Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Daudzās valstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir strauji samazinājusies, tādēļ tās cenšas ieviest ārkārtas nodokļu politikas pasākumus kaitējuma ierobežošanai un uzņēmumu aizsardzībai. Krīzes ietekmes mazināšanai būtiski ir reaģēt ātri. Šajā rakstā – sīkāk par nodokļu politikas pasākumiem Eiropā un Latvijā.
Lai gan VID jau bija mainījis savu praksi attiecībā uz PVN piemērošanu lietotu auto nomaksas pirkuma (līzinga) līgumu izbeigšanas gadījumos, šajā rakstā aplūkosim Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. aprīļa spriedumā (lieta Nr. A420404414, SKA-54/2019) paustās atziņas, kuras var noderēt, vērtējot PVN piemērošanu citās situācijās.
Padomes 2018. gada 4. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1912, kura konkretizē dokumentu (pierādījumu) kopumu, kas apliecina PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādei citas dalībvalsts nodokļa maksātājam. Šajā rakstā sniegtas atbildes uz atsevišķiem regulas praktiskās piemērošanas jautājumiem.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas ilgtermiņa apņemšanos izveidot galīgo PVN sistēmu, kas būtu vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu, ar 2021. gada 1. janvāri uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, būs vienkāršāk izpildīt savas PVN saistības, pateicoties “vienas pieturas aģentūrai,” kas mazinās PVN slogu un šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām PVN piemērošanā e-komercijā ar 2021. gadu.
Starptautiskie tirdzniecības noteikumi jeb Incoterms paredz atbildības, pienākumu un izmaksu sadali starp pircēju un pārdevēju starptautiskos preču piegādes līgumos. 2019. gada 10. septembrī Starptautiskā tirdzniecības palāta publicēja šo noteikumu jaunāko versiju Incoterms 2020, kura stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Šajā versijā ir pārskatīti Incoterms 2010 noteikumi, lai skaidri un precīzi atspoguļotu mūsdienu tirdzniecības praksi. Šajā rakstā – par būtiskām Incoterms izmaiņām.
PwC un Pasaules Bankas grupas veidotais pārskats Paying Taxes 2020 liecina, ka tehnoloģiju izmantošana visā pasaulē ir ievērojami atvieglojusi nodokļu saistību izpildi. Pārskatā uzsvērts, ka valstīs, kurās nodokļu administrācija ieviesusi tehnoloģiskus risinājumus, ir radītas būtiskas priekšrocības nodokļu maksātājiem. Piemēram, Brazīlijā un Vjetnamā nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks sarucis par 23%, bet citās valstīs būtiski samazinājies nodokļu maksājumu skaits.
Pakalpojuma sniegšanas vieta jāzina tā sniedzējam, lai noteiktu, kurā valstī maksājams PVN un vai ārvalstī jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Pakalpojuma sniegšanas vieta jāzina arī tā saņēmējam, lai noteiktu, vai tam jāmaksā nodoklis par šo pakalpojumu. Šajā rakstā – par pakalpojuma saņēmēja statusu, kā arī par sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincipiem un izņēmumiem.
Ar 2020. gadu stāsies spēkā 2018. gada 4. decembra Padomes īstenošanas regula (ES) 2018/1912, ar ko attiecībā uz dažiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011. Tā kā dalībvalstis ir izvirzījušas dažādus priekšnoteikumus šo atbrīvojumu piemērošanai, radot sarežģījumus un juridisko nenoteiktību uzņēmumiem, jaunā regula konkretizē un saskaņo nosacījumus, kas jāizpilda, lai piemērotu atbrīvojumu.
Patiesās darījuma būtības slēpšana jeb aizstāšana ar citu darījumu nolūkā gūt nodokļu priekšrocības nav neparasts gadījums, kuru nācies izšķirt tiesai. Šoreiz aplūkojamais spriedums pasludināts par labu VID, atzīstot, ka nodokļu maksātājs nepamatoti atskaitījis priekšnodokli saskaņā ar darījuma partnera noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo šie darījumi uzskatāmi par uzņēmuma pāreju, ko neapliek ar PVN.
Iepriekš rakstījām, ka Augstākā tiesa (AT) lūgusi Eiropas Savienības Tiesu (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID, kurā skatīts jautājums par pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu iespējamu pārkāpumu saistībā ar tiesībām atskaitīt samaksāto priekšnodokli. Šajā rakstā – par EST spriedumu lietā C-329/18, kuras apstākļi sīkāk aprakstīti MindLink 2018. gada 19. septembra rakstā.
Šā gada 18. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Finanšu ministrijas iesniegtais projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 969. Šajā rakstā – par plānotajiem grozījumiem, kas drīzumā tiks izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē.
