Saskaņā ar jauno UIN likumu no citiem uzņēmumiem saņemtās dividendes, kā arī ienākumu no tādu akciju un kapitāla daļu pārdošanas, kuras ir bijušas īpašumā vismaz 36 mēnešus, neiekļauj ar UIN apliekamajā ienākumā. Tomēr abos gadījumos šo atbrīvojumu nepiemēro, ja nodokļu maksātāja vai ar to saistītas personas izveidošanas vai pastāvēšanas vai arī veiktā darījuma galvenais nolūks ir bijis izmantot UIN likumā vai likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētos atbrīvojumus. Šo normu piemērošana ir svarīga struktūrā, kuru veido vairāki uzņēmumi. Turpmāk rakstā – par to, kā šādus gadījumus varētu vērtēt VID, ņemot vērā MK noteikumu projektu, un kādus kritērijus iesaka vērtēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija starptautiski.
Kādus darījumu aspektus varētu izvērtēt VID?
Tātad minēto atbrīvojumu izmantošanu VID var liegt, ja kāds no iesaistītajiem uzņēmumiem ir uzskatāms par mākslīgi izveidotu struktūru. Jebkura iesaistītā uzņēmuma izveidošana, darbība vai pat atsevišķs darījums tiks vērtēts gan uzņēmumu grupas, gan īpašumtiesību kontekstā. Tāpat tiks noteikts, vai darījumā ir iesaistīts zemu nodokļu valsts uzņēmums, un tiks izvērtēta darījuma ekonomiskā būtība.
Analizējot piemēru, kurš sniegts MK UIN likuma normu piemērošanas noteikumu projekta 5. pielikumā, VID izvērtēs šādus jautājumus:
- Kādu funkciju veic uzņēmums? Vai tā aprobežojas ar, piemēram, kapitāla daļu vai intelektuālā īpašuma turēšanu, tātad pasīvām funkcijām, kas neprasa būtisku resursu iesaisti?
- Kas nodrošina ārvalstu uzņēmumu darbību, piemēram, tikai ārpakalpojumu sniedzēji?
- Vai ārvalsts uzņēmuma darbības valsts paredz īpaši labvēlīgus noteikumus, piemēram, noteiktus ienākuma veidus neapliek ar nodokli?
- Vai uzņēmumu grupas struktūrai un darījumiem ir būtisks komercdarbības pamatojums?
Tiesa gan, šiem jautājumiem ir salīdzinoši neliels tvērums, ja ņem vērā Eiropas Komisijas rekomendācijās, kas tika publicētas 2012. gada decembrī un sniedz izvērstākas agresīvas nodokļu plānošanas pazīmes, sniegtos kritērijus:
- Darbības individuālo posmu juridiskais raksturojums neatbilst tās kopējai juridiskajai būtībai;
- Darbība vai darbību virkne tiek veikta tādā veidā, kādu normālā komercdarbībā parasti neizmanto;
- Darbību vai darbību virkni veido elementi, kas viens otru faktiski kompensē vai neitralizē;
- Veiktie darījumi ir riņķveidīgi;
- Darbība vai darbību virkne rada būtisku nodokļu ieguvumu, bet tas neatspoguļojas nodokļu maksātāja komercriskos vai naudas plūsmās;
- Plānotā peļņa pirms nodokļiem ir nebūtiska salīdzinājumā ar plānotā nodokļu ieguvuma apmēru.
Eiropas Komisijas pētījums
Eiropas Komisija ir turpinājusi darbu, izpētot agresīvas nodokļu uzvedības stratēģijas un indikatorus un 2015. gadā publicējusi Study on Structures of Aggressive Tax Planning and Indicators, kurā uzskaitītas 32 agresīvas nodokļu uzvedības pazīmes, kas ietver gan aktīvus indikatorus (piemēram, iespēju atskaitīt nosacītus procentus par pašu kapitāla apjomu), gan pasīvus indikatorus (piemēram, kapitāla pieauguma neaplikšanu ar nodokli, ja tiek nodots intelektuālais īpašums), kā arī noteiktu pretizvairīšanās normu (piemēram, procentu atskaitīšanas ierobežojumu) neesību.
Tā kā šī vispārējo pretizvairīšanās normu piemērošana tiek nemitīgi uzlabota, ir regulāri jāveic jebkuras esošas struktūras izvērtējums. Struktūras izveidē svarīga nozīme ir komercdarbības mērķim, kā arī komercdarbības ieguvumu un nodokļu ieguvumu samērīgumam.
