Likums “Par nodokļiem un nodevām” atļauj VID pie noteiktiem nosacījumiem apturēt nodokļu maksātāja (“NM”) saimniecisko darbību, piemēram, konstatējot, ka tas izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Līdz šim VID pārāk plaši interpretējis savas tiesības tik būtiski ierobežot komersanta darbību. Nesen Augstākā tiesa par to sniedza nozīmīgu skaidrojumu.
Covid-19 var būt plašas nelabvēlīgas sekas, tostarp patērētāju pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes traucējumi un nepieredzēta riska palielināšanās finanšu tirgos. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā daudziem grupas uzņēmumiem var pasliktināties naudas līdzekļu plūsma, kā rezultātā starptautiskas grupas uzņēmumi var lemt par jaunu krīzes laika kredītu izsniegšanu vai esošo aizdevumu nosacījumu pārskatīšanu. Šajā rakstā – par galvenajiem transfertcenu apsvērumiem un riskiem saistībā ar saistītu personu finanšu darījumiem, kas sevišķi aktualizējušies šī brīža situācijā.
Kā jau esam norādījuši iepriekš publicētajā rakstā “Risinājumi nodokļu jomā Covid-19 radīto seku novēršanai,” gan PVN likums, gan judikatūrā paustās atziņas ļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas, ja apliekamā persona iegādājusies preces vai pakalpojumus ar PVN, bet objektīvu iemeslu dēļ vairs neveic plānoto darbību, projekta realizāciju, preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem. Šajā rakstā – par 24. aprīlī publicētajiem metodiskajiem materiāliem, kuros VID analizējis PVN piemērošanu atsevišķās situācijās, ar kurām šobrīd visbiežāk saskaras uzņēmēji.
Turpinot iepriekš uzsākto tēmu, aplūkosim izmaksu ieguldījuma vienošanās (cost contribution arrangement jeb CCA) koncepcijas priekšrocības, transfertcenas atbilstības tirgus cenai vērtēšanu un to, vai un kā šo koncepciju praktizē Latvijā, un vai tās esību pieļauj nodokļu administrācija. Šajā rakstā – par CCA izmantošanu gadījumos, kas saistīti ar nemateriālā īpašuma (“NĪ”) izveidi un attīstīšanu.
Ministru kabinetam izskatīšanai ir iesniegts PVN likuma grozījumu projekts, kurā paredzēts pārņemt trīs Padomes direktīvas par PVN piemērošanu e-komercijas jomā, paplašinot spēkā esošo īpašo PVN režīmu piemērošanu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai teritorijām. Iepriekš jau bijām rakstījuši par gaidāmajām izmaiņām ES dalībvalstīs PVN piemērošanai e-komercijā ar 2021. gadu.
Pēdējos gados arvien biežāk notiek nemateriālā īpašuma (“NĪ”) pārrobežu nodošanas darījumi starp saistītām personām. Šādu NĪ darījumu apjoms uzņēmumu grupas ietvaros parasti ir būtisks, tādēļ nodokļu administrācija tiem pievērš īpašu uzmanību. ESAO atzīst, ka neatbilstošas NĪ vērtības noteikšana ir viens no lielākajiem peļņas novirzīšanas riskiem. Šajā rakstā – par vispārīgām vērtēšanas metodēm, kas izmantojamas, lai noteiktu cenu NĪ nodošanas darījumos starp saistītām personām un pārbaudītu, ka tā atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.
Reaģējot uz starptautisko Covid-19 uzliesmojumu un sabiedrībā radīto nenoteiktības sajūtu, ir novērojamas vispārējas noziedzības, tostarp krāpšanas, izspiešanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu ekonomiska rakstura noziegumu pieauguma tendences. Savā būtībā tā ir racionāli sagaidāma rīcība no to personu puses, kuras arī iepriekš ir iesaistījušās prettiesiskās darbībās un centušās izmantot pastāvošās tiesiskās sistēmas un sabiedriskās kārtības vājākos posmus savās interesēs. Gluži analoga prettiesiskas rīcības stratēģija tiek īstenota arī šī brīža situācijā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta citiem būtiskiem un steidzamiem jautājumiem, mazinot cilvēku piesardzību vai liekot tiem pārsteidzīgi rīkoties ārkārtējās situācijas dēļ. Arī prakse liecina, ka pieaugošie noziedzīgu nodarījumu apjomi ir tieši saistāmi ar Covid-19 radītajiem apstākļiem.
