Nodokļi

16.05.2017

Igaunijas UIN sistēmas pamatprincipi (2/20/17)

UIN Nodokļi

Līdz ar 9. maija MK sēdē pieņemto lēmumu atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu projektu 2018.–2021. gadam, ir tapis skaidrs, ka nākamo sešu mēnešu laikā Latvijas nodokļu sistēmā ir gaidāmi būtiski grozījumi. Apstiprinot iepriekš izskanējušo ieceri pietuvināt Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu Igaunijas modelim, pamatnostādnēs piedāvātie risinājumi paredz UIN sistēmas reformu ar 2018. gada 1. janvāri, nosakot 0% nodokli reinvestētajai peļņai un 20% nodokļa piemērošanu bruto peļņai sadales brīdī. Lai gan likumprojekti šobrīd vēl ir tikai izstrādes stadijā, šajā rakstā – par Igaunijas modeli un “20/80 nodokļa likmes principa” piemērošanu.

09.05.2017

Par pamatdarbības veida (NACE koda) maiņu jāziņo VID (3/18/17)

Nodevas Nodokļi

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” līdztekus citiem nodokļu maksātāja vispārīgiem pienākumiem nodokļu maksātājam, kas veic vai uzsāk saimniecisko darbību, ir periodiski jāaktualizē vai jāsniedz informācija par pamatdarbības veidu. Šajā rakstā – sīkāk par šī pienākuma izpildes kārtību.

09.05.2017

ES Tiesa par PVN apgrieztās maksāšanas kārtības nepiemērošanu (1/18/17)

PVN Nodokļi

Apgriezto (jeb reverso) maksāšanas kārtību parasti ievieš, lai apkarotu krāpšanu PVN jomā. Latvijā šāda kārtība ir ieviesta jau sešiem darījumu veidiem, un to plāno vēl paplašināt. Tomēr nodokļu speciālisti atzīst, ka atsevišķās jomās (piemēram, būvniecības pakalpojumiem) nav skaidri noteikts, kuros gadījumos jāpiemēro apgrieztā maksāšanas kārtība, tādēļ nodokļa maksātājiem pastāv PVN uzrēķina risks, ja VID uzskatīs, ka šī kārtība nav piemērota korekti. Tā kā jau ir zināmi šādi strīdi ar VID, vēlamies pievērst uzmanību Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumam lietā C-564/15.

09.05.2017

Risku analīze (3/6): risku uzņemšanās atbilstoši līguma noteikumiem un to funkcionālā analīze (2/18/17)

Transfertcenas Nodokļi

Turpinot rakstu sēriju par risku analīzi, šajā rakstā aplūkosim 2. un 3. risku analīzes soli saskaņā ar ESAO BEPS komentāriem. Otrajā solī tiek noteikts, kā saistīti uzņēmumi līgumiski uzņemas konkrētus ekonomiski nozīmīgus riskus saskaņā ar darījuma noteikumiem. Trešajā solī ar funkcionālās analīzes palīdzību tiek noteikts, kā saistītie uzņēmumi darbojas attiecībā uz konkrēto ekonomiski nozīmīgo risku uzņemšanos un pārvaldību. Lai labāk izprastu šo soļu būtību, kā piemēru aplūkosim darījumu starp preču ražotāju un izplatītāju, kuri ir saistītas personas.

26.04.2017

Datu subjekta likumīga piekrišana datu apstrādei saskaņā ar Regulu (1/17/17)

Juridiskie jautājumi Nodokļi

Datu subjekta – fiziskas personas, piemēram, klienta – piekrišana līdz šim ir bijis viens no datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Tā kā līdz 2018. gada maijam Latvijas normatīvajos aktos ir pilnībā jāievieš Vispārīgā datu aizsardzības regula (“Regula”), uzņēmumiem, kas apstrādā fizisko personu datus, būs jāpievērš pastiprināta uzmanība datu apstrādes tiesiskumam. Lai izvairītos no potenciāli lielajiem naudas sodiem un nezaudētu savu klientu uzticību, uzņēmumiem nāksies arī izvērtēt, vai personas datu apstrāde uz piekrišanas pamata tiek veikta atbilstoši Regulai.

