Vai zemes īpašniekam – VID reģistrētam PVN maksātājam – ir tiesības zemes piespiedu nomas attiecībās prasīt nodokļa samaksu? Un vai PVN summa ir iekļaujama nomas maksā vai arī maksājama papildus tai? Par to – šajā rakstā.
Civillietas izskatīšana Senātā
Šā gada aprīlī Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu par zemes piespiedu nomas maksas parāda un aprēķināmās PVN summas piedziņu no ēkas īpašniekiem.
Izskatāmajā lietā Senāts norādīja, ka PVN maksāšanas saistība ir publiski tiesiska attiecība starp valsti un zemes īpašnieku, nevis starp valsti un ēku īpašniekiem vai starp zemes īpašnieku un ēkas īpašniekiem. Senāts atzīst, ka PVN likums nav piemērojams, lai viens privāto tiesību subjekts prasītu nodokļa samaksu no cita privāto tiesību subjekta.
Senāts norāda, ka šo kārtību neietekmē PVN maksāšanas pienākuma ekonomiskā būtība, proti, apstāklis, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs parasti šo savu publiski tiesisko saistību pret valsti ekonomiskā nozīmē kompensē, pievienojot preces vai pakalpojuma tīrajai ekonomiskajai vērtībai kompensāciju par maksājamo PVN, ko parasti samaksā gala patērētājs (princips “nodoklis ietverts cenā”). Senāts atzīst, ka PVN maksātājs var vienīgi prasīt samaksu par preci vai pakalpojumu, kurā ietverta nodokļa samaksai nepieciešamā summa, taču viņš nevar prasīt PVN no pircēja.
Senāts uzskata, ka likumdevējs nav vēlējies piešķirt zemes īpašniekam tiesības prasīt no ēkas īpašniekiem kompensāciju par maksājamo PVN papildus likumā noteiktajai maksimāli pieļaujamajai nomas maksai.
No šīm Senāta atziņām pēc būtības secināms, ka atbilstoši pastāvošajām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un zemes īpašnieku, tam ir pienākums samaksāt valstij PVN par zemes nomas darījumu, bet nav tiesību prasīt no ēkas īpašniekiem maksāt nodokli papildus likumā noteiktajai nomas maksai.
Šādas Senāta atziņas nostāda zemes īpašnieku īpaši nelabvēlīgā situācijā, liekot tam maksāt PVN no savas kabatas.
Tomēr četri senatori šajā lietā pauda atšķirīgas domas par būtiskiem PVN jautājumiem un nepiekrita spriedumā paustajai atziņai, ka PVN likums nav piemērojams, lai viens privāto tiesību subjekts prasītu nodokļa samaksu no cita privāto tiesību subjekta. Savu viedokli šie senatori pamatoja ar Padomes Direktīvā 2006/112/EK ietverto regulējumu,
1 kā arī atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) judikatūru
2 un PVN maksāšanas sistēmas funkcionēšanas pamatprincipiem, norādot, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs PVN iekasēšanā pēc būtības darbojas kā “kasieris” valsts uzdevumā, un šādu pienākumu tam uzliek likums.
3
Tādējādi, lai zemes īpašnieks varētu izpildīt savu pienākumu pret valsti, tam privāttiesisko attiecību ietvaros PVN vispirms jāiekasē no darījuma partnera, kas zemes nomas attiecībās ir zemes gabala nomnieks, bet piespiedu nomas gadījumā – daudzdzīvokļu mājas īpašnieki.
Senatoru mazākums nepiekrita spriedumā paustajai nostājai, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajā daļā noteiktajā nomas maksā ir ietverts PVN. Savu pozīciju senatori pamatoja ar atbilstošām Satversmes tiesas atziņām,
4 kā arī ar VID skaidrojumu par zemes piespiedu nomas darījumu, kas PVN likuma izpratnē ir apliekams darījums.
5
No šiem faktiem izriet, ka minētā likuma norma neietver PVN. Proti, ja iznomātājs ir VID reģistrēts PVN maksātājs, tad papildus paredzētajai zemes gabala nomas maksai jāmaksā arī PVN.
Apkopojot minēto, secināms, ka pastāvošais tiesiskais regulējums PVN maksāšanai zemes piespiedu nomas darījumos objektīvi vērtējams kā netaisnīgs, jo –
- rada nevienlīdzību starp daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem, kura atrodas uz zemes, kas pieder ar PVN apliekamai personai, un tiem, kuru māja atrodas uz zemes, kas pieder neapliekamai personai;
- ir apšaubāma piespiedu nomas maksas aplikšanas ar PVN atbilstība ES tiesību normām.
Vērtējot direktīvas regulējumu darījumiem, kam piemērojami atbrīvojumi no PVN, pastāv pamatotas šaubas, vai direktīva ļauj dalībvalstij vispār neatbrīvot no PVN maksāšanas pienākuma visa veida nekustamā īpašuma iznomāšanas darījumus, īpaši tādus darījumus kā zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes piespiedu noma.
Tāpēc loģiski ir tas, ka Satversmes tiesa, kura šobrīd skata šo lietu, ir uzdevusi jautājumu EST prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, kas pēc loģikas un atsevišķo senatoru domām bija jāizdara Senātam, izšķirot šo strīdu.
Ceram, ka EST nolēmums beidzot viesīs skaidrību, vai zemes piespiedu nomas maksai ir piemērojams PVN, un ja ir, tad kādā veidā.
Sekosim līdzi šīs tēmas attīstības gaitai.
____________________________________________________
5 VID 2014. gada 1. augusta uzziņa Nr. 8.11-20/631491