SOLVIT var palīdzēt situācijās, kad citu dalībvalstu iestādes nosaka prasības, kas ir pretrunā ES noteikumiem. Turklāt šī tīkla darbība pārsvarā notiek internetā un tā pakalpojumi tiek sniegti par velti, kas ir svarīgs faktors, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto situāciju pasaulē.
Starptautiska uzņēmumu grupa savos iekšējos darījumos izmanto ne tikai preces un pakalpojumus. Grupas dalībnieki var veikt arī darījumus ar nemateriālo īpašumu (“NĪ”), piemēram, nodot to par atlīdzību (īpašnieka maiņa), piešķirt tā lietošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji, vai arī izmantot dažāda veida vienošanos par NĪ izmaksu kompensēšanu. Šajā rakstā vispārīgi aplūkosim NĪ un attiecīgos līgumus, kā arī papētīsim izmaksu ieguldījuma vienošanās koncepciju un noslēgšanas mērķi.
Darba pienākumu veikšana ārpus savas mītnes valsts mūsdienās ir vispārpieņemta prakse. Darbiniekus bieži nosūta darbā uz citiem grupas uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat cilvēki, meklējot labākus darba piedāvājumus, īslaicīgi vai uz ilgāku laiku brauc strādāt uz ārzemēm. Šāda darbinieku pārvietošanās vienmēr jāvērtē no nodokļu tiesību aktu perspektīvas, jo uzturēšanās citā valstī var ietekmēt personas nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par nodokļu jautājumiem, kas var rasties Covid-19 sakarā uzlikto pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.
Šā gada 3. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 179 par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība. Saskaņā ar noteikumu anotāciju to mērķis ir novērst pašnodarbinātu personu pilnīgu ienākumu un iztikas līdzekļu zaudējumu Covid-19 radītās krīzes dēļ, un tie paredz kārtību, kādā pašnodarbinātas personas var saņemt dīkstāves pabalstu. Šajā rakstā – par kritērijiem, lai pašnodarbinātas personas kvalificētos dīkstāves pabalsta saņemšanai, par pieteikšanos dīkstāves pabalstam, tā saņemšanas apmēru un ilgumu, kā arī par kritērijiem, kas liedz pašnodarbinātām personām saņemt dīkstāves pabalstu.
Jau iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām. Viens no atbalsta pasākumiem darba devējiem (DD) un ņēmējiem ir dīkstāves pabalsts. Šajā rakstā – par dīkstāves pabalsta uzrādīšanu grāmatvedībā un DD ziņojuma sagatavošanu, ja darbinieks atrodas dīkstāvē.
Nelabvēlīgu un nozīmīgu notikumu, piemēram, kara, krīzes vai pandēmijas laikā ir zināma cilvēku grupa, kas cenšas izmantot valstī esošo ārkārtējo situāciju savās interesēs. Nav pārsteigums, ka šī parādība aktualizējusies arī šobrīd, reaģējot uz Covid-19 starptautisko uzliesmojumu. Pašā pandēmijas sākumā kiberdrošības uzņēmumi un ziņu aģentūras atkārtoti brīdināja par pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumu pieaugumu, kad cilvēkiem tiek nosūtīti vīrusu ziņojumi no iestādēm, piemēram, Pasaules veselības organizācijas, vilinot viņus savās ierīcēs lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.
Lai nodrošinātu primāri Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību, Latvijas normatīvie akti darba devējiem, kas vēlas nodarbināt trešo valstu personas, uzliek pienākumu ievērot dažādus kritērijus, tostarp nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā. Tikai izpildot ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, darba devējs Latvijā var nodarbināt ārzemnieku, kurš ieguvis vīzu vai uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Šajā rakstā – par minimālās darba samaksas izmaiņām, kas piemērojamas ar šā gada 1. aprīli.