26.04.2017

Igaunijas nodokļu jaunumi (2017. gada aprīlis) (3/17/17)

Muita Nodokļi

Šā gada martā Igaunijas parlaments izdarīja grozījumus likumā “Par nodokļiem,” kuri ir spēkā ar šā gada 1. aprīli. Šajā rakstā – īsumā par galvenajām izmaiņām.

26.04.2017

Eiropas Komisijas darba dokuments par transfertcenu PVN sekām (2/17/17)

PVN Transfertcenas Nodokļi

Šā gada 29. martā Eiropas Komisija ir publicējusi 28. februāra darba dokumentu Nr. 923 par transfertcenu (TC) iespējamām PVN sekām. Dokumenta mērķis ir veicināt sākotnējo viedokļu apmaiņu par to, vai TC normām varētu būt PVN sekas. Nemazinot citu aplūkojamo jautājumu nozīmi, šķiet, ka galvenais jautājums ir, vai TC korekcijas varētu uzskatīt par atlīdzību, kas nodota apmaiņā pret piegādi.

12.04.2017

Latvija plāno ieviest transfertcenu valsts līmeņa pārskatus 4. jūnijā (2/15/17)

Transfertcenas Nodokļi

Šajā rakstā – par aktualitātēm transfertcenu (TC) jomā.

12.04.2017

Cik tālu esam no jaunās nodokļu reformas (3/15/17)

UIN Nodokļi IIN

Viens no pēdējā laikā visbiežāk publiskajā telpā apspriestajiem tematiem Latvijā ir valdības plāni attiecībā uz jaunas nodokļu reformas izstrādi, kas izsaukusi plašu rezonansi sabiedrībā, ņemot vērā izteikto priekšlikumu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likmi nesadalītajai peļņai, sekojot Igaunijas pieredzei. Lai gan likumprojekts vēl tikai top, nodokļu stratēģijas izstrādē iesaistīto institūciju paustie viedokļi liek noprast, ka reforma skars ne vien atsevišķas likumu subjektu grupas vai uzņēmumu veidus, bet ikvienu nodokļu maksātāju. Ievērojot straujo notikumu attīstību, šajā rakstu sērijā apkoposim plānoto grozījumu aktualitātes, sniegsim ilustratīvus piemērus tam, kā atsevišķas nodokļa režīma izmaiņas varētu ietekmēt kopējo nodokļu slogu ilgtermiņā, kā arī dalīsimies savos ieskatos par to, kas būtu jāņem vērā, plānojot nodokļu politiku uzņēmumā. Jauno nodokļu režīmu plānots piemērot jau ar 2018. gada 1. janvāri.

04.04.2017

Kādos gadījumos nerezidentam jāiesniedz GID? (2/14/17)

Nodokļi IIN

Iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas (GID) iesniegšanas termiņš tiem nodokļa maksātājiem, kam tas jādara obligāti, ir 1. jūnijs. Iepriekš informējām MindLink abonentus par to, kādos gadījumos Latvijas nodokļu rezidentiem ir jāiesniedz GID obligāti un kādos gadījumos to var darīt brīvprātīgi. Šajā rakstā – par nerezidenta pienākumu iesniegt GID Latvijā obligātā kārtā.

04.04.2017

Atvaļinājuma uzskaite: kalendāra dienās vai darba dienās? (3/14/17)

Grāmatvedība Nodokļi

Darba likums nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām jeb 28 kalendāra dienām, neskaitot svētku dienas. Taču grāmatvedībā atvaļinājumu bieži uzskaita darba dienās, pieņemot, ka darbinieka atvaļinājums ir 20 darba dienas. Šajā rakstā – par tiesībām uz atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kā arī par atšķirīgas uzskaites sekām.

