Šā gada 26. novembrī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) savā spriedumā lietā C‑787/18 (Sögård Fastigheter AB) vērtējusi pienākumu koriģēt priekšnodokli par kapitālieguldījumu precēm nekustamā īpašuma (“NĪ”) piegādes darījumā, kā arī to, kurai darījuma pusei ir šis pienākums. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Latvijas likumvide
Latvijā nav ieviesta izvēles norma, kas ļautu, pārdodot NĪ bez PVN, nekoriģēt atskaitīto priekšnodokli par NĪ pārbūvi tikai ar nosacījumu, ka nākamais īpašnieks plāno izmantot to apliekamiem darījumiem. Tomēr korekcijas var neveikt, ja NĪ ir nodots uzņēmuma pārejas vai ieguldīšanas rezultātā. Šeit varētu noderēt tiesas vērtējums par to, kurai darījuma pusei ir pienākums veikt korekcijas, ja pircēja vainas dēļ neizpildās korekcijas neveikšanas nosacījumi.
Strīda būtība
2012. gadā Zviedrijas akciju sabiedrība iegādājās NĪ no personas, kas bija izmantojusi Zviedrijā ieviesto izvēles iespēju aplikt ar PVN īres pakalpojumus. Īres pakalpojuma aplikšana iepriekšējam īpašniekam deva tiesības atskaitīt priekšnodokli par ēkas pārbūvi. NĪ pārdošanai PVN netika piemērots.
Zviedrijas PVN likums nosaka, ka NĪ atsavināšanas gadījumā brīva izvēle maksāt PVN joprojām ir arī pircējam, sākot ar īpašuma pārņemšanas dienu, un tas aizstāj agrāko īpašnieku saistībā ar visām tā likumiskajām tiesībām un pienākumiem.
Sabiedrība izīrēja NĪ ar PVN, bet 2013. gadā pārdeva to divām fiziskām personām, kuras neplānoja to izmantot apliekamu darījumu veikšanai. Zviedrijas nodokļu administrācija lūdza sabiedrību koriģēt iepriekšējā īpašnieka atskaitīto priekšnodokli un atmaksāt PVN par atlikušo koriģēšanas periodu.
Sabiedrība nepiekrita nodokļu administrācijas lēmumam, tādēļ strīds nonāca tiesā. Zviedrijas Augstākā administratīvā tiesa apturēja tiesvedību un ar prejudiciālu jautājumu vērsās EST.
Tiesas vērtējuma pamatojums
EST atgādināja par PVN direktīvā paredzētajiem nosacījumiem priekšnodokļa korekcijai attiecībā uz kapitālieguldījumu precēm un to, ka korekciju pirms termiņa beigām var pārtraukt tikai tajā gadījumā, ja kapitālieguldījumu prece tiek pārdota. Turklāt šādā situācijā, ja pārdošanas darījums aplikts ar nodokli, korekcija nav jāveic, turpretī, ja pārdošanas darījumam PVN nav piemērots, tad priekšnodoklim jāveic viena korekcija un PVN par atlikušo koriģēšanas periodu jāatmaksā budžetā.
Tiesa vērš uzmanību, ka dalībvalstis var atļaut nekoriģēt atskaitīto priekšnodokli kapitālieguldījumu preces atsavināšanas gadījumā, ja pircējs ir nodokļa maksātājs, kas preci izmanto tikai darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms. Tomēr, ja pircējs pārtrauc preci izmantot tikai darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms, tad korekcijas neveikšanas nosacījumi vairs nav izpildīti.
Tiesas ieskatā dalībvalsts nevar atskaitītā priekšnodokļa koriģēšanas pienākumu par iegādātām precēm un pakalpojumiem uzlikt citam nodokļa maksātājam, kurš nav šo priekšnodokli atskaitījis. Tiesa atsaucas uz savu agrāko spriedumu (2013. gada 10. oktobris, Pactor Vastgoed, C‑622/11, 36. un 37. punkts), norādot, ka priekšnodoklis jākoriģē nodokļa maksātājam, kurš to ir atskaitījis. Tiesas ieskatā, ja NĪ pārdevēja atskaitītā priekšnodokļa koriģēšana būtu jāuzņemas pircējam, tam tiktu uzlikts pienākums maksāt nodokļa parādu, kas saistīts ar darījumu, kurā tas nav piedalījies un kurš veikts cita nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ietvaros. Priekšnodokli atskaitījušais pārdevējs savukārt izmantotu atskaitījumu, kas pārsniedz to apmēru, uz kuru tam ir tiesības, ņemot vērā NĪ faktisko izmantošanu. Tādā gadījumā nepastāvētu PVN neitralitāte.
Tiesa nav piekritusi arī citu dalībvalstu izteiktajam argumentam, ka būtu pretēji tiesiskajai paļāvībai prasīt, lai priekšnodokli koriģē nodokļa maksātājs, kas to atskaitījis, t.i., pārdevējs, ja pircējs mainījis NĪ izmantošanas veidu un pārdevējam nav nekādas ietekmes uz šo izmantošanu.
Secinājums
Kā minēts iepriekš, Latvijā nav ieviesta izvēles norma, kas ļautu nekoriģēt atskaitīto priekšnodokli par NĪ būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi, ja lietots NĪ ir pārdots, nepiemērojot PVN, tikai ar nosacījumu, ka nākamais īpašnieks plāno to izmantot apliekamiem darījumiem. Tomēr jautājums par atbildību par atskaitītā priekšnodokļa koriģēšanu var kļūt aktuāls pie uzņēmuma pārejas vai NĪ ieguldīšanas citas sabiedrības kapitālā. Būtiski ir laikus apsvērt ar šo jautājumu saistītās nianses, tas ir, vienojoties par NĪ nodošanu (nosakot pušu pienākumus, atbildību un, iespējams, darījuma cenu). PwC piedāvā palīdzību šī jautājuma risināšanā.
