu maksātāju – darījumu partneri, kā arī kad komersants bija atteicies maksāt sava darījumu partnera nodokļu parādu pēc VID pieprasījuma. Šajā rakstā – par šādu strīdu būtiskajiem aspektiem.
Ar Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu noteiktā PVN piemērošanas kārtība finanšu un apdrošināšanas (“FA”) sektorā, kura paredz PVN atbrīvojumu FA pakalpojumiem bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai, ir palikusi nemainīga kopš 1977. gada. Neatskaitāmais priekšnodoklis rada papildu izmaksas FA sektora dalībniekiem un arī to klientiem. No savas pieredzes varam teikt, ka finanšu sektorā attiecībā uz PVN piemērošanu pastāv juridiskā nenoteiktība un augstas administratīvās izmaksas saistībā ar PVN normu piemērošanu. Novecojušās pakalpojumu definīcijas apgrūtina finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumiem gūt skaidru priekšstatu par PVN atbrīvojuma piemērošanu. Trūkst instrumentu neatskaitāmā priekšnodokļa sloga mazināšanai. Šajā rakstā – sīkāk par to, vai FA sektorā gaidāmas izmaiņas.
Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurā paredzēts pārņemt trīs Padomes direktīvas par PVN piemērošanu e-komercijas jomā, paplašinot spēkā esošo īpašo PVN režīmu piemērošanu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai teritorijām. Iepriekš jau bijām rakstījuši par gaidāmajām izmaiņām ES dalībvalstīs PVN piemērošanai e-komercijā ar 2021. gadu.
Kā jau esam norādījuši iepriekš publicētajā rakstā “Risinājumi nodokļu jomā Covid-19 radīto seku novēršanai,” gan PVN likums, gan judikatūrā paustās atziņas ļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja apliekamā persona iegādājusies preces vai pakalpojumus ar PVN, bet objektīvu iemeslu dēļ vairs neveic plānoto darbību, projekta realizāciju, preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem. Šajā rakstā – par 24. aprīlī publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kuros VID analizējis PVN piemērošanu atsevišķās situācijās, ar kurām šobrīd visbiežāk saskaras uzņēmēji.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Daudzās valstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir strauji samazinājusies, tādēļ tās cenšas ieviest ārkārtas nodokļu politikas pasākumus kaitējuma ierobežošanai un uzņēmumu aizsardzībai. Krīzes ietekmes mazināšanai būtiski ir reaģēt ātri. Šajā rakstā – sīkāk par nodokļu politikas pasākumiem Eiropā un Latvijā.
Lai gan VID jau bija mainījis savu praksi attiecībā uz PVN piemērošanu lietotu auto nomaksas pirkuma (līzinga) līgumu izbeigšanas gadījumos, šajā rakstā aplūkosim Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. aprīļa spriedumā (lieta Nr. A420404414, SKA-54/2019) paustās atziņas, kuras var noderēt, vērtējot PVN piemērošanu citās situācijās.
Padomes 2018. gada 4. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1912, kura konkretizē dokumentu (pierādījumu) kopumu, kas apliecina PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādei citas dalībvalsts nodokļa maksātājam. Šajā rakstā sniegtas atbildes uz atsevišķiem regulas praktiskās piemērošanas jautājumiem.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas ilgtermiņa apņemšanos izveidot galīgo PVN sistēmu, kas būtu vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu, ar 2021. gada 1. janvāri uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, būs vienkāršāk izpildīt savas PVN saistības, pateicoties “vienas pieturas aģentūrai,” kas mazinās PVN slogu un šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām PVN piemērošanā e-komercijā ar 2021. gadu.
Starptautiskie tirdzniecības noteikumi jeb Incoterms paredz atbildības, pienākumu un izmaksu sadali starp pircēju un pārdevēju starptautiskos preču piegādes līgumos. 2019. gada 10. septembrī Starptautiskā tirdzniecības palāta publicēja šo noteikumu jaunāko versiju Incoterms 2020, kura stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Šajā versijā ir pārskatīti Incoterms 2010 noteikumi, lai skaidri un precīzi atspoguļotu mūsdienu tirdzniecības praksi. Šajā rakstā – par būtiskām Incoterms izmaiņām.
PwC un Pasaules Bankas grupas veidotais pārskats Paying Taxes 2020 liecina, ka tehnoloģiju izmantošana visā pasaulē ir ievērojami atvieglojusi nodokļu saistību izpildi. Pārskatā uzsvērts, ka valstīs, kurās nodokļu administrācija ieviesusi tehnoloģiskus risinājumus, ir radītas būtiskas priekšrocības nodokļu maksātājiem. Piemēram, Brazīlijā un Vjetnamā nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks sarucis par 23%, bet citās valstīs būtiski samazinājies nodokļu maksājumu skaits.
Pakalpojuma sniegšanas vieta jāzina tā sniedzējam, lai noteiktu, kurā valstī maksājams PVN un vai ārvalstī jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Pakalpojuma sniegšanas vieta jāzina arī tā saņēmējam, lai noteiktu, vai tam jāmaksā nodoklis par šo pakalpojumu. Šajā rakstā – par pakalpojuma saņēmēja statusu, kā arī par sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincipiem un izņēmumiem.