04.04.2017

Datu elektroniskā apstrāde: Latvijas tiesiskā regulējuma tendences (1/14/17)

Nodevas Grāmatvedība Nodokļi

Tā kā tehnoloģiju izmantošanas temps pieaug eksponenciāli, uzņēmumi cenšas saglabāt konkurētspēju, arvien lielāku uzmanību savas attīstības stratēģijas plānošanā pievēršot tehnoloģiju izmantošanai biznesa procesos, tostarp datu savākšanā, apstrādē un atskaišu iesniegšanā. Arī valsts līmenī tiek veicinātas iniciatīvas, kas saistītas ar tehnoloģiju izmantošanu uzņēmuma datu apstrādei. Šajā rakstā – par Latvijas tiesību aktu iestrādēm attiecībā uz datu apstrādi elektroniskā veidā.

29.03.2017

Praktiski padomi 2016. gada UIN deklarācijas sagatavošanai (2. turpinājums) (1/13/17)

UIN Nodokļi

Šajā rakstā aplūkosim biežāk sastopamās korekcijas un kļūdas UIN deklarācijas sagatavošanā, kas saistītas ar nodokļa nolietojuma aprēķinu, maksājumiem nerezidentiem, uzkrājumu kustību un ziedojumiem.

29.03.2017

Igaunijas un Lietuvas jaunumu kopsavilkums (3/13/17)

Nodokļi Uzņēmējdarbība

Šajā rakstā – nodokļu un juridiskie jaunumi mūsu abās kaimiņvalstīs, kā arī noderīga informācija Igaunijas uzņēmumu īpašniekiem.

29.03.2017

Pūļa finansējuma riski un regulējums (2/13/17)

Juridiskie jautājumi Nodokļi Uzņēmējdarbība

Pēdējā desmitgadē arvien lielāku popularitāti ir guvušas dažādas t.s. pūļa finansējuma (crowd funding) platformas. Šajā rakstā – par pūļa finansējuma būtību, riskiem un regulējumu.

Lapa

no 75

PwC aktualitātes

Skatīt vairāk

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par E-rēķiniem

2024. gada 31. oktobrī Latvijas Republikas Saeima apstiprināja Grāmatvedības likuma grozījumus, kuri nosaka, ka rēķins turpmāk jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzēts, ka no 2025. gada 1. janvāra e-rēķini obligāti jāizmanto norēķinos starp uzņēmumiem un valsts pārvaldi jeb B2G (Business to Government) segmentā. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra e-rēķini obligāti jāizmanto arī norēķinos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem jeb B2B (Business to Business) segmentā.

Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties šīm izmaiņām, esam izveidojuši īsu kopsavilkumu, kurā apskatīti biežāk uzdotie jautājumi par gaidāmo e-rēķinu lietošanas pienākumu Latvijā.

Family Business Survey - CEE

Ģimenes uzņēmumi sniedz būtisku ieguldījumu CEA reģiona ekonomiskajā izaugsmē, attīstībā un nodarbinātībā, veidojot 40–50% no visām darbavietām privātajā sektorā. Tomēr mūsdienu ģimenes uzņēmumiem ir jārisina vairāki izaicinājumi strauji mainīgajā uzņēmējdarbības vidē: ekonomiskā un ģeopolitiskā nestabilitāte, tehnoloģiskie izaicinājumi, cīņa par kvalificētiem talantiem, kiberriski un saasināta konkurence.

Stājies spēkā Nacionālais kiberdrošības likums. Ko tālāk?

Šī gada 1. septembrī stājās spēkā Nacionālās kiberdrošības likums (NKDL). Likuma mērķis ir stiprināt kiberdrošību gan uzņēmumos, gan publiskās pārvaldes iestādēs Latvijā. Ar šo likumu tiek ieviestas Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) prasības.

Skatīt visas PwC publikācijas